Lai arī šā gada janvārī būtiski pieaugusi vēja staciju izstrāde, kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms pagājušajā mēnesī samazinājies par 23% attiecībā pret decembri, liecina pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Būtiskākais kritums vērojams Daugavas hidroelektrostacijās (mīnus 18%) un lielajās koģenerācijas stacijās (mīnus 37%). Savukārt nozīmīgākais ražošanas pieaugums — par 52% attiecībā pret decembri — ir vērojams vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjomā. Kopumā vēja elektrostacijās saražotas 20 016 megavatstundas (MWh), kas ir augstākais rādītājs kopš 2020. gada februāra.
Janvārī par 5% jeb līdz 676 298 MWh attiecībā pret decembri ir samazinājies Latvijas elektroenerģijas patēriņš, kas skaidrojams ar augstāku gaisa temperatūru, savukārt kopējās saražotās elektroenerģijas apjoms bija par 23% mazāks jeb 520 040 MWh, trūkstošais elektroenerģijas daudzums 156 258 MWh apjomā importēts no kaimiņvalstīm.
Vērtējot Latvijā saražotās elektroenerģijas apjomus, jāņem vērā, ka decembrī bija vērojams ražošanas pieaugums attiecībā pret iepriekšējiem mēnešiem un izdevās saražot 94,7% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas, savukārt janvārī šis rādītājs ir krities par 17,8 procentpunktiem līdz 76,9%.
2022. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 143,81 eiro par megavatstundu, kas ir par 30,7% mazāk nekā decembrī, bet attiecībā pret 2021. gada janvāri cena ir 2,7 reizes augstāka.
Kopumā 2022. gads sākās ar elektroenerģijas cenu kritumu pēc pēdējā pusgadā novērotā mērķtiecīgā kāpuma — Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas pazeminājās vidēji par 30%, savukārt apgabalos, kuri savienoti ar Baltiju, kritums bija lielāks — Somijā par 45%, Zviedrijas 4. cenu apgabalā par 42%, savukārt Polijā cena samazinājās par 20%. Tomēr tikai Zviedrijas 4. cenu apgabalā cena ir samazinājusies zem 2021. gada novembra līmeņa — gan Baltijā, gan arī Somijā un Polijā cenas ir augstākas nekā 2021. gada novembrī.
Augstās elektroenerģijas cenas vēl joprojām nosaka augstās gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas, epizodiski samazinājumi janvārī ir skaidrojami ar plašāku vēja enerģijas pieejamību Eiropā, kas cenas stabilizēja noteiktās stundās, kad vēja ģenerācija pārsniedza aizvadītā gada maksimumus; Baltiju tas ietekmēja daudz mazākā mērā nekā Skandināvijas valstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
