Latvijā vairāk nekā 24 procentiem auto, kas pārbaudīti ar "carVertical", ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Tādējādi katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā riskē nopirkt "kaķi maisā".
Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20 procentiem pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.
Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā. Arī Krievija un Ukraina ir starp valstīm, kurās ir augstāks procentuālais odometra rādītāju krāpšanās gadījumu īpatsvars.
No citas puses skatoties, dažās Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs situācija izskatās daudz labāka, taču pat "tīrākajos" tirgos joprojām ir daudz sagrozītu automašīnu. Katrai desmitajai pārbaudītajai lietotajai automašīnai Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā, Horvātijā un Serbijā ir konstatēta nobraukuma krāpšana. Tai pat laikā Polijā un Ungārijā sagrozīto transportlīdzekļu īpatsvars sasniedza attiecīgi 12 un 14 procentus.
Caurskatāmības problēmas Eiropā katru gadu izmaksā miljardiem eiro, apgalvo "carVertical". Pērkot lētu automašīnu, cilvēki domā, ka viņiem ir izdevīgs darījums, bet patiesībā, ja automašīnai ir apšaubāma vēsture, viss var beigties ar lieliem tēriņiem par remontu.
"Galvenie lietoto automašīnu avoti Austrumeiropai ir Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Itālija. Pārrobežu auto darījumi ir riskantākie, jo tur bieži tiek viltoti nobraukuma rādījumi. Automašīnu odometra sagrozīšana ir tā sauktais neredzamais noziegums. Saskaņā ar dažiem zinātniskiem pētījumiem tas tikai Eiropā vien ekonomikai rada zaudējumus vairāk nekā 9 miljardus eiro gadā," skaidro "carVertical" komunikācijas daļas vadītājs Matas Buzelis. Varas iestādes nevar efektīvi izsekot noziedzniekus, kas ir sagrozījuši auto nobraukumu, un atklāts ir arī jautājums par tiesību aktiem, kuros aprakstīti sodi par šādu noziegumu, viņš piebilst. Lai gan dažas Rietumeiropas valstis ir pazīstamas ar to, ka odometru krāpniekiem piemēro lielus naudas sodus vai pat cietumsodus, parasti vājākos tirgos, kur autoparks vidēji ir vecāks, nepietiek resursu, lai risinātu šādas problēmas.
Ņemot vērā piegādes ķēžu traucējumus pēdējos gados, nevainojamu transportlīdzekļu ir maz, atzīst Buzelis, mudinot veikt to vēstures pārbaudi.
Transportlīdzekļi ar nepatiesu nobraukuma rādītāju ir ne tikai sarežģītāki un dārgāki uzturēšanā, bet tos var būt arī ļoti grūti pārdot par sākotnējo cenu vai pat lētāk. Pēc viņa teiktā, pircēji bieži vien pārmaksā par automašīnām ar sagrozītiem odometra rādījumiem – līdz pat 25 procentiem. Un, pieaugot pārredzamībai tirgū, pārdot šādu automašīnu kļūs arvien grūtāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
