Atklāj, kā baltieši taupa elektroenerģiju un rūpējas par vidi

Iedzīvotāju aptauju veica uzņēmums "Norstat" un tajā piedalījās 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Aptuveni puse iedzīvotāju katrā valstī cenšas samazināt plastmasas izmantošanu ikdienā, piemēram, kad iespējams cenšas neizmantot plastmasas iepakojumu vai plastmasas traukus un pudeles. Turklāt pārliecinošs vairums iedzīvotāju katrā valstī, proti 94% – Igaunijā, 87% – Lietuvā un 70% – Latvijā – vienmēr cenšas izmest plastmasas pudeles un iepakojumus speciālajos konteineros.

Savukārt, apmeklējot veikalus, 53% iedzīvotāju Latvijā, 56% – Lietuvā un 67% – Igaunijā izmanto auduma soma vienreizlietojamo maisu vietā.

Vienas auduma soma izmantošana vairāku desmitu lielo plastmasas maisu vietā ļauj būtiski samazināt personīgo CO₂ izmešu apjomu, norāda SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Viktors Toropovs, atsaucoties uz aplēsēm, ka, izmantojot auduma somu, regulāri neiegādājoties plastmasas maisus, ir iespējams samazināt CO₂ izmešu daudzumu 6 kg līmenī par katru neizmantotu maisu

Tiesa, aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā vien 4% respondentu iepērkas beziepakojuma veikalos. Toties pie kaimiņiem šis ieradums ir daudz izplatītāks – attiecīgi Igaunijā beziepakojuma veikalos pirkumus veic 18% iedzīvotāju, bet Lietuvā – gandrīz katrs ceturtais. Visticamāk, Latvijas gadījumā tas ir tikai laika jautājums gan patērētāju paradumu maiņā un arī attiecīgo tirgotāju pieejamībā, vērtē Toropovs.

Ar mērķi samazināt elektroenerģijas patēriņu, 8 no 10 Baltijas iedzīvotājiem mājās izmanto energoefektīvas spuldzes un vienmēr izslēdz gaismu, ko neizmanto, piemēram, atrodoties citā istabā.

"Tāpat aptaujas rezultāti parāda, ka ievērojama daļa iedzīvotāju pievērš uzmanību tam, cik energoefektīvas ierīces tiek izmantotas mājās. Tehniku ar augstāko energoefektivitātes klasi mājās izmanto 58% respondentu Igaunijā, 47% – Latvijā un 39% – Lietuvā. Toties Lietuvā ir visvairāk to iedzīvotāju, kuri ikdienā izmanto tā saucamās gudrās mājas (smart-home) ierīces labākai energoefektivitātei – gandrīz trešdaļa. Gudrās mājas tehnoloģijas izmanto 19% iedzīvotāju Igaunijā un vien 7% iedzīvotāju Latvijā. Šo, visticamāk, var skaidrot gan ar patērētāju izpratni par konkrēto risinājumu ieguvumiem un, iespējams, arī ar gatavību veikt ieguldījumus, kuri noteikti atmaksājas ilgākā laika periodā," turpina Viktors Toropovs.

Arī lietotās tehnikas utilizācijai Baltijas iedzīvotāji pievērš pastiprinātu uzmanību: visvairāk to, kuri nodod tehniku tālākai pārstrādei, ir Igaunijas iedzīvotāju vidū – 65%. Savukārt Latvijā un Lietuvā tehniku pārstrādei nodot nedaudz vairāk par 40% iedzīvotāju.

Apmēram trešdaļa iedzīvotāju katrā valstī atzīst, ka viņi nedara neko, lai samazinātu ietekmi uz vidi, pārvietojoties. Tomēr arvien vairāk iedzīvotāju – 43% – Lietuvā, 31% – Latvijā un 30% – Igaunijā – atzīmē, ka viņi cenšas vairāk izmantot velosipēdus, elektroskrejriteņus vai iet ar kājām, nevis brauc ar automašīnu. Tapāt vidēji trešdaļa izmanto sabiedrisko transportu. Tikai ap 3% katrā valstī pārvietojās ar elektroauto.

Visbiežāk transporta jomā ir diezgan grūti samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu – īpaši, ja ģimenē ir bērni vai dzīvesvieta ir tālāk no mācību iestādes vai darba vietas. Visdrīzāk, tieši šī iemesla dēļ aptuveni trešdaļa respondentu atzinuši, ka nedara neko, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, spriež Toropovs.

Banka ziņo, ka ieviesusi mobilo lietotni "ManaEkopēda | SEB", kur var aprēķināt dzīvesveida ietekmi uz vidi – savu oglekļa pēdu, tāpat tur tiek sniegti padomi.