Pirms Covid-19 pandēmijas - 2019.gada sākumā - tā bija 30 miljoni eiro.
"2019. gadā KIB datu bāzē fiksēti 110 tūkstoši jaunu parādu, 2020.gadā – 100 tūkstoši, 2021.gadā – 110 tūkstoši, un šie dati liecina, ka pandēmija kopumā nav atstājusi ietekmi uz jauno parādu dinamiku", uzsver KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.
Kopējā iedzīvotāju pakalpojumu parāda pieaugums galvenokārt veidojies no jaunu datu devēju piesaistes KIB informācijas apmaiņas sistēmai. Datus par privātpersonu norēķiniem kredītbirojam pašlaik nodod daļa apsaimniekošanas uzņēmumu, elektrības un gāzes piegādātāji, stāvvietu apsaimniekotāji, lielākie parādu piedziņas uzņēmumi un citi.
"Reālais iedzīvotāju parāds pakalpojumu sniedzējiem ir daudz lielāks, jo datu apmaiņā pagaidām nepiedalās pilnīgi visi pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, KIB datu bāze neatspoguļo telekomunikāciju norēķinus un šie maksājumu kavējumi neatspoguļojas kredītvēsturēs, kas ļauj personai šo parādu 'noslēpt' no bankām un aizdevējiem," skaidro Miķelsons.
Kā liecina KIB dati, pirmajā pandēmijas vilnī Covid-19 ietekme uz iedzīvotāju maksāšanas disciplīnu bija pozitīva, bet, atsākoties kreditēšanai un mazinoties ierobežojumiem - 2020.gada otrajā ceturksnī, parādu apjoms atsāka pieaugt.
Miķselsons norāda, ka pandēmijas ierobežojumu dēļ iedzīvotājiem zuda iespēja tērēt naudu un cilvēki pieķērās īres, elektrības un citu rēķinu apmaksai, bet tiklīdz atkal parādījās iespēja tērēt, atsākās maksājumu kavēšana.
"Tas liek secināt, ka parādu veidošanās primārais iemesls ir personas maksāšanas uzvedība, nevis ienākumu līmenis. Šo atspoguļo arī privātpersonas kredītreitings, kura kalkulācijā netiek ņemts vērā ienākumu līmenis, bet gan personas iepriekšējā uzvedība. Ikdienas rēķinus nemaksā arī cilvēki ar augstiem ienākumiem, tāpēc atalgojuma lielums nav potenciālā parādnieka rādītājs," saka Miķelsons.
Lielākie pakalpojumu parādnieki ir finansiāli aktīvie iedzīvotāji - vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem tādi ir gandrīz trešdaļa no visiem parādniekiem jeb 27%.
"Pandēmija parādija iedzīvotāju atbildības līmeni pret finanšu saistībām, proti, ja cilvēkam ir nauda un brīva izvēle, liela daļa izvēlas aiziet uz restorānu, bet nesamaksāt rēķinu par elektrību, atkritumu izvešanu vai stāvvietu," atzīst Miķelsons.
Turpretī, esot piespiedu mājsēdē, cilvēkam vairs nav pieejamas izklaides un citi naudas tērēšanas veidi, kā rezultātā persona lemj par labu savu ikdienas saistību izpildei, tajā skaitā uzkrāto parādu daļējai vai pilnīgai dzēšanai, secina KIB valdes loceklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
