Eksperts: krasi saruks eksports uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, cietīs mašīnbūve, farmācija, tranzīts un tūrisms

"Šobrīd ir jādomā arī par to, kā Latvijas ekonomika un darba tirgus spēs funkcionēt jaunajos apstākļos. Runājot konkrēti par darba tirgu, ziņas nebūt nav tikai sliktas," saka eksperts.

Situāciju darba tirgū pērnā gada nogalē var raksturot kā viduvēju, līdzīgi kā ekonomikā kopumā - pandēmijas laikā ir bijis sliktāk, taču spēcīgas pozitīvas attīstības salīdzinājumā ar 3. ceturksni nebija. Nodarbinātības līmenis pazeminājās no 63,5% līdz 62,7%, tas bija arī par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 2020. gada nogalē. Darba tirgus datos izpaužas sekas saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas bija stingrāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs. Par laimi, dāsni finansētie valsts atbalsta pasākumi palīdzēja samazināt bezdarba līmeni, darba meklētāju īpatsvars samazinājās no 7,2% līdz 7,1%, tas arī bija par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā gadu iepriekš. Diemžēl šis mazais bezdarba sarukums likumsakarīgi sakrīt ar vēsturiski lielāko negatīvo dabisko pieaugumu. Tas jau ir daudz teikts, bet jāatkārto vēl – līdzšinējie demogrāfiskie procesi nenolemj Latvijas ekonomiku bezgalīgai nīkuļošanai, Igaunijas un Lietuvas nesenā pieredze rāda, ka ekonomika var mainīt demogrāfiju, nevis ir neglābjami pakļauta tai. Spožie nodokļu iekasēšanas rezultāti janvārī, jo īpaši dati par algu fonda izmaiņām (tas gada griezumā pieaudzis par 15%) ļauj cerēt, ka šogad ekonomika būs dinamiska.

Lai tas notiktu, būs jāpārvar starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanās ietekme, kas būs plaša un daudzveidīga, ne tikai slikta. Tiešā ietekme būs nelabvēlīga – krasi samazināsies eksports uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, tātad cietīs mašīnbūve un farmācijas rūpniecība, tranzīts un tūrisms (ja vien tas var ciest vēl vairāk). Enerģijas cenas būs augstākas, nekā tās būtu bijušas kara neizcelšanās gadījumā. Taču skaidrs, ka politikas veidotāji Latvijā un Eiropā nebūs pasīvi notiekošā vērotāji, saka Strautiņš. Latvijā valsts budžeta sabalansēšana prioritāšu sarakstā tiks nobīdīta tālu uz leju. Vairāk tiks tērēts gan aizsardzībai, gan palīdzībai no kārtējās krīzes cietušajiem, lai nodrošinātu sabiedrisko mieru. Dažās nozarēs darbavietas zudīs, citās strauji augs. Iespējams, ka drošības krīzes ietekme uz ekonomiku mudinās centrālās bankas pārskatīt procentu likmju celšanas plānus. Janvārī finanšu analītiķu vidū dominēja viedoklis, ka esam noturīga procentu likmju kāpuma cikla sākumā, taču kopš 4. februāra Vācijas obligāciju procentu likmes ir krasi samazinājušās, tās ir atskaites punkts finansējuma izmaksām visā eirozonā. Iespējas finansēt valsts parādu ir uzlabojušās.

Runājot par darba tirgu, ir svarīgi, ka turpmākajos gados Baltija arvien vairāk kļūs par bruņotu NATO priekšposteni. Te tiks izvietotas papildu karaspēka vienības, būvēta infrastruktūra, tas viss radīs darbavietas. Būvniecības nozares kāpums būs vēl apbrīnojamāks, nekā šķita pavisam nesen, viņš norāda.

Dzīve 2022. gadā nebūs viegla un mierīga, taču darba tirgus prognozes šajā konkrētajā brīdī ir ar pozitīvu tendenci, piebilst eksperts.