Krievijas uzbrukums Ukrainai, pirmkārt, ir liela cilvēciska traģēdija. Tam būs arī nozīmīga ietekme uz ekonomiku, tātad darba tirgu, komentējot jaunākos darba tirgus datus kontekstā ar situāciju Ukrainā, norāda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Šobrīd ir jādomā arī par to, kā Latvijas ekonomika un darba tirgus spēs funkcionēt jaunajos apstākļos. Runājot konkrēti par darba tirgu, ziņas nebūt nav tikai sliktas," saka eksperts.
Situāciju darba tirgū pērnā gada nogalē var raksturot kā viduvēju, līdzīgi kā ekonomikā kopumā - pandēmijas laikā ir bijis sliktāk, taču spēcīgas pozitīvas attīstības salīdzinājumā ar 3. ceturksni nebija. Nodarbinātības līmenis pazeminājās no 63,5% līdz 62,7%, tas bija arī par 1,1 procentpunktu zemāks nekā 2020. gada nogalē. Darba tirgus datos izpaužas sekas saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas bija stingrāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs. Par laimi, dāsni finansētie valsts atbalsta pasākumi palīdzēja samazināt bezdarba līmeni, darba meklētāju īpatsvars samazinājās no 7,2% līdz 7,1%, tas arī bija par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā gadu iepriekš. Diemžēl šis mazais bezdarba sarukums likumsakarīgi sakrīt ar vēsturiski lielāko negatīvo dabisko pieaugumu. Tas jau ir daudz teikts, bet jāatkārto vēl – līdzšinējie demogrāfiskie procesi nenolemj Latvijas ekonomiku bezgalīgai nīkuļošanai, Igaunijas un Lietuvas nesenā pieredze rāda, ka ekonomika var mainīt demogrāfiju, nevis ir neglābjami pakļauta tai. Spožie nodokļu iekasēšanas rezultāti janvārī, jo īpaši dati par algu fonda izmaiņām (tas gada griezumā pieaudzis par 15%) ļauj cerēt, ka šogad ekonomika būs dinamiska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
