Līdzīgi kā pandēmija arī Krievijas iebrukums Ukrainā un sankcijas vairāk ietekmēs noteiktas nozares un uzņēmumus, kaut kopumā ekonomikas krīze netiek gaidīta, vērtē ekonomisti, piebilstot, ka šobrīd ir sarežģīti sniegt prognozes vairāku nezināmo dēļ. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2021. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 4,8% salīdzinājumā ar 2020. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 32,9 miljardi eiro.
"Latvijas ekonomikā 2021. gads ir bijis ievērojami labāks nekā gaidīts un, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8%. Ekonomikas atkopšanās joprojām ir nevienmērīga, un arī šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies labi. Līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Karš Ukrainā ir nodzēsis visas līdzšinējās prognozes. Ja iepriekš sagaidījām izaugsmi 4.6% apmērā šogad, tad šobrīd izteikt konkrētas prognozes ir gandrīz neiespējami. Diemžēl ir īstenojies negatīvākais scenārijs, un notikumi attīstās strauji un neprognozējami," papildina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Līdz ar to bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.
"Diemžēl inflācijas "lielceļa laupītāju" izdarības tuvākajā laikā nerimsies, bet tas šobrīd ir zaudējis galvenā neģēļa statusu, īstens burlaks ir agresors Krievija un tās līdzskrējēja Baltkrievija un nākotne šobrīd zīmējas neskaidra un jauniem izaicinājumiem tautsaimniecībai pilna," teic Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
Mārtiņš Āboliņš: Par Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd ir pāragri runāt
Latvijas ekonomikā 2021. gads ir bijis ievērojami labāks nekā gaidīts un, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ekonomikas atkopšanās joprojām ir nevienmērīga, un arī šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies labi. Piemēram, janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri palielinājās par 15,6 %. Līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
Par ļoti precīzu Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd, manuprāt, ir pāragri runāt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no konflikta tālākas attīstības un situācija ir ļoti mainīgu. Latvijas ekonomiku šis karš var ietekmēt no vairākām pusēm. Pirmkārt, Latvijas ekonomiku ietekmēs tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kas kopā veido nedaudz vairāk kā 10 % no mūsu preču eksporta. Tirdzniecība ar Krieviju pilnībā nav aizliegta, tomēr Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, kā arī nozaru un pret dažādām personām vērstās sankcijas, būtiski apgrūtinās jebkāda veida ekonomisko sadarbību. Īstermiņā tirdzniecība ar Krieviju varētu apstāties, savukārt turpmākajos mēnešos kāda daļa tirdzniecības iespējams atjaunosies, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā, ko šobrīd nav iespējams prognozēt. Atsevišķiem farmācijas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, kā arī elektrisko iekārtu ražotājiem Krievija ir būtisks tirgus. Daļēji to var kompensēt ar jaunu noieta tirgus meklēšanu, tomēr eksporta sarukums uz Krieviju varētu samazināt Latvijas IKP par 1-1,5 %. Otrkārt, ļoti būtisks jautājums ir energoresursu pieejamība un cenas. Šobrīd energoresursu piegādes Eiropai nav samazinājušās, taču naftas un dabasgāzes cenas šobrīd ir ļoti augstas. Ja augstās dabasgāzes cenas Eiropā saglabāsies līdz vasarai, tad mums ir jārēķinās ar ievērojamu siltumenerģijas cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā. Treškārt, Krievijas ekonomikas izslēgšana no globālās ekonomikas nav tikai energoresursu jautājums. Krievija ir būtisks metālu, minerālmēslu, pārtikas un citu dabas resursu ražotājs. Piemēram, Latvijai Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs kokapstrādes nozares izejvielu avots. Pārrāvumi resursu pieejamībā ietekmēs ražošanas un piegādes ķēdes ne tikai Latvijā, un no kara Ukrainā varētu ciest arī Latvijas eksportu uz Eiropas valstīm. Ceturtkārt, karš var ietekmēt arī patērētāju uzvedību un investīciju lēmumus Latvijā, ko pagaidām ir grūti novērtēt.
Kara tālāko attīstību un tā risinājuma ir grūti prognozēt. Pie sliktākajiem scenārijiem nevar izslēgt arī ekonomikas aktivitātes kritumu Latvijā, taču šobrīd, manuprāt, par to runāt ir pāragri. Eiropa ir demonstrējusi lielu solidaritāte ar Ukrainu un, ja būs nepieciešams, Eiropai ir iespējas stiprināt savu ekonomiku. Lai arī procentu likmes pēdējos mēnešos ir nedaudz kāpušas, tomēr Latvijai joprojām ir iespējas lēti aizņemties un finansiālas iespējas atbalstīt Latvijas ekonomiku, ja radīsies nepieciešamība.
Agnese Rutkovska: 4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukts – stāsts par dažādiem burlakiem*
Ja pirms gada iekšzemes kopprodukts (IKP) spītēja prognozētāju pesimismam, uzrādot labāku izaugsmi pandēmijas apstākļos, tad tagad tas apstiprina pesimistiskās prognozes, pat pārspēj tās. Kas pie vājākas izaugsmes 2021. gadā vainīgs? Faktoru saraksts varētu būt garš, un daļai no tiem jau ir sena vēsture, bet te pieminēsim aktualitātes tieši 4. ceturksnī.
Turklāt jāņem vērā, ka runa ir par 2021. gada nogali. Domāju, ka, klausoties Jaunā gada uzrunas, neviens pat iedomāties nevarēja, ka Covid-19 novārdzinātie gandrīz 2 gadi vēl būs salīdzinoši jauks mūsu dzīves posms un 2022. gada februāris (garīgi nelīdzsvarota un agresīva kaimiņa personā) atnesīs ģeopolitisko katastrofu. Līdz ar to ne šajos datos, ne aktuālajās prognozēs nav ierēķināti Krievijas iebrukuma Ukrainā efekti, un tādi noteikti būs.
Atgriežoties atmiņās par 2021. gada 4. ceturksni, ekonomikas dinamiku raksturo teiciens – ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs vārdā "inflācija" – tā var raksturot ierobežojumu laikā veidoto uzkrājumu tālāko nākotni – uzkrājumu tērēšana dārgākām precēm reālā patēriņa izaugsmi dara mērenāku, kā varēja iepriekš prognozēt.
Izmaksu sadārdzinājumi izlaupa arī investīcijām plānotos budžetus, atsevišķus projektus padarot neizpildāmus. Tāpēc arī investīcijas aug vājāk, kā gribētos – naudas izteiksmē ir krietns pieaugums, bet reālie projekti tiek iedzīvināti mērenāk.
Inflācija lielā mērā ir globāls kaitnieks, kas pie mums galvenokārt ienācis caur enerģijas cenām. Tomēr ir pāris zari, kuros sēžam un zāģējam mēs paši savām rokām. Proti, šādi faktori, kas bremzē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un dod iespējas citu valstu tautsaimniecībām augt straujāk:
Tēriņu pieaugums ārzemēs, bēgot no pandēmijas uz saules un brīvības (cik ļoti citādāk šo vārdu tagad uztveram!) labāk apspīdētām zemēm, ko apliecina Latvijas Bankas maksājumu karšu statistika;
Grūti nepamanīt pamatīgo šķēri apstrādes rūpniecībā ar augošiem ieņēmumiem eksportētajai produkcijai un nīkulīgo vietējo tirdzniecību. Par šo faktu mestu akmeni divos dārziņos – a) jau minētajiem ierobežojumiem novembrī), b) rudenī tirdzniecības tīklu saimei Latvijā pievienojās "Lidl", tajā var nopirkt vietējos zivju konservus un olas, bet nevar nopirkt piena un vēl daudzus citus vietējos produktus, attiecīgi pieprasījums pēc pašmāju ražojumiem samazinās.
Piebilde par "Lidl". Lai gan pašmāju produktu vājā pārstāvniecība manas patriotiskās jūtas dziļi aizskar, tomēr es saprotu arī objektīvos tirgotāja apsvērumus un ceru, ka tas būs pamudinājums pašmāju ražotājiem rosīties konkurētspējas uzlabošanas virzienā un ilgtermiņā rezultēsies ar spēcīgāku attīstību.
Diemžēl inflācijas "lielceļa laupītāju" izdarības tuvākajā laikā nerimsies, bet tas šobrīd ir zaudējis galvenā neģēļa statusu, īstens burlaks ir agresors Krievija un tās līdzskrējēja Baltkrievija un nākotne šobrīd zīmējas neskaidra un jauniem izaicinājumiem tautsaimniecībai pilna.
*tezaurs.lv /vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa/ Laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks.
Dainis Gašpuitis: Jauns tests ekonomikai
2021. gadā Latvijas IKP palielinājās par 4,8%. Iespaidīgo pieaugumu nodrošināja iepriekšējā gada krituma fons, iespaidīgie stimuli un vakcīnas efekts. Izaugsme būtu straujāka, ja spētu izvairīties no lokdaunu ieviešanas un raitākas vakcinācijas. Pērn apjomu kritumu piedzīvoja būvniecība (-6.1%) un lauksaimniecība (-6.8%), kuru izaugsmei šogad būtu jāstabilizē nenoteiktības pieaugums citās nozarēs, īpaši eksportā. Tās ir pietiekami imūnas pret ārējiem notikumiem, kaut būvniecību ietekmēs būvmateriālu cenu pieaugums. Neliels pieaugums šogad varētu uzrādīties ēdināšanas nozarē, kuru atbalstīs ierobežojumu režīma atvieglošana. Negatīvais aspekts būs tūristu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas trūkums. Gada sākums ekonomikā būs gana veiksmīgs, atkal nostrādās bāzes efekts. To apliecina mazumtirdzniecības pieaugums janvārī par 15.6%. Iedzīvotāju noskaņojumu jau ir ietekmējusi augstā inflācija, bet karš Ukrainā ir nodzēsis visas līdzšinējās prognozes. Ja iepriekš sagaidījām izaugsmi 4.6% apmērā šogad, tad šobrīd izteikt konkrētas prognozes ir gandrīz neiespējami. Diemžēl ir īstenojies negatīvākais scenārijs un notikumi attīstās strauji un neprognozējami. Vispārēja ekonomikas krīze mūs, visticamāk, nesagaida, kaut noteikti ārkārtas risinājumi var un, iespējams, ES un Latvijā tiks iedarbināti, piemēram, lai kontrolētu enerģijas tirgu. Tas būs nepieciešams, lai stabilizētu negatīvos riskus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Visticamāk, ka tiks pastiprināti stimuli un atbalsts, lai izvairītos no negatīvās sankciju ietekmes. Tādēļ svarīgs būs iedzīvotāju noskaņojums un patēriņa aktivitāte. Tā varētu turpināt pieaugt salīdzinoši labā tempā. Sarežģītākā situācijā būs eksportētāji uz NVS valstīm, īpaši Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgos. Būs nepieciešams laiks, lai noorientētos un pielāgotos jaunajām sankcijām un ekonomiskajiem apstākļiem, gan atrastu jaunus tirgus. Rietumu virzienā eksports varētu saglabāt labus izaugsmes tempus. ES fondi un pastiprinātas investīcijas aizsardzības jomā būs papildu ekonomiskās aktivitātes avots.
Būtisks bezdarba pieaugums nav gaidāms, jo pieprasījums pēc darbiniekiem ir augošs. Bet sektorāli, piemēram, tranzītā, atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšsektoros, tas var īslaicīgi pieaugt. Tas, kādu vektoru uzņems ekonomikas attīstība, noteiks kara ilgums un mērogs. Kara ietekme uz enerģijas tirgiem, sarežģījumiem piegādēs un tā tālākās perspektīvas būs redzamas gada otrajā pusē, kad varēs arī precīzāk novērtēt ekonomikas attīstību. Šīs nav ne pirmie, ne pēdējie sarežģījumi ekonomikā un iestrādes līdzšinējo krīžu risināšanā labi noderēs arī pārvarot šos.
Pēteris Strautiņš: Drošība pāri visam
Pērn Latvijas ekonomika visumā sekmīgi turpināja jau 2020. gadā sākto pandēmijas seku pārvarēšanas ceļu, pārsniedzot 2019. gada līmeni. Visstraujāk auga pakalpojumu nozares – tās, kas krīzes laikā visvairāk cieta. Pērn IKP pieauga par 4,8%, bet 4. ceturksnī gada griezumā par 3,5%. Vienlaikus kārtējais ierobežojumu vilnis nedaudz samazināja 4. ceturkšņa IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (-0,1%).
Sekmīgas bija vairākums vadošo eksporta nozaru – apstrādes rūpniecība (+7,4%), transports (+5,9%), informācija un sakari (+11,1%) profesionālie pakalpojumi (+7,4%). Ne velti eksporta pieaugums (+6,2%) pārsniedza kopējo attīstības tempu. Diemžēl pandēmijas kontroles pasākumi turpināja samazināt pievienoto vērtību izmitināšanā un ēdināšanā (-5,2%), bet dabas apstākļi apbēdināja lauksaimniekus un mežsaimniekus (-6,8%).
Šogad spēcīgākais attīstības virzītājs būs iekšzemes pieprasījums, jo eksporta nozarēs pandēmijas radītā krīze ir daudz lielākā mērā pārvarēta vai tās vispār nebija. Gaidām spēcīgu devumu no celtniecības puses, pērn tā bija viena no neveiksmīgākajām nozarēm (-6,1%), par spīti runām, ka tā tūlīt, tūlīt pārkarsīs.
Visas publicētās banku un valsts iestāžu prognozes gadu mijā paredzēja IKP pieaugumu šogad apmēram par 4%. Tas joprojām ir iespējams, ja vien tiks ātri pielikts punkts Krievijas iebrukumam Ukrainā. Taču šobrīd visdrīzāk ir jārēķinās ar sliktāku rezultātu, ar piebildi, ka IKP prognožu izmaiņas ir ļoti zemu Latvijas un pasaules iedzīvotāju rūpju sarakstā.
Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.
Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.
Īss pārskats par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku:
Tiks zaudēta liela daļa no preču eksporta uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu – valūtu kursa kritums, sankcijas, atsevišķu uzņēmumu lēmumi par sadarbības pārtraukšanu. Apdraudēts ir arī tranzīts. Ir liela neskaidrība par tūrismu – tā kā Krievijas iedzīvotājiem būs ierobežotas iespējas doties ceļojumos ar lidmašīnu, viņi varētu vēlēties doties uz Baltijas valstīm ar auto. Jautājums, cik lielā mērā tas tiks pieļauts. Nedrošība reģionā varētu mazināt citu valstu iedzīvotāju vēlmi braukt šurp, taču notiekošā milzīgās Krievijas gaisa telpas slēgšana apgrūtinās eiropiešu ceļošanu uz Āziju, tā savukārt ir priekšrocība Baltijai.
Karš ir papildu trieciens jau tā saspringtajām piegādes ķēdēm. Pastāv milzīgi plašs ietekmju klāsts, to visu nav iespējams uzskaitīt, bet ir daži piemēri. Piemēram, var strauji augt kviešu cena, jo Krievija un Ukraina ir lielas eksportētājvalstis. Krievija piegādā 40% pasaules pallādija, kas ir neaizstājams automašīnu katalītisko konvertoru ražošanā. Vispārzināma problēma ir pasaules ekonomikas atkarība no Krievijas naftas un gāzes.
Vispārējā nedrošības sajūta var pasliktināt patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, attiecīgi samazinot patēriņu un investīcijas.
Varētu samazināties ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsma, jo pieaugs reģiona risku uztvere, lai arī var argumentēt, ka faktiskais Baltijas drošības līmenis ir uzlabojies, jo Krievijas armijas kaujasspējas ir vājākas par gaidītajām, NATO alianse ir mobilizējusies aizsardzībai.
Fiskālā disciplīna pārskatāmā nākotnē nebūs prioritāte, tāpēc var rēķināties ar lielāku atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, kā arī lielākām investīcijām valsts drošības stiprināšanā.
Vieglāka kļūs attīstībai un enerģētiskajai drošībai svarīgu jautājumu pieņemšana. Tiem, kuri cenšas iegūt lokālo politisko kapitālu teatrālā cīņā ar vēja turbīnām, turpmāk būs mazāk iespēju ietekmēt lēmumus.
Ja konflikts turpināsies, Baltija kļūs par Eiropas "cietoksni" šajā reģionā. Atrašanās līdzās divām potenciāli agresīvām valstīm apgrūtinās Baltijas ekonomisko un demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanu. Taču šāds civilizācijas priekšposteņa statuss padara veiksmīgu Baltijas attīstību par principiāli svarīgu jautājumu Eiropai, tātad ļauj cerēt uz spēcīgu atbalstu. Šo statusu daļēji var salīdzināt ar Rietumberlīnes stāvokli Aukstā kara laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
