Ekonomisti: Kaimiņvalstu ekonomikas izolēšana būs sāpīga arī Latvijai, bet paver iespējas

Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece akcentē, ka kopumā apstrādes rūpniecībai Krievija ir daudz nozīmīgāks izejvielu un izejmateriālu avots nekā eksporta galamērķis. Pēc viņas pārliecības, redzēsim vēl augstākas izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, risku ražošanas nepārtrauktībai var radīt arī iespējamie enerģijas taupīšanas pasākumi.

Savukārt "Luminor" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīst, ka atkal aktuāli ir atbrīvoties no Austrumu tirgus atkarības, turklāt – šoka terapijas cienīgā ātrumā. Sankcijas rada zaudējumus arī to ieviesējiem, bet Latvijai ir jābūt gatavai uzņemties ekonomiskus upurus, lai pēc ātrāk pasaulē tiktu atjaunots miers, viņš uzver.

Jāatgādina, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%; ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 9,3% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4%, savukārt kritums – elektroenerģijas un gāzes apgādē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gads apstrādes rūpniecībai solījās būt izaicinājumu pilns, bet neviens pat nenojauta, ka izaicinājumi būs tik lieli.

CSP un Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka ražotāju optimisms strauji pieauga februārī, pirms Krievija iebruka Ukrainā. Pasūtījumu apjoms bija labā līmenī. Lielākie izaicinājumi bija saistīti ar darbaspēka trūkumu, izejvielu un ražošanas komponenšu sadārdzinājumu un piegāžu kavēšanos. Piegāžu ķēžu saspīlējumi gan Latvijas ražotājus līdz šim ir pat ietekmējuši mazāk nekā citās valstis, piemēram, tādās, kuru ekonomikā lielāka loma ir auto būvei un ražošana ir vairāk atkarīga no pusvadītājiem. Uzņēmumi salīdzinoši veiksmīgi bija spējuši pārnest ražošanas izmaksu kāpumu uz gala pircēju. Turpmāk gan gaidāms, ka šie un citi izaicinājumi būs lielāki un uz ilgāku palikšanu.

Krievijas karadarbība Ukrainā ir novedusi pie tālāka globālo izejvielu cenu kāpuma. Krievija ir lielākais dabasgāzes un kviešu eksportētājs pasaulē, otrs lielākais naftas eksportētājs. Tai ir nozīmīga loma arī atsevišķu metālu tirgū, kā arī minerālmēslu ražošanā. Arī Ukraina ir vērā ņemams spēlētājs kviešu, arī kukurūzas audzēšanā un eksportā, kā arī minerālmēslu ražošanā. Līdz ar to jebkādas tiešas vai netiešas sankcijas, ražošanas un piegāžu pārtraukumi Krievijā vai Ukrainā, kas skar šīs izejvielu grupas, nozīmē globālo cenu kāpumu. Šobrīd cenas strauji aug un, visticamāk, vēl nav sasniegušas savu “pīķi”. Ņemot vērā, šo valstu lomu pasaules piegāžu ķēdēs, redzēsim vēl augstākas izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, kā arī gaidāms, ka piegāžu ķēžu saspīlējumi saglabāsies daudz ilgāk, nekā gaidīts. Turklāt naftas cenas kāpums sadārdzinās arī transportēšanas izmaksas.

Latvijas ekonomikai ir augsta enerģētiskā atkarība no Krievijas. 90% no Latvijas dabasgāzes importa nāk no šīs valsts. Tāpēc visu ekonomiku, tostarp apstrādes rūpniecību, ietekmēs ne tikai vēl augstākas energoresursu cenas, bet risku ražošanas nepārtrauktībai var radīt arī iespējamie enerģijas taupīšanas pasākumi, ja gāzes piegādes no Krievijas būtiski samazinātos un tās neizdotos aizstāt.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī apstrādes rūpniecībā šobrīd valda liela nenoteiktība. Uzņēmumi cenšas novērtēt, kā karš Ukrainā, rietumu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ietekmēs viņu darbību. Tie, kam ir sadarbības partneri šajās valstīs, var saskarties ar grūtībām veikt savstarpējus norēķinus, kas, protams, ietekmēs starpvalstu preču plūsmas un pakalpojumus. Citi darījumi vairs nav iespējami tāpēc, ka atsevišķi Krievijas uzņēmumi ir pakļauti sankcijām. Daļa lielo uzņēmumu Latvijā un arī citur pasaulē ir paziņojusi par sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju neatkarīgi no sankcijām, tādējādi paužot savu attieksmi pret notikumiem Ukrainā.

Pērn Krievijā nonāca aptuveni 7% no Latvijas preču eksporta eiro izteiksmē. Tomēr lauvas tiesu no 1.2 miljardu eiro preču eksporta uz Krieviju veido re-eksports. Šīs preces netiek ražotas Latvijā, tātad arī neietekmē mūsu ražotājus. Kopš 2014.gada Krimas aneksijas Latvijas uzņēmumi ir centušies mazināt savas ekonomiskās saites ar Krieviju un dažādot eksporta galamērķus. Daudziem tas ir izdevies, bet dažiem atkarība no Krievijas joprojām ir ļoti augsta un šo uzņēmumu darbība var tikt apdraudēta. Ražojošo nozaru vidū izceļas farmācija. Krievijā nonāk aptuveni sestā daļa farmaceitisko produktu eksporta no Latvijas, un šīs preces ir galvenokārt mūsu vietējie ražojumi.

Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībai Krievija ir daudz nozīmīgāks izejvielu un izejmateriālu avots nekā eksporta galamērķis. Aptuveni puse no metālu importa Latvijā nāk no Krievijas. Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei ir īpaši svarīgs tērauds. Šobrīd, kad Krievijas uzņēmums “Severstaļ” – būtisks Latvijas piegādātājs – ir pakļauts sankcijām, metālapstrādes uzņēmumiem jāsteidz meklēt alternatīvas. Tēraudu ražo arī citās valstīs, bet šobrīd jārēķinās ar augstākām paša materiāla un arī transportēšanas cenām.

Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs koksnes avots dažiem Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem. Pagaidām sankcijas nav būtiski ietekmējušas šo resursu pieejamību, bet piegāžu pārrāvumi ir iespējami nākotnē. Tas neizbēgami nozīmēs augstākas cenas. Tāpat atsevišķu nozaru ražošanas procesos nozīmīgi ir ķīmiskie produkti, kas tiek ievesti no Krievijas. Minerālmēslu cenu kāpums, kviešu cenu lēciens jau šobrīd norāda, ka arī pārtikas ražotājiem būs jāmaksā vairāk par pārtikas izejvielām.

Pasākumi Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku izolēšanai būs sāpīgi arī Latvijas ražotājiem, tomēr kā jau jebkurā krīzē paveras arī jaunas iespējas. Augstās gāzes cenas veicinās pieprasījumu pēc kurināmās koksnes. Reģionā mazināsies Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumu spēja piedāvāt savu preci. Tas var ļaut Latvijas ražotājiem tādās nozarēs kā, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana palielināt savas tirgus daļas, ja vien izdosies atrisināt izejvielu jautājumu.

Pasaule jau otro reizi divu gadu laikā piedzīvo ierasto dzīves ritmu satricinošu krīzi. Šī rūpniecībai būs ilgāka un grūtāk pārvarama nekā pandēmijas radītā. Pat drīzas karadarbības pārtraukšanas gadījumā, kas ir ļoti optimistisks scenārijs, tās ekonomiskās sekas nepazudīs – uzticēšanās Krievijai ir sagrauta, līdzšinējā sadarbība nebūs ātri un pilnīgi atjaunojama. Rūpniecībai nāksies pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Janvārī apstrādes rūpniecībā ražošana gada griezumā pieauga par 9,3%. Kopējais rūpniecības kāpums bija ievērojami mazāks (5,9%), bet tas lielā mērā atspoguļo siltā laika un augsto gāzes cenu ietekmi uz enerģētiku, tātad neliecina par ekonomikas tendencēm. Turklāt tas ir panākts laikā, kad ražošana kritās divās lielākajās nozarēs – koksnes un pārtikas pārstrādē – attiecīgi par 1,4% un 0,4%. Ražošana auga 17 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Visvairāk acis un ausis glāsta gada pieauguma temps ķīmiskajā rūpniecībā (64,6%), izcils mēnesis bija metālapstrādei un mašīnbūvei, kur kāpums dažādās apakšnozarēs variē starp 11,3% un 28,4%. Uz sev neraksturīgu lēcienu ir izrādījusies spējīga burtiskā un pārnestā nozīmē smagnējā minerālu, galvenokārt būvmateriālu ražošana (+24,6%).

1990.gados diversifikācija Latvijas rūpniecībā pirmkārt nozīmēja virzību prom no bijušās PSRS (izņemot Baltiju) tirgiem. Laikā kopš mūsu pievienošanās ES par galveno vektoru kļuva tradicionālo nozaru (pārtikas, kokapstrādes, vieglās rūpniecības) īpatsvara samazināšanās, augot mašīnbūves, elektronikas, ķīmijas un farmācijas daļai. Tagad atkal aktuāla kļūst atbrīvošanās no atkarības no Austrumu tirgiem, turklāt šoka terapijas cienīgā ātrumā. Diemžēl tas lielā mērā notiks uz augsti tehnoloģisko nozaru rēķina. Krievija, Baltkrievija un Ukraina ir svarīgi tirgi prestiži skanošām nozarēm, pirmkārt, farmācijai, elektrotehniskajai rūpniecībai, transportlīdzekļu ražošanai. Šīs nozares pamatā izveidojās padomju laikā un joprojām lielo austrumu tirgu daļu nosaka pieejamo tehnoloģiju un ražošanas iekārtu līmenis, farmācijas gadījumā – lielās ienākšanas barjeras citos tirgos. Nav tā, ka šo nozaru uzņēmumi neapzinājās riskus, bet tirgu diversifikācija prasa ļoti lielus ieguldījumus.

Noieta tirgu zaudēšana vai sašaurināšanās nebūs vienīgā rūpniecības problēma. Būs lielas un ļoti daudzveidīgas problēmas ar komponentu piegādēm. Ir vispārzināms, ka enerģija kļūs dārgāka, kas var būt liels sarežģījums uzņēmumiem, kas eksportē ārpus ES, kur cenas ir zemākas. Pienāk ziņas par sarežģījumiem komponentu iepirkumos. Krievija ir liels tērauda piegādātājs. Lai arī šī produkta iepirkšanu citur pasaulē tik ļoti neierobežo infrastruktūra, kā tas ir gāzes gadījumā, aizstāt tik lielu apjomu būs ļoti grūti, un par līdzšinējām cenām ir jāaizmirst.

Lai arī Krievijas ekonomika ir mazāk nekā 2% pasaules, tā ir ļoti nozīmīgs niķeļa, neona (kopā ar Ukrainu), titāna un citu ķīmisko elementu piegādātājs. T.s. krāsaino metālu piegādes tiešā veidā nav tik liels risks Latvijas rūpniecībai, bet iespējamus to piegādes traucējumus izjutīsim caur dalību globālajās vērtības ķēdēs, piemēram, kad to pieejamība radīs sarežģījumus tādu produktu ražošanā, kuriem piegādājam citas komponentes. Sankcijas rada zaudējumus arī to ieviesējiem, bet Latvijai ir jābūt gatavai uzņemties ekonomiskus upurus, lai pēc ātrāk pasaulē tiktu atjaunots miers.

Latvijas apstrādes rūpniecība uzrāda izaugsmi jau kopš 2020. gada novembra. Līdz šim izaugsmi dažādos gada mēnešos nodrošinājušas atšķirīgas preču grupas. 2020. gada beigās un 2021. gada vidū pozitīvu pienesumu deva kokrūpniecība, bet 2021. gada izskaņa bija veiksmīga metālapstrādes nozarei.

Pieaugot izmaksām par energoresursiem, turpina palielināties arī ražotāju cenas. Lielākie izmaksu pieaugumi vērojami tieši galvenajās Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Apstrādes rūpniecībā šā gada janvārī ražotāju cenas augušas par 19,6% pret pērnā gada janvāri, tostarp kokrūpniecībā par 37,5%, ķīmisko vielu un produktu ražošanā par 27,7%, metālu ražošanā par 31,2% un iekārtu un mehānismu ražošana sadārdzinājusies par 23,5%. Latvijas rūpniecībā nav nevienas rūpniecības nozares, kur izmaksas būtu samazinājušās.

Elektroenerģija un gāze šā gada janvārī ražota par 10,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tajā skaitā bruto elektroenerģijas apjomi ražoti par 14,8% mazāk nekā gadu iepriekš, ko noteica koģenerācijas stacijās ražoto elektrības apjomu samazinājums par 33,8%, lai arī hidroelektrostaciju izlaide palielinājās par 20,4%. Janvārī elektroenerģija importēta 2,1 reizes vairāk nekā eksportēta. Tikmēr vēja elektrostacijas saražojušas 20 miljonus kilovatstundu, kas ir lielākais apjoms kopš 2019. gada februāra, tomēr šāds apjoms ir tikai 3,7% no kopējās Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoma.

Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem, šā gada februārī Latvijas rūpnieku ekonomiskā sentimenta rādītājs uzlabojās ceturto mēnesi pēc kārtas un sasniedza pirmspandēmijas līmeni. Rūpnieki paredz augstu izlaides līmeni un pasūtījumu skaitu. Tomēr jāatzīmē, ka rūpnieku noskaņojums turpmākajos mēnešos, visticamāk, pasliktināsies, strauji samazinoties tirdzniecības apjomiem ar karadarbībā iesaistītajām valstīm.

Tikmēr Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss šā gada februārī ir uzlabojies, iepriekšējos četros mēnešos piedzīvojot noskaņojuma pasliktināšanos.

Turpmākā situācija Latvijas rūpniecībā būs sarežģīta. Paredzams, ka tirdzniecības apjomu samazinājums ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu būs nozīmīgs. Šā gada februārī Krievijas invāzijas Ukrainā sankciju seku ietekme Latvijas rūpniecības nozarē vēl nebūs izteikta, taču, sākot ar martu, rūpnieku importēto izejvielu krājumi no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pakāpeniski tiks izlietoti un radīsies deficīts. Lielākās problēmas sagaida preču ražotāji, kuriem kritiski svarīgs ir specifisku izejvielu imports no karadarbībā iesaistītajām valstīm un jaunu izejvielu importa tirgu meklēšana prasīs laiku, ietekmējot ražošanas apjomus.
Sagaidāms, ka precēm, kurām ir augsts importa īpatsvars no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, palielināsies pieprasījums vietējā tirgū. Pie tādām precēm pieskaitāmi būvmateriāli, minerālmēsli, kokizstrādājumi un metālu izstrādājumi. Taču arī eksportējamām precēm daudzās rūpniecības nozarēs būs jāmeklē jauni noieta tirgi.

Tajā pašā laikā ir ražotāji, kurus notiekošais Ukrainā neietekmēs.