Ekonomisti: pārtikas sadārdzinājums kļūs arvien jūtamāks

2022. gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,6%, rāda jaunākie dati.

Šobrīd nepārprotami viss norāda uz spēcīgāku inflācijas vilni, saka AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis. "No pārtikas sadārdzināšanās neizvairīsimies. Augstās enerģijas un minerālmēslojuma cenas padara situāciju vēl sarežģītāku, jo iespēju amortizēt cenu kāpumu garajā ražošanas ķēdē kļūst neiespējami. Karš Ukrainā šo ietekmi pastiprina vēl vairāk. Lai nojaustu, kurās grupās kāpums būs vispamanāmākais, atliek aplūkot Ukrainas lauksaimniecības eksporta struktūru un apjomus - saulespuķu eļļa, kukurūza, kvieši un vistas gaļa ir galvenās Ukrainas eksporta grupas. Jau šobrīd kviešu cenas biržās sasniegušas rekordu. Krievija un Ukraina aizņem ap 25% no visas pasaules kviešu eksporta. Tādēļ stress pasaulē strauji pieaug, īpaši Tuvo Austrumu valstīs," skaidro ekonomists.

Augstās enerģijas cenas atsauksies uz Latvijas un pārējo Eiropas valstu lauksaimnieku un pārtikas ražotāju izmaksām, kas padara cenu pieaugumu visaptverošu. Augot cenām vienā preču grupā, pieprasījums pārslēgsies uz citām, radot cenu spiedienu arī tur. Atsevišķās grupās kāpums īslaicīgi var neparādīties vai pat nedaudz kristies, jo preces, kas agrāk devās uz Krieviju un Ukrainu, meklēs jaunus pircējus citviet, viņš prognozē.

"Situāciju var nedaudz glābt, ja karadarbība pieklust līdz sējas laikam un jau iesētie ziemāji nav tanku izbraukāti, un šogad ienākas laba raža. Ja būs nelabvēlīgi laikapstākļi, situācija pasaulē var izvērsties jau kritiska, jo tad valstis var sākt ierobežot eksportu un cena augtu," uzskata Gašpuitis.

Viņš paredz, ka tiks apsvērtas iespējas izmantot valstu stratēģiskos krājumus, kas, vispārināti ņemot, ir pietiekami, lai situāciju normalizētu: "Koordinēta Eiropas iesaistīšanās var situāciju koriģēt, bet ne novērst. Globāli krājumi pa valstīm ir nevienmērīgi sadalīti un katra valsts vadīsies pēc saviem iekšpolitiskiem apsvērumiem. Ņemot vērā vēl kovida ietekmi, daudzās valstīs draud reālas problēmas ar pārtikas pieejamību. Ja cenu kāpums kļūs ekstrēms, pieaugs diskusijas par PVN mazināšanu un kompensācijām."

"Šobrīd no visām pusēm, īpaši ES, tiek kalkulēti dažādi scenāriji par sankciju un citu pasākumu ietekmi uz enerģijas cenām. Drīzumā tiks uzsākti pasākumi enerģijas nodrošināšanai. Šo pasākumu efektivitāti varēsim novērtēt rudenī. Visticamāk, tiks iedarbināti papildus atbalsta pasākumi uzņēmējiem un mājsaimniecībām, lai pēc iespējas izlīdzsvarotu svārstības. Taču tas tik un tā nozīmēs lielākus enerģijas rēķinus, nekā tie ir šobrīd. Arī šeit ir iespēja mazināt PVN, lai gan tā ietekme ir ierobežota," spriež ekonomists.

ECB centīsies ierobežot inflācijas gaidu pieaugumu. Bet tai neesot instrumentu, lai ietekmētu procesus, kas sekmē enerģijas un pārtikas cenu kāpumu. "ECB šajos apstākļos varētu saglabāt nogaidošu pozīciju un atlikt procentu likmju celšanu. Jācer, ka mazināsies kovida ietekme uz piegādes ķēdēm, kas varētu atvieglot vai kādā mērā kompensēt negatīvo Ukrainas kara ietekmi," viņš saka.

Inflācijas kāpums turpināsies un drīzumā jau pārsniegs 10% atzīmi un arvien vairāk iedzīvotāju zaudēs pirktspēju, šādu ainu iezīmē "SEB bankas" ekonomists. Ņemot vērā to, ka atteikšanās no Krievijas enerģijas avotiem ir praktiski neizbēgama, inflācijas turpmāko gaitu noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrastas vai izveidotas enerģiju alternatīvas Krievijai, un jācer, ka sāks izzust kovida radītie traucējumi.

"Šis ir augstākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2009. gada sākuma, taču februāra inflācijas rādītājos pagaidām vēl neatspoguļojas ietekme no Krievijas iebrukuma Ukrainā," uzsver bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Kopš šā gada 24. februāra pasaulē ir strauji augušas naftas, dabasgāzes, pārtikas, metālu un daudzu citu resursu cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir nozīmīgi dažādu resursu ražotāji pasaulē. Pret Krievijas ekonomiku vērstās sankcijas šobrīd faktiski izslēdz to no pasaules vai vismaz Rietumvalstu ekonomikas aprites. "Pagaidām to visvairāk jūtam degvielas cenās, kas visātrāk reaģē uz pasaules cenu svārstībām, taču cenu kāpumus jutīsim arī citās jomās, un šī kara cena Latvijā noteikti būs augstāka inflācija," brīdina ekonomists.

Šobrīd Latvijā visvairāk jūtams ir naftas cenu kāpums, kas īsā laikā ir pieaugušas no aptuveni 90 dolāriem par barelu gada sākumā līdz gandrīz 130 šobrīd. Eiro izteiksmē naftas cenas jau ir ievērojami augstākas nekā 2008. gadā, tādēļ degvielas cenas Latvijā strauji tuvojas 2 eiro līmenim. "Taču vislielākās bažas šobrīd rada situācija dabasgāzes tirgū. Pēdējos piecos gados dabasgāzes cenas Eiropā ir svārstījušās no 16 līdz 20 eiro robežās par megavatstundu. Šobrīd cenas ir pārsniegušas 200 eiro par megavatstundu. Protams, ļoti daudz kas būs atkarīgs no situācijas attīstības Ukrainā, taču domāju, ka mums ir jārēķinās ar ievērojamu apkures cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā. No valsts puses būs nepieciešams domāt ne tikai par to, kā kompensēt sadārdzinājumu, bet meklēt alternatīvas piegādes avotus, jo šobrīd dabasgāzes ziņā esam pilnībā atkarīgi no Krievijas," spriež ekonomists.

Bažas radot arī pārtikas cenas: "Februārī pārtikas cenu inflācija Latvijā pārsniedza 10%, taču kopš kara sākuma Ukrainā graudu cenas pasaules biržās ir augušas par gandrīz 50%. Krievija un Ukraina ir lieli graudu ražotāji pasaulē, un Ukrainā tuvākajās nedēļās būtu jāsāk jaunās ražas sēja. Ir skaidrs, ka tas nenotiks ne tuvu iepriekšējā apjomā, tādēļ arī pārtikas cenu kāpums pasaulē, visticamāk, turpināsies, ko vēl vairāk pastiprinās ļoti straujais minerālmēslu cenu pieaugums."

"Manuprāt, pasaulē šobrīd ir gaidāms viens no lielākajiem resursu cenu šokiem, kopš 1990. gada Līča kara, bet, iespējams, arī kopš 1973. gada arābu valstu naftas embargo. Šogad cenu kāpums Latvijā varētu pārsniegt 10%," prognozē Āboliņš.

"Krievijas agresija pret Ukrainu un no tā izrietošās sekas mainījušas gaidāmo inflācijas dinamiku Latvijā. Tuvumā notiekošais karš un pret Krieviju zibenīgi ieviestās sankcijas ir satricinājušas pasaules izejvielu tirgus un negatīvi ietekmējušas dažādu materiālu pieejamību, kas arvien vairāk ietekmēs cenu līmeni Latvijā," pašreizējās tendences komentē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

"Energoresursu krīzes un globālo piegādes ķēžu saspīlējumu rezultātā inflācija bija augsta vēl pirms ģeopolitiskās krīzes. ANO pārtikas izejvielu cenu indekss februārī sasniedza visu laiku augstāko rādītāju, par 24% pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni. Krievijas karadarbība Ukrainā un tai sekojošais cenu lēciens februāra rādītājā vēl neatspoguļojās. Lauksaimniecības produktu cenas pasaulē paaugstināja pandēmijas radītie piegāžu ķēžu saspīlējumi, ražām nelabvēlīgi laikapstākļi, kā arī augstākas energoresursu cenas. Tāpēc nav pārsteigums, ka februārī vairāk nekā trešdaļu no inflācijas Latvijā skaidroja pārtikas cenu kāpums (+12.3%) – būtiskākie kategorijas virzītāji bija cenu pieaugums maizei un graudaugiem (+14.7%) un piena produktiem (+18.2%). Pārējie zīmīgākie inflācijas virzītāji energoresursu krīzes rezultātā saglabājas ar mājokli (+11.2%) un ar transportu (+14.3%) saistītās izmaksas," skaidro ekonomiste.

"Jauni izejvielu cenu lēcieni un atsevišķos gadījumos pat rekordi kopš 24. februāra reģistrēti ne vienu reizi vien. Marta sākumā naftas cena pārsniedza 120 dolāru par barelu atzīmi – kāpums par vairāk nekā 30% no februāra sākuma un augstākais līmenis kopš 2012. gada. Tirgi bažījas par nepietiekamu naftas piedāvājumu, ja plašām sankcijām tiktu pakļauta Krievijas nafta un tās naftas produkti. Pircēji jau šobrīd sākuši izvairīties no Krievijas naftas un meklēt citus avotus. Lai cenas kāpumu mīkstinātu, ASV un citu valstu valdības izlaidušas tirgū stratēģiskās naftas rezerves, taču tās nav spējušas naftas cenas kāpumu apturēt. Tirgus nomierināt šobrīd var lielākas piegādes no citām valstīm. OPEC pagaidām gan nav paudusi gatavību būtiskāk palielināt naftas ieguvi. Saspīlēto situāciju varētu nedaudz mīkstināt Irānas naftas piegādes, ja izdotos panākt kodolvienošanos ar šo valsti, kas mazinātu ASV sankcijas Irānai. Augstākas naftas cenas nozīmē tālāku degvielas cenu paaugstināšanos degvielas uzpildes stacijās Latvijā," stāsta Orleāne.

"Energoresursu krīzes rezultātā dabasgāzes un citu energoresursu cenas jau tā bija augstas. Pēc Krievijas iebrukuma dabasgāzes cenas Eiropas biržās ir vēl būtiskāk kāpušas, sasniedzot jaunus rekordus, un šobrīd pārsniedz 200 Eur/MWh – vairāk nekā 15 reizes vairāk, nekā pirms pandēmijas. Sankciju pastiprināšanas gadījumā, pārtraucot Krievijas enerģijas tirgus eksporta apjomus uz Eiropu – Krievijas ekonomikas galveno balstu un centrālo kara finansēšanas avotu, saskarsimies ar izaicinājumiem, taču nebūsim vieni. Šādā gadījumā risinājumus būtu jāmeklē visai Eiropai – Krievija nodrošina ap 40% no visa reģiona gāzes importa. Lielāks pieprasījums pēc citu valstu ražotās gāzes nozīmētu augstāku cenu. Bažas par Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu jau šobrīd daļēji atspoguļojas Eiropas biržu cenās gāzei. Atteikšanās no Krievijas gāzes, būtiska gāzes plūsmu mazināšanās vai vienkārši ārkārtīgi augsta cena tuvākā gada laikā var nozīmēt, ka būs jādomā par patēriņa mazināšanu. Ļoti iespējams, ka ekstremāla dabasgāzes cenu pieauguma gadījumā iedzīvotājus komunālo maksājumu segšanai balstīs valdība. Otrreizējie efekti no augstākām energoresursu cenām atspoguļosies arī augstākās pakalpojumu cenās. Arī ražotāji, visticamāk, centīsies ražošanas izmaksu kāpumu vismaz daļēji pārnest uz pircēju," viņa paredz.

"Sankciju un kara rezultātā pasaulē pieaug cenas arī citām izejmateriālu grupām, kuru eksportētājvalstu augšgalā atrodas Krievija, Baltkrievija un Ukraina. To skaitā ir graudaugi, īpaši kukurūza un kvieši, kā arī dažādi metāli. Šis cenu kāpums pēc kāda laika atspoguļosies pārtikas un citu preču ražošanas izmaksās un pēc tam arī veikalu plauktos. Lielu daļu minerālmēslojuma Latvijā importējam no Krievijas. Ja šis imports apstājas un neizdodas atrast citus piegādātājus, tad, iespējams, mēslojums būs jālieto taupīgāk, kas nozīmē mazāku lauksaimniecības ražu potenciālu. Cenas mēslojuma līdzekļiem bija pieaugušas jau pirms kara Ukrainā, un nesenie notikumi tās turpina audzēt. Attiecīgi pārtikas cenu inflācija būs lielāka, nekā novērots pēdējo mēnešu laikā. Arī piegādes ķēžu saspīlējumi tik drīz neatslābs, kas turpinās balstīt cenu augšupeju ne tikai pārtikai, bet arī dažādām nepārtikas precēm," prognozē "Swedbank" eksperte.

Šā gada sākumā "Swedbank" prognozēja, ka inflācija 2022. gadā sasniegs 6,5% un gada otrajā pusē cenu pieaugums atslābs. "Lai gan nenoteiktība joprojām ir augsta, ir skaidrs, ka pēdējo nedēļu notikumu ietekmē cenu līmeņa pieaugums šogad būs vēl straujāks un noturīgāks," akcentē Orleāne.

Arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka diemžēl ir neizbēgams tālāks inflācijas kāpums jau martā: "Uz Baltijas fona inflācija Latvijā ir patīkami mērena, Lietuvā tā sasniegusi 14,2%, bet Igaunijā 12,4% saskaņā ar "Eurostat" provizorisko vērtējumu. Diemžēl nevar izslēgt, ka šādus skaitļus ieraudzīsim arī Latvijas datos. Pat 2022. gada vidējā inflācija varbūt būs rakstāma ar divciparu skaitli."

"Inflācija šobrīd ir īpaši grūti prognozējama gan tāpēc, ka ir tik neparedzami pasaules izejvielu cenas virzošie notikumi, gan tāpēc, ka valsts varbūt turpinās subsidēt gāzes un siltuma izmaksas mājsaimniecībām arī nākamajā apkures sezonā," pauž ekonomists.

Viņaprāt, no sliktākajiem inflācijas scenārijiem izdosies izvairīties tad, ja, pirmkārt, karš Ukrainā drīz beigsies, otrkārt, sankciju režīms stabilizēsies, kļūs prognozējams un pieļaus Krievijas svarīgāko izejvielu eksporta turpināšanos. "Pēc tam, kad sākotnējais cenu šoks būs piebremzējis patēriņu un saimniecisko aktivitāti pasaulē, jo īpaši Eiropā, relatīvi netraucētu enerģijas piegāžu turpināšanās var radīt ļoti ievērojamu cenu kritumu. Pārtikas cenas lielā mērā būs atkarīgas arī no iespējas Ukrainā sākt pavasara lauku darbus," paskaidro Strautiņš.

"Cenu kāpumu Latvijā virza izejvielu "piesātinātās" produktu grupas. Pārtikas, mājokļa un transporta tēriņu devums gada inflācijā februārī bija 6,8 procentpunkti, tātad gandrīz 4/5 no kopējā cenu kāpuma. Pārtikas dārdzība gada laikā kāpa par 11,8%, mājokļa uzturēšanas – par 11,2%, bet transporta – par 14,3%. Turpmākajos mēnešos "viskaitīgākā" ietekme būs transporta izdevumiem, mājās patērētās enerģijas izmaksas šobrīd ierobežo cenu griesti, bet pārtikas izejvielu sadārdzināšanās biržās cenas veikalos ietekmē pakāpeniskāk. Lielāko pārtikas dārdzības risku šobrīd rada kviešu cena, kas nupat sasniedza 422 eiro par tonnu, pēc tam atkāpjoties līdz 397, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji piecu gadu laikā," stāsta eksperts.

Viņš lēš: "Iespējams, ka izejvielu cenu lēcienus šobrīd daļēji nosaka panika, tāpēc var cerēt uz tirgus nomierināšanos un atsevišķu produktu cenu kritumu. Taču šis gads aizritēs galvu reibinošu cenu svārstību riska ēnā. Pasaules ekonomika šobrīd ir kā organisms, kurā brīvu asins plūsmu traucē žņaugi. Tie ir vajadzīgi, lai mazinātu asinsizliešanu, taču rada diskomfortu un ir bīstami ilgākā laika posmā. Krievija veido mazāk nekā 2% pasaules ekonomikas, bet tā ir svarīga izejvielu piegādātāja. Turklāt karš ir pastiprinājis jau iepriekš vērojamo tirgu spriedzi."

"Pasaules enerģijas cenu indekss, eiro izteiksmē rēķinot, ir ceturto daļu virs 2008. gada jūlija vēsturiskā rekorda, bet lauksaimniecības produktu cenu indekss 2011.gada marta līmeni pārsniedz par trešdaļu. Globālās pārtikas cenas ir divas reizes augstākas nekā pirms diviem gadiem. Latvijas iedzīvotājiem tas ir nepatīkami, cilvēkiem nabadzīgajās valstīs var būt katastrofāli, t.s. arābu pavasara nemierus lielā mērā izraisīja tieši 2010.-2011.gada pārtikas cenu krīze. Nafta šobrīd maksā 116 eiro par barelu. Salīdzinājumam, tipiska barela cena trīs gadu periodā pirms 2014. gada naftas cenu kraha bija 80 eiro. Attiecībā pret ienākumiem degvielas cenas Latvijā nav visu laiku augstākās, bet priecīga ziņa tā nav," spriež Strautiņš.

Viņš uzskata, ka izejvielu cenu dārdzības tāpat kā Krievijas ambīciju savaldīšanas problēmu var atrisināt, ieguldot vēl vairāk resursu fosilo kurināmo aizstāšanā: "Eiropas valstis ir atzinušas, ka nav gatavas tūlīt un pilnībā atteikties no Krievijas enerģijas. Taču ir iespējams šo problēmu atrisināt ilgākā laikā. Ne velti šodien ES paziņoja par jaunu aizņemšanās programmu, kas finansēs ieguldījumus AER. Tā ir otrā šāda programma ES vēsturē, pirmā bija saistīta ar Covid seku pārvarēšanas programmu. Rietumi neveiks pasākumus, kas Krievijas ekonomiku sagrautu dažu mēnešu laikā, taču tās virzienā ir notēmēts spēcīgs ierocis. Vācija jau bija atvēlējusi 200 miljardus šim mērķim. Lai atrisinātu inflācijas kāpuma un drošības problēmu, Latvijai un Eiropai ir jārīkojas stratēģiski - ātri risinājumi nav iespējami."