Satraukumam par medikamentu pieejamību nav pamata, jo aptiekās Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produkti līdz šim veidojuši tikai nelielu visu medikamentu daļu, aģentūrai LETA atzina "Mēness aptiekas" Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja, valdes locekle Evita Jurjāne-Nelsone.
Viņa norādīja, ka aptieku produktu klāstā ir plašs zāļu un citu produktu piedāvājums, turklāt nav medicīniski pamatotas informācijas, kas liecinātu, ka kādiem no patērētāju pieprasītiem Baltkrievijas vai Krievijas ražotāju medikamentiem nebūtu analogu ar identisku vai mūsdienīgāku sastāvu.
Piemēram, ir dažādi medikamenti, kuru sastāvā ir paracetamols, acetilsalicilskābe (aspirīns) un kofeīns, un tās gan atsevišķi, gan kombinācijā ir pieejamas lielā skaitā dažādu ražotāju zālēm. Arī dažādi hipertensijas terapijai nepieciešamie medikamenti - asinsspiedienu samazinošas zāles - aptiekās ir pieejami, norādīja Jurjāne-Nelsone.
Pēc viņas paustā, atsevišķiem gadījumiem, kad aptiekās iztrūkst medikamenti, ir īslaicīgs raksturs, taču jārēķinās, ka situācija ir mainīga, un uzņēmumiem ir jāpielāgojas, lai viss nepieciešamais iespējami operatīvi arī šajos apstākļos nonāktu aptieku plauktos.
Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas, kas pārstāv "Apotheka", "Benu aptiekas", "Mēness aptiekas" un "Latvijas aptiekas", izpilddirektore Kristīne Jučkoviča informēja, ka ierobežojumus tirdzniecībā nosaka katrs komersants pats.
"Medikamentu ražošanā Eiropas Savienībā tiek piemēroti labas ražošanas prakses nosacījumi, kas garantē īpaši augstu kvalitāti, taču Krievijā un Baltkrievijā ražoti medikamenti šiem nosacījumiem, lielākoties neatbilda, tāpēc arī tieši šo preču grupu īpatsvars aptiekās Latvijā kopumā bija niecīgs. Varēja runāt vienīgi par nelielu skaitu, lielākoties uztura bagātinātājiem, aptiekā nopērkamo kosmētiku un tikai dažiem medikamentiem un ierīcēm," skaidroja Jučkoviča.
Viņa uzsvēra, ka cenu pieaugums produktiem ir neizbēgams, taču tas nav attiecināms tikai uz farmācijas un medicīnas precēm, un to apstiprinājuši gan ekonomisti, gan amatpersonas.
Kopumā iepriekšējās nedēļās "Mēness aptiekā" pieaugušais pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības medikamentiem ir mazinājies, taču joprojām saglabājas augsts, atzina Jurjāne-Nelsone, norādot, ka iedzīvotāji iegādājas preces arī labdarības mērķiem.
Šonedēļ vērojams, ka arī atvieglojumi ar Covid-19 ierobežošanu saistītajos noteikumos ietekmē to, ka atsevišķās aptiekās apmeklētāju ir vairāk nekā iepriekšējās nedēļās.
"Mēness aptieka" aicina pārdomāti iegādāties zāles un citas medicīnas preces, lai neradītu liekus uzkrājumus ar medikamentiem. Medikamenti ir uzglabājami un transportējami noteiktos apstākļos, ir jāseko to derīguma termiņam, savukārt neatbilstoši uzglabājot un transportējot, var radīt draudus videi un veselībai.
"Mēness aptieku" tīkla īpašniece ir AS "Sentor farm aptiekas", kas ietilpst veselības uzņēmumu grupā "Repharm". Tajā ir arī zāļu vairumtirgotāja AS "Recipe Plus", augu valsts ārstniecisko līdzekļu ražotāja AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika", ambulatorās aprūpes iestāžu tīkls AS "Veselības centru apvienība" (VCA) un SIA "Centrālā laboratorija".
"Sentor farm aptiekas" 2020. gadā strādāja ar 152,265 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās 2,7 reizes un bija 1,282 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
