Pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir paveikusi lielu darbu cīņā ar naudas atmazgāšanu, uzsver Znotiņa

Viņa uzsvēra, ka naudas atmazgāšana, terorisma finansēšana un sankciju apiešana ir tiešs nacionālās un globālās drošības jautājums. "Kontekstā ar šī brīža situāciju Ukrainā vēl labāk redzam, cik svarīgs un vērtīgs ir bijis pirms dažiem gadiem veiktais finanšu sektora “kapitālais remonts”, pēc kura bankas, uzņēmēji, likuma subjekti daudz labāk pārzina savus sadarbības partnerus. Pateicoties smagam darbam, ko veicām, šodien esam krietni labākā situācijā – gan mēs kā valsts kopumā, mūsu tautsaimniecība, gan finanšu sektors un ikviens uzņēmējs," pauda Znotiņa.

Atklājot forumu, arī Latvijas Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka pēc teicami paveiktā mājas darba finanšu nozares sakārtošanā šobrīd mūsu valsti uztver kā uzticamu NATO partneri, un tādas dalībvalstis kā Kanāda, Spānija, Čehija, ASV un citas uztic savus karavīrus, lai sargātu mūsu nacionālo drošību.

Viņa pateicās visiem uzņēmējiem un valsts institūcijām par godprātīgi veikto darbu, lai visi kopā spētu attīrīties no netīrās naudas un veicinātu godīgu konkurenci. Siliņa uzsvēra, ka jaunajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, ko šobrīd izskata Ministru kabinets, tiks ieviesta jauna pieeja, gan dodot lielāku elastību uzņēmējiem vadīt savus riskus, gan Valsts ieņēmumu dienestam risku vadībā.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka norādīja, ka nodokļu apjoms no ēnu ekonomikas - izvairīšanās no nodokļu nomaksas un kontrabandas - šobrīd sasniedz vairāk nekā 2 miljardus eiro jeb aptuveni 9% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. “Tas ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaisti. Diemžēl cīņa ar ēnu ekonomiku ir vēl komplicētāka nekā cīņa pret noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu, jo daļa uzņēmēju, kas no nodokļu maksāšanas izvairās, ir arī pietiekoši lieli nodokļu maksātāji," sacīja Sauka.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas izaugsmei ir būtiski panākt, lai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, sevišķi aplokšņu algām, kļūtu mazāka, kas ir ne tikai jautājums par pieķeršanas iespejamību un sekām, bet arī uzņēmēju un sabiedrības motivācijas veicināšanu nodokļus maksāt. "Lai to panāktu, ir jāuzlabo starpinstitūciju koordinācija un sadarbība dažādu valsts iestāžu starpā, kā arī nepieciešama labāka sadarbība starp valsts un privāto sektoru,” pārliecināts Sauka.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra nodokļu morāles aspektu, kas jāvairo uzņēmēju vidū un sabiedrībā. “Ne visas dienesta aktivitātes ir vērstas uz tiešiem fiskāliem ieguvumiem, strādājam arī pie visaptverošas sistēmas radīšanas, lai vairotu izpratni, ka katrs esam sistēmas sastāvdaļa un kāda nozare netiek atstāta malā. Lai gan lielāko nodokļu plaisu rada akcīzes nodokļu nelegāla aprite, PVN shēmas un izvairīšanās no valsts sociālajām iemaksām, ikvienam reizēm var būt kārdinājums samaksāt mazāk nekā vajadzētu, tādējādi atstājot iespaidu uz valsts ekonomiku," teica Jaunzeme.

Viņa atzina, ka joprojām daudzi pieļauj, ka darba devējs oficiāli neuzrāda visas nostrādātās darba stundas un daļu atalgojuma samaksā aploksnē, tā mazinot paša darbinieka sociālās garantijas.

Forumā “Kurp ved naudas li(ī)kumi jeb ceļš uz drošām finansēm Latvijā” valsts amatpersonas un eksperti izvērtēja naudas atmazgāšanas novēršanas jomā paveikto, analizēja tendences un riskus, kā arī diskutēja par turpmākajiem darbības virzieniem naudas atmazgāšanas novēršanai un ēnu ekonomikas samazināšanai.

Pasākumu ikgadējās kampaņas “Zini naudas li(ī)kumus” ietvaros organizēja Finanšu izlūkošanas dienests sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.