Banka 'Citadele' novērojusi mēģinājumus apiet Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas

Bankā atzīmē, ka pēdējo nedēļu laikā, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu, gan Eiropas Savienība (ES), gan ASV un citas valstis ir ieviesušas ļoti spēcīgas un plašas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas daudziem šo valstu uzņēmējiem liek meklēt ceļus sankciju apiešanai. Tāpat arī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) 2022.gada martā publicēja brīdinājumu par konstatētajiem riskiem.

Bankas "Citadele" pārstāvji norāda, ka sankcijām pakļautas personas bieži cenšas apzināti noslēpt to saistību ar darījumiem - gan izmantojot garas starpnieku ķēdes, gan viltojot dokumentus vai nesniedzot pilnīgu informāciju.

Bankas "Citadele" vadošā sankciju eksperte Saiva Krastiņa informē, ka sankciju ietekmē daudzu nozaru precēm un pakalpojumiem ir strauji sarukuši Krievijas un Baltkrievijas eksporta tirgi gan tieši noteiktu ierobežojumu dēļ, gan arī tāpēc, ka reputācijas risku dēļ daudzu valstu uzņēmēji vairs nevēlas sadarboties ar šīm valstīm.

Tāpēc banka aicina uzņēmējus būt modriem un pārliecināties, ka sankcijām pakļautas personas, uzņēmumi un pat valstis nepakļauj viņus sankciju pārkāpšanas vai apiešanas riskiem, par ko var iestāties pat kriminālatbildība, kā arī saistītie maksājumi var tikt iesaldēti.

Starp raksturīgākajām pazīmēm, kas var liecināt par mēģinājumiem uzņēmējus iesaistīt sankciju apiešanā, bankas "Citadele" pārstāvji min to, ka negaidīti uzrodas jauns potenciālais biznesa partneris, īpaši no NVS reģiona, kas piedāvā sākt sadarbību jomā, kas iepriekš tika veikta ar Krieviju vai Baltkrieviju. Pastāv risks, ka tiek izmantota kāda trešā valsts, lai slēptu importu vai eksportu uz vai no Krievijas vai Baltkrievijas.

Tāpat riskanta pazīme ir, ja ar uzņēmēju sazinās kāda persona vai uzņēmums un piedāvā ārkārtīgi izdevīgus nosacījumus vienas reizes darījumam jomā, kurā uzņēmums parasti nedarbojas. Šādā gadījumā pastāv risks, ka Krievija vai Baltkrievija meklē piegādes aizliegtām precēm, it īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) un citu tehnoloģiju jomā.

Pastāv iespēja, ka uzņēmums izmanto starpnieku, taču starpnieks nesniedz precīzu un ar dokumentiem apstiprinātu informāciju par preču izcelsmi vai galamērķi, vai ražotāju vai saņēmēju. Tāpat, iespējams, ka sniegtajiem dokumentiem ir viltojuma vai labojumu pazīmes. Arī šādā gadījumā pastāv risks, ka kāda no darījuma ķēdē iesaistītajām pusēm ir pakļauta sankcijām.

Uzņēmējiem arī jāuzmanās, ja sadarbības partnera no ES vai trešās valsts sniegtajos dokumentos vai rekvizītos parādās konti Krievijas vai Baltkrievijas bankās, vai adreses šajās valstīs, jo tas liecina par risku, ka darījumi tiek veikti sankcijām pakļautu personu interesēs.

Mēģinājumi apiet sankcijas ir arī jauni sadarbības partneri, īpaši no ES valstīm, kur konstatējamas čaulas kompānijas pazīmes, proti, nav noskaidrojama precīza īpašnieku struktūra vai struktūra ir ļoti sarežģīta, bieži iesaistītas ārzonas kompānijas, nav zināms patiesais labuma guvējs. Šādā gadījumā pastāv risks, ka tiek izmantotas aizsegkompānijas, kas patiesībā pieder sankcijām pakļautām personām.

Tāpat uzņēmējiem jāpievērš uzmanība, ja darījumā piedalās neraksturīgi daudz starpnieku, radot grūtības pārliecināties par gala saņēmēju vai nosūtītāju, jo pastāv risks, ka darījumu ķēdē ir iesaistītas sankcijām pakļautas personas.

Riskantas ir arī sektorālajām sankcijām pakļautu preču piegādes trešajās valstīs, taču tuvu Krievijas vai Baltkrievijas robežai vai lieliem transporta mezgliem, ostām. Pastāv risks, ka pēc piegādes preces tiks pārvestas uz kādu no šīm valstīm.

Bankas "Citadele" pārstāvji informē, ka ceturtdien, 17.martā, no plkst.9 līdz 13 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārlietu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju organizēs semināru uzņēmējiem, lai veicinātu izpratni par starptautisko sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju piemērošanu. Šajā seminārā uzstāsies arī Krastiņa, sniedzot informāciju par jaunajiem sankciju apiešanas riskiem.

LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes. Saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ES, ASV un Lielbritānija noteikušas virkni sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju.