Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu tuvākajā laikā kļūs vājākas, turklāt liela "avārija" gaidāma vairākās eksporta datu ailēs, kurās dominē reeksports – tādās kā dzērieni un elektronikas preces, kā arī dažās citās jomās, vērtē ekonomisti. 2022. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,95 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 32,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 29,6%, bet importa vērtība par 35,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
"Karš Ukrainā un sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ir sašūpojušas globālos tirgus. Krievijas loma kopējā pasaules tirdzniecībā nebūt nav liela. 2020. gadā Krievija nodrošināja nepilnus 2% no pasaules preču eksporta, un tās tirgus bija galamērķis aptuveni 1,4% no pasaules preču importa. Baltkrievijas un Ukrainas daļas ir vēl būtiski mazākas. Tomēr šīm valstīm ar Krieviju priekšgalā ir ļoti būtiska nozīme naftas un tās produktu, ogļu, dabasgāzes, dažādu metālu, mēslojuma līdzekļu un pārtikas izejvielu, it īpaši graudaugu, ražošanā un eksportā. Neskaidrība par piegādēm no karā tieši iesaistītajām valstīm, jau noteiktās sankcijas, bažas par jaunām sankcijām un traucējumi fiziskās infrastruktūras izmantošanai šajās valstīs ceļ izejmateriālu cenas un mazina to pieejamību. Sekas izjutīs arī piegāžu ķēdes. Ilgi gaidīto situācijas uzlabošanos pēc pandēmijas radītajiem pārrāvumiem tā arī nesagaidījām. Šobrīd virknei uzņēmumu Rietumu valstīs, tai skaitā Latvijā, būs jāmeklē alternatīvi noieta tirgi un izejvielu avoti. Arvien vairāk redzēsim traucējumus sauszemes tirdzniecības ceļos, tai skaitā dzelzceļa pārvadājumos, starp Āziju un Eiropu noteikto sankciju dēļ. Eiropas gaisa telpas slēgšana Krievijas lidaparātiem un Krievijas gaisa telpas slēgšana Eiropas lidaparātiem liks pārskatīt gaisa kravu pārvadājumu maršrutus. Ierobežota pārvietošanās un ostu izmantošana Melnajā jūrā ir vēl viens kanāls, kas ietekmēs piegāžu ķēdes. Turklāt transportēšanu sadārdzinās arī degvielas cenu kāpums," teic "Swedbank" galvenā ekonomista v.i. Agnese Buceniece.
Arī bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pēdējo trīs nedēļu laikā ir radikāli mainījusies mūsu pasaules uztvere, arī ekonomisko rādītāju konteksts. Tagad pasaules līderi uz ekonomikā notiekošo raugās it kā caur tēmēkli. Tirdzniecības attiecības, kas agrāk bija labklājības vairošanas instruments, kļūst par ieroci. Pretkara koalīciju veidojošās demokrātiskās valstis (Eiropa, ASV, Austrālija, Japāna) ir gatavas samaksāt lielu cenu, lai apturētu starptautiskās kārtības sabrukumu. Līdz pat šim brīdim svarīgais Latvijas tirdzniecības partneris Krievija ir kļuvusi par sankciju rekordisti. Tirgoties ar šo valsti nav aizliegts, taču pat tos produktus, kuri nav sankciju objekts (kā medikamenti), ietekmēs sankcijas pret finanšu nozari un kaimiņvalsts iedzīvotāju pirktspējas kritums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
