Ekonomisti: vairākās Latvijas eksporta jomās gaidāma liela 'avārija'

"Karš Ukrainā un sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ir sašūpojušas globālos tirgus. Krievijas loma kopējā pasaules tirdzniecībā nebūt nav liela. 2020. gadā Krievija nodrošināja nepilnus 2% no pasaules preču eksporta, un tās tirgus bija galamērķis aptuveni 1,4% no pasaules preču importa. Baltkrievijas un Ukrainas daļas ir vēl būtiski mazākas. Tomēr šīm valstīm ar Krieviju priekšgalā ir ļoti būtiska nozīme naftas un tās produktu, ogļu, dabasgāzes, dažādu metālu, mēslojuma līdzekļu un pārtikas izejvielu, it īpaši graudaugu, ražošanā un eksportā. Neskaidrība par piegādēm no karā tieši iesaistītajām valstīm, jau noteiktās sankcijas, bažas par jaunām sankcijām un traucējumi fiziskās infrastruktūras izmantošanai šajās valstīs ceļ izejmateriālu cenas un mazina to pieejamību. Sekas izjutīs arī piegāžu ķēdes. Ilgi gaidīto situācijas uzlabošanos pēc pandēmijas radītajiem pārrāvumiem tā arī nesagaidījām. Šobrīd virknei uzņēmumu Rietumu valstīs, tai skaitā Latvijā, būs jāmeklē alternatīvi noieta tirgi un izejvielu avoti. Arvien vairāk redzēsim traucējumus sauszemes tirdzniecības ceļos, tai skaitā dzelzceļa pārvadājumos, starp Āziju un Eiropu noteikto sankciju dēļ. Eiropas gaisa telpas slēgšana Krievijas lidaparātiem un Krievijas gaisa telpas slēgšana Eiropas lidaparātiem liks pārskatīt gaisa kravu pārvadājumu maršrutus. Ierobežota pārvietošanās un ostu izmantošana Melnajā jūrā ir vēl viens kanāls, kas ietekmēs piegāžu ķēdes. Turklāt transportēšanu sadārdzinās arī degvielas cenu kāpums," teic "Swedbank" galvenā ekonomista v.i. Agnese Buceniece.

Arī bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pēdējo trīs nedēļu laikā ir radikāli mainījusies mūsu pasaules uztvere, arī ekonomisko rādītāju konteksts. Tagad pasaules līderi uz ekonomikā notiekošo raugās it kā caur tēmēkli. Tirdzniecības attiecības, kas agrāk bija labklājības vairošanas instruments, kļūst par ieroci. Pretkara koalīciju veidojošās demokrātiskās valstis (Eiropa, ASV, Austrālija, Japāna) ir gatavas samaksāt lielu cenu, lai apturētu starptautiskās kārtības sabrukumu. Līdz pat šim brīdim svarīgais Latvijas tirdzniecības partneris Krievija ir kļuvusi par sankciju rekordisti. Tirgoties ar šo valsti nav aizliegts, taču pat tos produktus, kuri nav sankciju objekts (kā medikamenti), ietekmēs sankcijas pret finanšu nozari un kaimiņvalsts iedzīvotāju pirktspējas kritums.

"Tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs Krievijas un Baltkrievijas kara darbība Ukrainā. Tās rezultātā tiks traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi," vērtē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Gads Latvijas eksportētājiem iesākās uz mēreni pozitīvas nots. Bija, protams, jācīnās ar tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, ražošanas izmaksu kāpums, piegāžu kavēšanās un darbaspēka trūkums. Tomēr ārējais pieprasījums saglabājās gana labs un veicināja optimismu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksports eiro izteiksmē janvārī palielinājās par 29.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt importa vērtība janvārī auga par 35.8%. Gan eksporta, gan importa apgrozījumā lielu lomu straujajos pieauguma tempos turpināja spēlēt cenu kāpums. 2022.gada sākumā rūpniecisko ražojumu eksporta cena bija par aptuveni 20% augstāka nekā gadu iepriekš. Arī importa pusē cenu pieaugums ir bijis līdzīgs. Lai gan apgrozījumu visvairāk stutēja tieši cenu kāpums, pieaugums bija vērojams arī fiziskajos apjomos.

Karš Ukrainā un sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ir sašūpojušas globālos tirgus. Krievijas loma kopējā pasaules tirdzniecībā nebūt nav liela. 2020. gadā Krievija nodrošināja nepilnus 2% no pasaules preču eksporta, un tās tirgus bija galamērķis aptuveni 1.4% no pasaules preču importa. Baltkrievijas un Ukrainas daļas ir vēl būtiski mazākas. Tomēr šīm valstīm ar Krieviju priekšgalā ir ļoti būtiska nozīme naftas un tās produktu, ogļu, dabasgāzes, dažādu metālu, mēslojuma līdzekļu un pārtikas izejvielu, it īpaši graudaugu, ražošanā un eksportā. Neskaidrība par piegādēm no karā tieši iesaistītajām valstīm, jau noteiktās sankcijas, bažas par jaunām sankcijām un traucējumi fiziskās infrastruktūras izmantošanai šajās valstīs ceļ izejmateriālu cenas un mazina to pieejamību. Sekas izjutīs arī piegāžu ķēdes. Ilgi gaidīto situācijas uzlabošanos pēc pandēmijas radītajiem pārrāvumiem tā arī nesagaidījām. Šobrīd virknei uzņēmumu Rietumu valstīs, tai skaitā Latvijā, būs jāmeklē alternatīvi noieta tirgi un izejvielu avoti. Arvien vairāk redzēsim traucējumus sauszemes tirdzniecības ceļos, tai skaitā dzelzceļa pārvadājumos, starp Āziju un Eiropu noteikto sankciju dēļ. Eiropas gaisa telpas slēgšana Krievijas lidaparātiem un Krievijas gaisa telpas slēgšana Eiropas lidaparātiem liks pārskatīt gaisa kravu pārvadājumu maršrutus. Ierobežota pārvietošanās un ostu izmantošana Melnajā jūrā ir vēl viens kanāls, kas ietekmēs piegāžu ķēdes. Turklāt transportēšanu sadārdzinās arī degvielas cenu kāpums.

Krievija ir piektais lielākais Latvijas partneris preču eksporta pusē. Ukraina ieņem 17.vietu, bet Baltkrievija – 21.vietu. Kopumā šajās valstīs pērn nonāca aptuveni desmitā daļa no Latvijas preču eksporta vērtības. Galvenokārt eksportējām alkoholiskos dzērienus, mehānismus, elektroierīces, farmaceitiskos produktus un plastmasas izstrādājumus. Visās šajās preču grupās, izņemot farmāciju, ir raksturīgs liels re-eksporta īpatsvars. Tādām precēm Latvijā radītā pievienotā vērtība ir visai maza, bet, protams, tas ir bizness pārvadātājiem un vairumtirgotājiem, kas arī dod darba vietas un rada ieņēmumus Latvijas ekonomikai. Eksporta plūsmām minētajās preču grupās ir lielākais risks mazināties, līdz uzņēmumi iespēju robežās pārorientēsies uz jauniem tirgiem un atgūs vismaz daļu no zaudētā biznesa.

Preču importa pusē Krievijas nozīme ir nedaudz lielāka. Tā ir Latvijas ceturtais lielākais importa partneris. Baltkrievija ir 12. vietā, bet Ukraina – 18. vietā. Šīs valstis nodrošina ap 13% no Latvijā importēto preču vērtības. Galvenokārt importējam minerālproduktus (naftas produkti, gāze, elektrība), tēraudu, koksni un mēslošanas līdzekļus. Turklāt atkarība tieši no karā iesaistītajām valstīm ir salīdzinoši augsta. Krievija, Baltkrievija un Ukraina kopā nodrošina starp 35-55% no minēto preču grupu kopējā importa Latvijā. Visticamāk, redzēsim, ka gan jau noteikto sankciju ietekmē, gan piesardzības dēļ tuvākajos mēnešos mainīsies šo preču piegāžu ģeogrāfija. Iespējams, arī fizisko importa apjomu kritums šīm izejvielām, līdz izdodas atrast aizvietotājus. Koksnes gadījumā droši vien būs vairāk jāpaļaujas uz vietējo tirgu. Iztrūkuma gadījumā var tikt nelabvēlīgi ietekmēts arī no šīm izejvielām un materiāliem ražotās produkcijas eksports.

Varam sagaidīt, ka Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu tuvākajā laikā kļūs vājākas. Savukārt vēl vairāk pieaugs Eiropas Savienības valstu nozīme. Atsevišķos gadījumos veidosies stiprākas saites ar atsevišķām trešajām valstīm, piemēram, tēraudu, iespējams, importēsim vairāk no Turcijas. Jaunu tirdzniecības attiecību izveide un nostiprināšana, protams, prasīs laiku un līdzekļus.

Mazāka tirdzniecība ar karā iesaistītajām valstīm, augstāka inflācija un lēnāka izaugsme Eiropā nozīmēs arī vājāku pieprasījumu, nekā iepriekšējos mēnešos. Tomēr ir arī pozitīvi riski. Neatkarīgi no tā, cik ilgi turpināsies karadarbība Ukrainā, sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, visticamāk, saglabāsies ilgāku laiku. Tāpēc šo valstu uzņēmumu tirgus daļas mūsu noieta tirgos mazināsies, kas radīs iespējas atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem palielināt savas tirgus daļas. Turklāt, piemēram, Eiropas "zaļā kursa" un augsto gāzes cenu ietekmē augs pieprasījums pēc kurināmās koksnes. Protams, izejmateriāli var kļūt par izaicinājumu. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi lauksaimniecības ražām un mēslojuma līdzekļu pietiks, tad varam rudens sākumā sagaidīt, ka graudaugi cels kopējo eksporta apgrozījumu.

Pagaidām vēl pāragri spriest par ietekmes lielumu un ilgumu uz Latvijas eksportu. Apgrozījums gan joprojām būs augsts cenu kāpuma dēļ, bet fizisko eksporta apjomu kāpumu nodrošināt būs grūtāk nekā iepriekš.

Janvāra tirdzniecības dati atspoguļo spēcīgu eksporta nozaru attīstību, taču neraisa lielu optimismu, ne tikai tāpēc, ka šobrīd ir grūti būt optimistam par gandrīz jebko. Aizpagājušā mēneša dati šobrīd vairāk nekā jebkad ir atpakaļskata spogulis. Sākot ar martu, ārējās tirdzniecības skaitļos redzēsim pamatīgu jucekli, jo pasaules kārtība, pie kuras bijām pieraduši, ir salauzta vai vismaz pamatīgi saplaisājusi. Ietekme nebūs tikai eksportu un importu samazinoša, būs arī pretēji efekti. Karš ir paaugstinājis jau tā augstās izejvielu cenas, tāpēc atsevišķu produktu eksports un imports naudas izteiksmē var pieaugt.

Janvārī Latvijas preču eksports bija 1,369 miljardi eiro jeb par 29,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports – par 35,8% lielāks. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos eksporta kāpumu, pirmkārt, nodrošina koksnes, metāla, minerālproduktu un to izstrādājumu pārdošanas pieaugums attiecīgi par 41%, 65% un 110%, ko galvenokārt nosaka to cenu kāpums.

Pēdējo trīs nedēļu laikā ir radikāli mainījusies mūsu pasaules uztvere, arī ekonomisko rādītāju konteksts. Tagad pasaules līderi uz ekonomikā notiekošo raugās it kā caur tēmēkli. Tirdzniecības attiecības, kas agrāk bija labklājības vairošanas instruments, kļūst par ieroci. Pretkara koalīciju veidojošās demokrātiskās valstis (Eiropa, ASV, Austrālija, Japāna) ir gatavas samaksāt lielu cenu, lai apturētu starptautiskās kārtības sabrukumu. Līdz pat šim brīdim svarīgais Latvijas tirdzniecības partneris Krievija ir kļuvusi par sankciju rekordisti. Tirgoties ar šo valsti nav aizliegts, taču pat tos produktus, kuri nav sankciju objekts (kā medikamenti), ietekmēs sankcijas pret finanšu nozari un kaimiņvalsts iedzīvotāju pirktspējas kritums.

Vēl nesen šķita, ka cenu izmaiņu ietekme uz ārējo tirdzniecību samazināsies – ražotāju eksporta cenu inflācija sāka noplakt. Taču jaunā pasaules kārtība maina šīs prognozes. Piemēram, zaudējuši spēku iepriekš izteiktie spriedumi, ka koksnes eksports naudas izteiksmē šogad varētu samazināties. Latvijā ražoto preču eksportā, neskatoties uz nelabvēlīgo ietekmi uz farmāciju un mašīnbūvi, liels un ilgstošs kritums nav gaidāms ne naudas, ne reālā izteiksmē. Īslaicīgs kritums var notikt metālizstrādājumu eksportā – pieprasījums pēc nozares produktiem ir spēcīgs, taču izejvielu piegādes pārkārtošana prasīs laiku, uzņēmumos tāpēc iespējamas dīkstāves. Vēl pirms mēneša šķita, ka nu jau leģendārās piegādes ķēžu problēmas varētu mazināties, par to liecināja arī uzņēmumu aptaujas. Tagad atkal kārtis pamatīgi sajaucis gan karš Ukrainā, gan Ķīnā strauji pieaugošā Omikrona izplatība. Šī kovida varianta lipīguma dēļ būs ļoti grūti turpināt līdzšinējo "nulles kovida" politiku, taču pagaidām valdība vēl cīnās, apturot daudzu ražotāju darbu.

Ļoti liela "avārija" ir gaidāma vairākās eksporta datu ailēs, kurās dominē reeksports – tādās kā dzērieni un elektronikas preces. Latvijā ir attīstīta šo produktu vairumtirdzniecība, kas veido vienotu vērtības ķēdi ar autopārvadājumu pakalpojumu eksportu. Šīs nozares cietīs smagi. Tāpat ļoti liels kritums būs metālu eksportā – agrāk no Latvijas uz Rietumeiropu plūda Krievijā ražotā metāla straume.

Pašsaprotamu iemeslu dēļ norises ekonomikā šobrīd nav tas, kas lielākajai daļai cilvēku rūp visvairāk. Taču vai ekonomikā, konkrētāk, izejvielu biržās notiekošais var kaut ko pavēstīt par miera atjaunošanas izredzēm? Ja var ticēt investoru intuīcijai, cerības pieaug. Kopējais izejvielu cenu indekss (S&P GSCI) kopš 8. marta ir noplacis par 13%, bet ir par 14% augstāks nekā pirms mēneša. Svarīgs cerību indikators ir pallādija tirgus, kurā Krievijas eksporta daļa īpaši augsta, šī elementa cena kopš augstākā punkta samazinājusies par 22%. Savukārt Eiropas tūrisma un atpūtas nozares akciju indekss kopš 8. marta audzis par 11%. Brent naftas cenas bija sasniegušas 117 eiro, šobrīd cena ir 92,2 eiro. Gāzes cena piegādei pēc mēneša bija pārsniegusi 200 eiro par MWh, tagad tā ir 119 eiro, kas joprojām ir apmēram sešas reizes "virs normas". Standard & Poors GSCI pārtikas cenu indekss ir no virsotnes atkāpies par 2,6%, tai skaitā kviešu cena ir atkāpusies līdz 370 eiro no 420 eiro. Patērētāju maksātās cenas vēl augs, jo iepriekšējais biržas cenu kāpums vēl nav sasniedzis veikalus, taču vismaz šīm ciešanām gals ir redzams.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 29,6%. Preču importa vērtība janvārī gada griezumā pieauga par 35,8%. Tirdzniecības deficīts janvārī sastādīja 7,1 %.

2021.gada janvārī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Lielu daļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī minerālo produktu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču eksports. Savukārt negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru un dzērienu eksporta vērtības samazinājumam.

Janvārī, straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 39,7%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Igauniju (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Lietuvu (piena produkti, koksne), Vāciju (koksne, minerālie produkti), Somiju (minerālie produkti, jaukti ķīmiskie produkti), Zviedriju (dzelzs, tērauds un to izstrādājumi) un Poliju (dzelzs un tērauds, koksne).

Eksporta pieaugums par 9,8% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi) un Baltkrieviju (mehānismi un ierīces).

Janvārī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 7,6%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (dzelzs un tērauds), ASV (koksne) un Norvēģiju (koksne, dzelzs un tērauda izstrādājumi).

Preču importa vērtības pieaugumu janvārī gada griezumā veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un metāli un to izstrādājumi.

Tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs Krievijas un Baltkrievijas kara darbība Ukrainā. Tās rezultātā tiks traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi.