Optimismu mājokļu tirgū nomainījusi nenoteiktība

Indekss atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā. Ceturtajā ceturksnī jau tā augstā mājokļu pieejamība Rīgā vēl vairāk uzlabojās. To sekmēja straujš vidējās algas pieaugums (+13,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu), kas būtiski pārsniedza vidējo mājokļa cenas kāpumu (+6,3%). Vidējās algas kāpumu nodrošināja minimālās algas un publiskā sektora algu celšana, strukturālas pārmaiņas darba tirgū un citi vienreizēji faktori, kā arī augošais darbaspēka trūkums. Savukārt Tallinā bija vērojama pretēja situācija – vidējās mājokļa cenas kāpums ievērojami pārsniedza vidējās algas pieaugumu. Tā ietekmē mājokļu pieejamība samazinājās. Tikmēr Viļņā, par spīti straujākai cenu izaugsmei, nekā atalgojuma kāpumam, reģistrēts neliels pieejamības indeksa pieaugums – to balstīja procentu likmju samazināšanās. Arī pārējās Baltijas valstīs procentu likmes saruka un pozitīvi ietekmēja pieejamību. Indekss rāda, ka mājokļi ir pieejami visās Baltijas valstīs un vislabākā situācija joprojām ir Rīgā.

Eksperti atgādina, ka cenu statistika iekļauj noslēgto mājokļu darījumu cenas nevis rezervāciju cenas. Savukārt starp rezervāciju un darījuma noslēgšanu nereti paiet daudzi mēneši. Tā pagājušajā gadā veiktās rezervācijas no jauna uzbūvētajos mājokļos pabeigto darījumu datos vēl pilnībā neatspoguļojas, it īpaši ņemot vērā to, ka vērojama kavēšanās ar ēku nodošanu ekspluatācijā. Ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu un spēcīgo pieprasījumu, nesen veikto rezervāciju cenas, visticamāk, ir augušas straujāk nekā šobrīd rāda statistika.