Lai Ukrainas kara bēgļus integrētu Latvijas darba tirgū, ir atviegloti nosacījumi – vieglāk saņemt darba vīzu, iespēja strādāt bez latviešu valodas zināšanām, atlaides darba samaksas ziņā u. c. Portāls "Delfi Bizness" vērtē, cik efektīvi no ekonomiskā viedokļa iespējams iekļaut bēgļus no Ukrainas pašmāju darba tirgū, vai atbilst cilvēku prasmes un darba devēju gaidas, ņemot vērā arī bēgļu vecuma un dzimuma struktūru, kā arī diskutē par piemērojamās darba samaksas apmēru.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, darba devēju skaits, kas ir gatavi darbā pieņemt kara bēgļus no Ukrainas, jau šobrīd pārsniedz 500 un piedāvājumā ir vairāk nekā 4000 vakanču. Visvairāk darba iespēju tiek piedāvāts tādās jomās kā ražošana, būvniecība un nekustamais īpašums, ēdināšana un pārtikas rūpniecība, transports un loģistika, lauksaimniecība u. c.
"Daļa darba devēju šādi cer paplašināt iespēju atrast darbiniekus, kurus līdz šim nav izdevies atrast darbaspēka trūkuma dēļ. Raugoties no skaitļu puses, Latvijas darba tirgus var nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus, kas ieradušies Latvijā. Īsākā termiņā to palīdz izdarīt arī atvieglotie nosacījumi – vieglāk saņemt darba vīzu, iespējas strādāt veselības aprūpes un izglītības (ar bērniem no Ukrainas) nozarēs, iespēja strādāt bez latviešu valodas zināšanām, darba devējiem nav jānodrošina darba samaksa vismaz vidējās Latvijas algas apmērā kā citiem ārvalstniekiem," norāda "Swedbank" galvenā ekonomista v.i. Agnese Buceniece.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
