Putnkopji aicina izsludināt ārkārtēju situāciju nozarē

Pamatā tirgus traucējumus rada nepieredzēts izejvielu cenu kāpums, kas saistīts ar izejvielu piegāžu pārtraukšanu no Krievijas, Ukrainas un arī no Baltkrievijas. Barības izejvielu (kviešu graudu, sojas, kukurūzas, kā arī minerālo piedevu u.c.) cenas strauji kāpj. Putnkopībā līdz pat 70% un vairāk no produktu pašizmaksas veido barības izmaksas. Nozarei Latvijā kopumā ir nepieciešami 13 tūkst. tonnu lopbarības kviešu graudu mēnesī. Pārtrūkstot citu barības izejvielu piegādēm, uzņēmumi ir spiesti mainīt putnu barības receptūru un ir nepieciešams vēl lielāks graudu daudzums.

Asociācija norāda: ir jāapzinās, ka pašlaik, bez konkrēta valsts atbalsta, putnkopības nozares uzņēmumu darbība ir apdraudēta. Pilnīgas uzņēmumu slēgšanas gadījumā, jārēķinās ne tikai ar to, ka iedzīvotāji netiks nodrošināti ar putnkopības nozares pārtikas produktiem, bet palielināsies arī valsts budžeta slogs, kas būs saistīts ar sociālo jautājumu risināšanu 2000 bez darba palikušajiem darbiniekiem, kā arī putnu utilizāciju. Pēc krīzes nozares uzņēmumu darbību atjaunot būs galēji sarežģīti un Latvija būs zaudējusi eksportspējīgu nozari.

Lai izveidotu izejvielu uzkrājumu ilgākam periodam nepieciešams iesaldēt apgrozāmos līdzekļus. Tomēr sprādzienveidīgā cenu pieauguma dēļ nepieciešamā summa divkāršojusies vai pat trīskāršojusies un uzņēmumiem katastrofāli trūkst apgrozāmo līdzekļu lai iepirktu barības izejvielas ilgākam laikam. Graudu rezerves uzņēmumiem ir tikai vienam mēnesim. Jaunie piegādātāji atliktos maksājumus aizstāj ar priekšapmaksu. Piegādes līgumi tiek slēgti uz mēnesi vai pat dažām nedēļām. Savukārt tirdzniecības tīkli, baidoties zaudēt cenu konkurencē, atsakās pārskatīt produktu cenas un argumentē to ar pirms kara noslēgtu līgumu nosacījumiem.

Tas viss kombinācijā ar elektroenerģijas un gāzes cenu bezprecedenta kāpumu rada krīzes situāciju uzņēmumos un reālus to darbības pārtraukšanas draudus. Jau energoresursu cenu pieaugums radīja situāciju, kad uzņēmumi strādāja ar zaudējumiem, taču tagad dažās kara nedēļās nozares uzņēmumiem radītie zaudējumi pārsniedz visu iepriekšējā gada zaudējumu apjomu.

“Covid-19 pandēmija ir atkāpusies, bet ir sākusies ekonomiskā pandēmija. Un šajā gadījumā ir nepieciešamas vakcīnas. Valdībai nav tiesību eksperimentēt un vienkārši noraudzīties, vai stratēģisko pārtikas ražošanas uzņēmumu organismi pārcietīs infekciju. Krīzes apstākļos ir nepieciešami nestandarta risinājumi ar mērķi nosargāt nozaru ekosistēmu, nodrošināt stratēģisko nozares uzņēmumu darbību krīzes apstākļos un saglabāt tos laikam, kad krīze būs beigusies,” uzsver asociācija.

Tikšanās laikā 18.martā LAPNA aicināja zemkopības ministru Kasparu Gerhardu jau šonedēļ ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē aktīvi iestāties par nepieciešamību īstenot ārkārtas pasākumus ražošanas stabilizēšanai. ES Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas regula krīzes apstākļos paredz veikt ārkārtas pasākumus, lai līdzsvarotu tirgu, stabilizētu cenas un īstenotu atbalsta shēmas noteiktām nozarēm. Pagājušā nedēļā Somijas valdība jau ir pieņēmusi lēmumu saviem lauksaimniekiem likviditātes krīzes novēršanai novirzīt 300 milj. eiro. Finanšu ministre Annika Sārikko izteikusi cerību, ka ES nekavējoši pieņems atbilstošus lēmumus, lai šādu atbalstu būtu iespējams īstenot. Pretējā gadījumā Somijā paši ieviesīs jaunu nacionālo krīzes atbalsta mehānismu.

Latvijas gadījumā, redzot cik nestabila krīzes apstākļos ir pašreizējā ražošanas ekosistēma, ir nepieciešama atbalsta programma ražošanas restrukturizācijas programmai, lai Latvija spētu putnkopībā pāriet uz pilna cikla ražošanu, nebūtu importatkarīga no atsevišķām izejvielām un spētu pilnībā nodrošināt nepārtrauktu pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanu. Šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi, kas savulaik tika ieplānoti, taču nav izmantoti. Paredzētos līdzekļus Covid-19 seku mazināšanai uzņēmumi nevarēja pilnībā saņemt mākslīgi noteiktu griestu dēļ. Tieši tas pats attiecas uz atbalsta programmu Ieguldījumi materiālajos aktīvos. Pirms kara sagatavotie attīstības investīciju projekti nozares neskaidrās nākotnes un celtniecības sadārdzinājuma rezultātā ir jāpārskata.

LAPNA ir dibināta 2006.gadā un tā apvieno gan lielos uzņēmumus, gan vidējos, gan nelielās saimniecības, kopumā vairāk nekā 50. LAPNA biedri saražo 95% nozares produkcijas.