Privātmāju piedāvājums Latvijas tirgū nav bijis spējīgs apmierināt lielu pieprasījumu; būvizmaksu pieaugums nav mazināja iedzīvotāju interesi būvēt pašiem, mājokļu tirgus pārskatā par 2021. gadu norāda kompānija "Latio".
Nespējot piemeklēt savām prasībām atbilstošu privātmāju, pircēji izrāda interesi būvēt to pašiem, sākot ar piemērota zemes gabala meklēšanu un pirkšanu, šī tendence iezīmējās 2020. gadā un turpinājusies līdz šim.
Neskatoties uz būvizmaksu pieaugumu, šis arvien daudziem šķiet racionāls risinājums uz privātmāju trūkuma un cenas pieauguma fona. Ir arī neliela iedzīvotāju daļa, kas pārdod veco māju un pērk apbūves zemi, lai uzbūvētu jaunu, energoefektīvu māju, ja tāmes aprēķini rāda, ka ieguldījumi vecas mājas energoefektivitātes celšanā pārsniegs jaunas mājas būvniecības izmaksas.
Pēc "Latio" apkopotajiem datiem, lielākais darījumu skaita pieaugums bija vērojams Latgalē (+40%), Pierīgas teritorijā ārpus aktīvās Pierīgas (+26%), kā arī Zemgalē (+13%). Aktīvajā Pierīgā lielākais darījumu skaita pieaugums bija vērojams Salaspils (+56%) un Ķekavas novados (+24%). Kaut gan 2020. gadā lielākais pieaugums bija vērojams Mārupē, 2021. gadā darījumu skaits ir samazinājies par 2%, kas saistīts ar brīvas neapbūvētās zemes trūkumu, nevis ar izsīkstošo pircēju interesi. Šī parādība iezīmēs arī nākotnes tendences – pārdošanā arvien vairāk nonāks zemesgabali attālinātās teritorijās, iespējams, bez komunikācijām un infrastruktūras, atzīst kompānijas eksperti.
Aprakstot situāciju privātmāju tirgū, uzņēmums norāda, ka, piemēram, Jelgavā trūkst gan kvalitatīvi celtu un remontētu māju, gan remontējamu īpašumu. Par augsto pieprasījumu liecināja arī tas, ka biežāk notika darījumi ar padomju laikā celtām privātmājām. Lielākajā daļā šādu īpašumu ēkas kopējā platība ir ap 150 kvadrātmetriem un vairāk. Jelgavā un Jelgavas novadā aktīvi notika darījumi arī ar dārza mājām, kuras plānoja pārbūvēt, pielāgojot dzīvošanai cauru gadu, ieguldot papildu finanses ēku siltināšanai, remontam un atbilstošu inženierkomunikāciju izbūvei.
Savukārt Jēkabpilī, salīdzinot ar citiem gadiem, krietni palielinājies darījumu skaits ar mājām vidējā tehniskā stāvoklī (daļēji remontētas vai ar nolietotu remontu vai remonta stadijā), kas tika pārdotas par cenu no 43 līdz 66 tūkst. eiro. Iepriekšējos gados šajā cenu diapazonā bija ļoti maz darījumu vai tādu vispār nebija.
Vidzemes tirgū tika piedāvātas pārsvarā padomju laikā celtās privātmājas ar atšķirīgu tehnisko stāvokli un retāk – pēdējos gados celtas mājas. Privātmāju darījumus raksturo zemes gabali platībā no 600 m2 līdz aptuveni 2000 m2 , dzīvojamās ēkas platībā no 80 līdz 160 m2.
Pastāvot arī salīdzinoši liela interese par Jūrmalas privātmājām. Tas ir saistīts ar to, ka privātmāju cenas Pierīgā ir pieaugušas un jau sākušas līdzināties Jūrmalas cenu līmenim, akcentē "Latio" pārskata veidotāji. Jūrmalas tirgus vēl vairāk pielāgojās vietējiem pircējiem.
Kaut gan liela daļa pircēju tomēr strādā ārzemēs, viņiem ir cieša saikne ar Latviju, piemēram, šeit pastāvīgi dzīvojoša ģimene, kuras īpašumā jau ir viens mājoklis, vēlas iegādāties ko plašāku un tuvāk jūrai.
Privātmāju īpašumu darījumu cenas Rīgā un Pierīgā 2021. gadā pārsvarā ietekmēja liels pieprasījums un tādi faktori kā kopējie uzturēšanas izdevumi, apkures veids, platība, plānojums un zemes gabala labiekārtojums.
Pēc "Latio" datiem daudzi privātmāju īpašnieki gada griezumā paaugstināja cenas vidēji par 50 tūkst. eiro un plānoja palielināt tās vēl 2022. gadā. Tie īpašnieki, kuri plānoja 2022. gadā pabeigt būvniecību, jau sāka izvērtēt iespējas izīrēt jaunbūvi vienu vai divus gadus un tad to pārdot, tostarp piedāvājot īri ar izpirkuma tiesībām. Šī rīcība nav saistīta tikai ar izvairīšanos no PVN maksāšanas, bet arī ar potenciālo pircēju nespēju samaksāt augstu cenu uzreiz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
