10 jautājumi par ilgtspējīgām finansēm uzņēmumu vadībai

Gadījumā, ja uzņēmumā nav izstrādātas atbilstošas ilgtspējas politikas, taču atklāšana ir aktuāla un pamatota, uzņēmumu var sagaidīt pretējs efekts, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma spēju piesaistīt kapitālu un apmierināt investoru prasības. "BDO" eksperti ir izvirzījuši 10 ilgtspējīgu finanšu pamatjautājumus visiem direktoriem un revīzijas komitejas locekļiem, neatkarīgi no tā, kur uzņēmums atrodas ilgtspējības ziņošanas stadijā.

Kas ir ilgtspējības ziņošana un kā tā atšķiras no "tradicionālās" finanšu ziņošanas?

Tradicionāli korporatīvā ziņošana ir vērsta uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem, naudas plūsmām un pašu kapitāla izmaiņām. Kamēr grāmatvedības prasības joprojām atšķiras visā pasaulē (piemēram, Eiropas savienībā – vietējās likumdošanas vai Starptautiskie Finanšu Pārskata Standarti (SFPS), Amerikas Savienotajās valstīs - US GAAP un tml.), pastāv liela konsekvence fundamentālām prasībām šajos standartos. Šāda veida ziņošana ir tradicionāli izmantota kā līdzeklis finanšu atbilstības un vienības mērīšanai uzņēmuma vērtības noteikšanā.

Taču, uzņēmuma vērtību ietekmē arī citi faktori, kas var nebūt pilnībā iekļauti tradicionālajā finanšu jomas ziņošanā un saikni ar uzņēmuma ilgtspējas modeli plašākā nozīmē. Terminoloģija, ko izmanto, lai aprakstītu šāda veida informācijas ziņošanu par ilgtspējību iekļauj plaša spektra ESG (Environmental, Social, Governance) jeb vides, sociālās un pārvaldības komponentes. Vides komponentes ietver sevī - klimata pārmaiņas, piesārņojumu, ūdens izmantošanu, resursu pieejamību; sociālās - daudzveidību, vienlīdzību un iekļaušanos, atbildību, cilvēktiesības un godīga darba stāvokli un vidi darbiniekiem.

Kāpēc investori un ieinteresētās puses pieprasa šāda veida informāciju?

Pēdējos gados investori arvien vairāk pieprasa informāciju, kas ietekmē uzņēmuma vērtību, bet, kura nav ietverta finanšu pārskatos.

Piemēram, klimata pārmaiņas var ietekmēt uzņēmuma vērtību, jo sausuma izraisīti meža ugunsgrēki var radīt traucējumus tā uzņēmējdarbībā vai prasīt papildu kapitālieguldījumus. Turklāt uzņēmums, kas emitē ievērojamus daudzumus siltumnīcefekta gāzes (piemēram, oglekļa dioksīds un metāns) galu galā var saskarties ar finansiāliem riskiem, samazinoties pieprasījumam pēc tās precēm un pakalpojumiem salīdzinot ar "zaļākām" alternatīvām un/vai aktīviem.

Raivis Jānis Jaunkalns, "BDO Latvia", Revīzijas nodaļas vecākais projektu vadītājs skaidro, ka ir skaidri redzams, ka lielāka uzmanība, no investoru puses tiek pievērsta ne-finanšu informācijai un tipiskie finanšu pārskati, kuri ierobežoti, bet satur arī būtisku ne-finanšu informāciju, tomēr nav gana, lai investori varētu izvērtēt, vai ilgtermiņā uzņēmums būs veiksmīgs.

Vai mūs ietekmēs ilgtspējas pārskatu izstrāde?

Daudzi regulatori visā pasaulē ir izteikuši dažāda līmeņa ziņošanas saistību izpildi, pieprasot uzņēmumiem publiski pieejami izpaust ilgtspējības standartu ievērošanas informāciju. Šīs prasības atšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības veida un no teritorijas, kurā ilgtspējas regulējumi izstrādāti un kurā jurisdikcijā uzņēmums veic saimniecisko darbību. Daudzi privātie uzņēmumi sāk saskarties ar prasības pēc ilgtspējības informācijas atklāšanu klientiem un sadarbības partneriem. Piemēram, šobrīd daudzas valsts pārvaldes organizācijas pasaulē jau pieprasa iekļaut informāciju par ilgtspējību piedaloties valsts iepirkumos un projektos. Turklāt Eiropas Savienībā ir ieviesta taksonomija, kas nosaka ietvaru un prasības noteiktiem uzņēmumiem un investoriem uzrādīt apmēru cik lielā mērā to aktivitātes un bizness ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi.

Latvijā šobrīd tikai "Nasdaq OMX" biržas regulētā tirgus dalībniekiem šāda informācija ir jānorāda un paralēli finanšu pārskatiem, jāsagatavo arī nefinanšu ziņojums, kuru nereti uzņēmumi izvēlas apvienot vienā dokumentā, līdz ar to ļoti nelielam skaitu uzņēmumu Latvijā ir pieredze šāda ziņojuma izveidē, no praktiskas pieredzes komentē BDO pārstāvis.

Kādi standarti pastāv un pašlaik tiek attīstīti?

Šobrīd pastāv dažādi ziņojumu ietvari un standarti, kuri pārsvarā ir kā izvēles opcija ilgtspējas ziņošanai, aptverot ap 500 formālu un neformālu standartu ietvaru pasaulē. Visizplatītākie pasaulē - Sustainability Accounting Standards Board (SASB) – investoru interesēm piedāvā individuāli izstrādātus standartus pēc industrijas veida, kuri nosaka, kādi faktori lielākajā mērā ietekmēs uzņēmuma materiālos un finanšu faktorus; Global Reporting Initiative (GRI) – nosaka standartus, kuri identificē uzņēmuma materiālās ilgtspējības ieguldījumus, kuri vislielākā mērā ietekmē vides un sociālos faktorus, lai apmierinātu plašu ieinteresēto pušu intereses; Task Force on Climate-Related Financial Disclosures (TCFD) – standartu ietvara mērķis ir ziņot par finanšu risku attiecībā uz klimata pārmaiņām, uzņēmuma ziņojuma mērķauditorija ir investori, aizdevēji un apdrošinātāji; International Integrated Reporting Council (IIRC) – nodrošina ietvaru informācijas atklāšanai finanšu kapitālā devējiem, kura pamatā ir dažāda kapitāla (finanses, intelekts, rūpnieciskais, sociālais, darba vide) ilgtspēja; Climate Disclosures Standards Board (CDSB) - nodrošina standartu kopumu ilgtspējas ziņošanai par vides un klimata pārmaiņām galvenajā korporatīvajā atskaitē (ieskaitot gada pārskatu), kas ir noderīga investoriem, aizdevējiem un kreditoriem.

Sarežģītības rada dažādu standartu salīdzināmība. Lai izveidotu konsekventu pamatu ilgtspējības standartu ievērošanai pasaulē, SFPS ir paziņojis par Starptautiskā Ilgtspējības standartu padomes (ISSB) izveidi 2021.gada novembrī, ar mērķi apvienot Climate Disclosure Standards Board (CDSB) un Value Reporting Foundation (VRF – kas pašreiz ietver Integrated Reporting Framework un SASB) līdz 2022. gada jūnijam. Apvienošanas rezultātā zem viena IFRS Fondation lietussarga tiks iekļauti gan IASB, ieskaitot IFRS Accounting Standarts, gan ISSB iekļaujot gan IFRS Sustainabilty Disclosure Standarts, gan VRF, gan CDSB.

Kuri uzņēmumi būs pakļauti SFPS Ilgtspējīgas informācijas atklāšanas standartiem? Vai visas valstis tos pieņems?

SFPS Grāmatvedības standarti, nav obligātā kārtībā piemērojami visiem uzņēmumiem, savukārt SFPS Ilgtspējas grāmatvedības standartus daudzas jurisdikcijas varētu pieprasīt kā obligātus atklāšanai, galvenokārt tur, kur tiek kā obligāti izmantoti SFPS finanšu standarti, pievienojot jurisdikcijas nozares, specifisko vajadzību ilgtspējīgas informācijas atklāšanas prasības.

Jurisdikcijas varēs pieņemt lēmumus par labu kādam ilgtspējības ietvaram. Tomēr plaši izmantotie SFPS Grāmatvedības standarti, kas jau tagad ir izmantoti vairāk nekā 140 jurisdikcijās visā pasaulē, paredz, ka SFPS Ilgtspējas informācijas atklāšanas standarts tiks izmantots gandrīz visā pasaulē.

Raivis Jānis Jaunklans skaidro, ka esošās diskusijas liecina, ka ir sagaidāmi trīs kritēriji, divus no trim pārsniedzot, Latvijas uzņēmumiem, sākot ar 2023.gadu būs obligāts pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu, kā to noteikts Eiropas savienības direktīva "The Corporate Sustainability Reporting Directive"

Kritēriji ir sekojoši – kopējie aktīvi finanšu uzskaitē – 20 miljoni eiro, kopējais finanšu perioda apgrozījums – 40 miljoni eiro un vidējais darbinieku skaits pārskata periodā – 250. Līdz ar to sagaidāms, ka daudziem uzņēmumiem, kuriem uz šo brīdi nav pieredzes ne-finanšu pārskatu sagatavošanā, būs daudz ko jāapgūst un jābūt gataviem.

Kas ir SFPS Ilgtspējas informācijas atklāšanas standarti un kā tie tiek attīstīti?

SFPS Ilgtspējas informācijas atklāšanas standartus izdos Starptautiskā ilgtspējības standartu padome (ISSB). Lai gan melnraksti līdz šim nav izdoti, 2021. gadā tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu darba uzsākšanu. Tas vainagojās ar 4 dokumentāciju izstrādi 2021. gadā:

1. Vispārīgās prasības ar ilgtspējību saistīta finanšu informācija atklāšanas prototipu (vispārīgo prasību prototips).

2. Ar klimatu saistītas informācijas atklāšanas prototips (klimats prototips).

3. Konceptuālās vadlīnijas standartu noteikšanai.

4. Standartu arhitektūra.

Lai gan šobrīd ir izdots tikai Vispārējo prasību un Klimata prototips, papildu SFPS Ilgtspējas atklāšanas standarti tiks attīstīti tuvākajā nākotnē, kas sevī iekļaus arī citus jautājumus - sociālais, cilvēkkapitāls, vadības un korporatīvā pārvaldība.

Ko atklās SFPS Ilgtspējas standartu ietvars un kur uzņēmumiem šo informāciju atspoguļot?

Par cik beigu SFPS Ilgtspējas informācijas atklāšanas standartu versija vēl tiek attīstīta, jau izstrādātie darba grupas prototipi sniedz ieskatu par to, ko būs nepieciešams atklāt. Neskatoties uz standartu ietvaru, ilgtspējas informācijas atklāšana būs atkarīga no jurisdikcijas un noteikto jurisdikciju regulatoru īpašajām prasībām.

Jāatzīmē, ka ievērojot globālo ilgtspējas tendenci, uzņēmumiem, ilgtspējas informācijas atklāšanas gadījumā, tā ir papildus pievienotā vērtība, ne tikai investoru piesaistei, bet arī kā definēta politika attiecībā uz sociāliem un vides aspektiem un labumu sabiedrībai. Šāda veida noteiktais virziens, uzņēmuma ilgtspējas informācijas atklāšanas gadījumā, var tikt iekļauts un izmantots, kā daļu no stratēģiskā ziņojuma, vadības diskusijām un analīzēm, vadības komentāra vai atsevišķa dokumenta. Neatņemama sastāvdaļa, bez šādas politikas izveides un izziņošanas ir integritāte ar organizācijas atbilstošām aktivitātēm ilgtspējas kontekstā.

Kad būs jāsniedz informācija par ilgtspējību?

Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no jurisdikcijas, kurā organizācija darbojās. Piemēram, Apvienotajā Karalistē, visiem biržā kotētajiem uzņēmumiem ir jāievēro noteiktas (TCFD) rekomendācijas sākot ar 2021. gada gala atskaitēm. Citās jurisdikcijās tiek paredzēts, ka ilgtspējas atklāšana būs obligātā atsevišķiem uzņēmumiem sākot ar 2023. gadu.

Jautājums par SFPS Ilgtspējas informācijas atklāšanas standartu piemērošanas pieprasījumu vēl nav izkristalizējies, jo tie ir sākotnēji jāpakļauj publiskiem komentāriem un tikai tad tie tiks izdoti kā galīgie standarti. Tiek lēsts, ka uz ilgtspējas standartu ziņojumiem ir jāsāk orientēties jau šodien, kas varētu palikt saistoši tuvākajā un vidēji tuvā laika posmā - sākot fokusēties uz SFPS klimata prototipa un vispārīgo ziņojumu iekļaušanu dienas kārtībā tagad.

Kā tiks ietekmēta mūsu iekšējā kontrole un finanšu pārskatu sistēmas?

Ilgtspējības ziņošana paredz, ka ieviešot ilgtspējas standartu kopumu organizācijā, pirmkārt, ir jāmaina paša uzņēmuma attieksmi un darbības modeli. Viņiem ir jāsniedz informācija par to, kā uzņēmums pievēršas konkrētiem ilgtspējības jautājumiem un ietekmei. Tas ir līdzīgi kā SFPS grāmatvedības standarti, kas nesatur prasības par to kā uzņēmums pieņem biznesa lēmumus, tomēr uzņēmumiem ir jāatklāj informācija par šo lēmumu konsekvencēm. Tāpat arī ilgtspējības politikai nav nepieciešamības jebkurai struktūrai izveidot komitejas, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vai mainīt tā iepirkumu procesus, lai novērstu ļaunprātīgu darba praksi tās piegādes ķēdē. Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, kādā veidā tiks ietekmēta iekšējā kontrole un finanšu pārskatu sistēmas. Informācija par to, ko tā dara un ko tā plāno darīt nākotnē, lai investori varētu pieņemt lēmumus, pamatojoties uz šo informāciju.

Lielākajā daļā jurisdikciju vēl nav jāsniedz atbilstības pārskati par ilgtspējības informācijas izpaušanu, taču tendence attīstās ātri, ņemot vērā nepieciešamo atbilstības līmeni tuvākajā laikā atsevišķās jurisdikcijās. Tam būs būtiska ietekme uz iekšējās kontroles mehānismu, kā arī atsevišķi jāplāno sistēmas un procesi, kas apkopo nepieciešamo informāciju, kas iekļauta ilgtspējības ziņojumos.

Kā iesākt?

Lai varētu atbilst jēdzienam uz ilgtspēju vērstam uzņēmumam un iet kopsolī ar labo praksi, ir jāsāk rīkoties jau šodien. Uzņēmumam pašlaik var būt ļoti ierobežota informācija par to, kā tas identificē riskus un iespējas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un kā tiek ietekmēta kopējā uzņēmuma stratēģija. Sākotnēji tā var būt salīdzinoši īsa informācija par ilgtspēju, taču secīgi nākamajos pārskata periodos to ir iespējams atjaunot un uzlabot.

Sākotnējie uzdevumi uzņēmuma valdei būtu:

1) Jāizglīto galvenos lēmumu pieņēmējus un tos, kuru pārziņā ir uzņēmuma pārvaldība;

2) Jāveic ilgtspējības novērtējumu, lai noteiktu būtiskākos ilgtspējības faktorus uzņēmumā;

3) Jānosaka uzņēmuma, ieinteresēto personu un regulatoru vajadzību pēc konkrētās informācijas par ilgtspēju;

4) Vajadzības gadījumā izstrādāt un papildināt ziņošanas sistēmas;

5) Publicēt ziņojumu;

6) Atkārtoti izvērtēt, vai uzņēmumam attīstoties, ir jāatjaunina informācijas atklāšana.

Šobrīd beigu redakcija vēl nav pieņemta, taču balstoties uz izdotajām darba grupas publikācijām, ir skaidrs, ka uz daudziem vietējiem uzņēmumiem attieksies jaunas, līdz šim vēl nebijušas ziņošanas prasības. Informācija, kuru uzņēmumi izvēlēsies publiskot tiks plaši analizēta no investoru puses, līdz ar to, tie, kas jau laicīgi par šo interesēsies – noteikti ilgtermiņā būs ieguvēji.

Jāņem vērā arī tas, ka izstrādāts ilgtspējas uzturēšanas un pārvaldības mehānisms nav vienreizējs projekts ar fiksētu pabeigšanas datumu, bet gan darbību virkne, kas laika gaitā būs jāpārskata un jāuzlabo, kas galu galā ir arī uzņēmuma pievienotā vērtība, riski un iespējas.