Plāni atvieglot vēja elektrostaciju IVN procedūru draud ar EK sankcijām, norāda VKP

VKP norāda, ka, lai veicinātu Latvijas energoneatkarību, valstī ir paredzēts uzbūvēt aptuveni 200 VES ar 1000 MW kopējo jaudu. Lai to varētu paveikt jau līdz 2030. gadam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno atvieglot vēja elektrostaciju (VES) ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības valstis ir atkarīgas no Krievijas energoresursiem. Šobrīd piekļuve šiem resursiem ir būtiski apgrūtināta dēļ kara Ukrainā. Ņemot vērā potenciālos vides riskus, Vides konsultatīvā padome vērsusies pie VARAM un Ekonomikas ministrijas, akcentējot nepieciešamību pēc konstruktīvas un pārdomātas starpnozaru ekspertu diskusijas par VES parku ar jaudu virs 50 MW būvniecību steidzamības kārtā.

Vides ekspertus izbrīna, ka vairums VES plānots būvēt mežos. Lauksaimniecības zemēs tos varētu uzbūvēt ātrāk un lētāk, turklāt zemi pēc būvdarbiem var turpināt izmantot lauksaimniecībai. Vides risku šajā gadījumā būtu ievērojami mazāk un tos varētu novērtēt īsākā laika periodā.

VKP apzinās un atbalsta Latvijas energoneatkarību, kā valsts stratēģisku prioritāti, un pilnībā piekrīt VARAM un Eiropas Komisijas (EK) energoekspertu paustajai nepieciešamībai izmantot atjaunojamos energoresursus, ko paredz arī Eiropas Zaļais kurss. Tomēr VKP uzsver, ka nepārdomāta rīcība pat energokrīzes un kara "ēnā" var novest pie tautsaimniecībai nevēlamām sekām drīzāk nekā miera laikā.

"Tieši draudu apstākļos mums ir jābūt vēl labākiem savas zemes "saimniekiem" ar daudz skaidrāku, stratēģiskāku skatu nākotnē, līdz ar to atbalstām ietekmes izvērtējuma optimizācijas un birokrātijas samazināšanas priekšlikumu (t.sk., nosakot nacionālo interešu objekta statusu VES parkiem ar jaudu virs 50 MW). Uzskatām, ka tas būtu jādara, lieki nezaudējot resursu, tostarp dabas kapitāla, laika un ieguldīto finanšu, efektivitāti. Ir būtiski ņemt vērā, ka, neievērojot šo nosacījumu, mēs riskējam ar sankcijām," teic VKP.

VES ir IVN direktīvas 2. pielikuma objekts, un neveikt pilnu IVN var tikai tad, ja tiek ievērotas direktīvas prasības, kas šobrīd Latvijā tiek nodrošināts, veicot sākotnējā izvērtējuma procedūru. Nevienā no EK ārkārtas dokumentiem, tostarp š.g. 8. marta EK paziņojumā presei "REPowerEU: vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai", nav atrodamas norādes par iespēju atteikties no IVN procedūras.

VKP, izvērtējot VARAM informatīvo ziņojumu par VES parku virs 50 MW īstenošanas procedūru optimizāciju (ziņojums), izsaka bažas par ierosināto IVN procesa aizstāšanu ar tehnisko noteikumu izsniegšanu 30 dienu laikā. Ziņojumā nav pateikts, kā, tik būtiski saīsinot laiku, tiks nodrošināta izvērtējuma kvalitāte un citi atlases kritēriji, lai novērstu būtiski negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēkiem, kā arī putniem un sikspārņiem. Tāpat ziņojumam būtu pievienojams konkrēts plāns un laika grafiks, kā tiks izbeigta Krievijas gāzes izmantošana enerģijas ražošanai un samazināta fosilā kurināmā izmantošana kopumā.

VKP eksperti uzskata, ka ātrāk un vienkāršāk VES parku ietekmes uz vidi izvērtēšana varētu notikt intensīvas lauksaimniecības zemēs, kas neatrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, putnu un sikspārņu migrācijas ceļos, apdzīvotu vietu tuvumā, kultūras pieminekļu redzamības zonās u.tml., un ar konkrētiem atlases kritērijiem būtu iespējams ievērot IVN direktīvas, kā arī Putnu un Biotopu direktīvu prasības. Vēja enerģijas asociācija pat minējusi, ka ir lauksaimnieki, kuri ir gatavi dot atļauju VES būvēm savās zemēs, kur ekonomiskie ieguvumi pilnībā kompensētu viņiem radītos zaudējumus.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien, 22. martā, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu būtiski paātrināt vēja elektrostaciju (VES) parku projektu īstenošanas procesu. Plānots, ka turpmāk par VES parku attīstību lems valsts, nevis pašvaldības.

Ziņojumā teikts, ka Latvijā patlaban ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstu starpā. Vēja enerģija nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma. Ministrija atzīts, ka līdz šim vēja un saules potenciāls izmantots minimāli, tāpēc būtu vērtējams, kā iespējams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu gan uzstādot jaunas jaudas, gan palielinot esošās.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāns paredz līdz 2030. gadam ieviest lielas jaudas vēja parkus, tomēr šī mērķa sasniegšanas laika grafikā būtiskas izmaiņas ieviesusi pašlaik notiekošā Krievijas kara darbība Ukrainā, pieprasot nekavējošu rīcību.

Ziņojumā ministrija informē par vēja parku projektu īstenošanas procesu patlaban, norādot, ka, lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms ir nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu. Šo procesu koordinē un pārrauga Vides pārraudzības valsts birojs.

Tāpat patlaban procesā ir iesaistītas pašvaldības. VARAM piebilst, ka normatīvais regulējums nedod pašvaldībām tiesības teritorijas plānojumā noteikt kāda darbības veida aizliegumu visā novada teritorijā. Taču atsevišķas pašvaldības, piemēram, Dobeles, Saldus un Talsu novada pašvaldības bez pietiekama pamatojuma un izpētes, ir iekļāvušas savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās nosacījumus, kas aizliedz visā novada teritorijā izvietot VES ar jaudu lielāku par 20 kilovatiem (kW).

Tāpat VES projekta nepieciešamo dokumentu izskatīšana un lēmumu pieņemšana ir nodota pašvaldības būvvaldes pārziņā, tomēr atsevišķu būvju veidu būvniecības procesā būvvaldes funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Tāpat patlaban vēja parku attīstīšanā sākotnēji tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība.

Valdība atbalstīja VARAM priekšlikumu vēja enerģijas ražošanas būvju ieceres realizāciju "saprātīgā procedūrā".

VARAM piedāvā VES būvniecības ieceres realizāciju īstenot bez ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, aizstājot to ar tehnisko noteikumu izdošanu. Vienlaikus tiktu saglabāts pienākums ieceres iesniedzējam ievērot vides aizsardzības prasības.

Tāpat VARAM priekšlikums paredz, ka Ministru kabinets VES projektiem noteiks nacionālo interešu objekta statusu. Pēc nacionālo interešu objekta statusa noteikšanas VES projektam BVKB izskatīs būvniecības ieceres iesniegumu un pieņems lēmumu, kā arī veiks būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā.

Lai nodrošinātu sabalansētu VES attīstību, VARAM rosina atļaut vēja enerģijas ražošanas būvju būvniecību rūpnieciskās apbūves teritorijā, tehniskās apbūves teritorijā, lauksaimniecības teritorijā un mežu teritorijā ārpus pilsētām un ciemiem.