Foto: DELFI
Darba devēji un kolēģi Latvijā, darba vidē integrējot no Ukrainas kara šausmām aizbēgušos cilvēkus, var dot viņiem iespēju ne vien nopelnīt naudu iztikai, bet arī sajūtu, ka tiek atgūta kontrole pār savu dzīvi. To sarunā ar "Delfi Bizness" saka ārste-psihiatre, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docente Jeļena Vrubļevska.

Miljoniem Ukrainas iedzīvotāju šī sajūta pazuda vienā acumirklī, 24. februāra rītā valstī iebrūkot Krievijas karaspēkam.

Ukrainas iedzīvotāji, kas Latvijā guvuši patvērumu, šobrīd iziet cauri ļoti plašam sajūtu spektram, kur klātesošas ir gan bailes, gan kauns, bezspēcība, dusmas un citas spilgtas emocijas, ar kurām jātiek galā. Un darba vide var sniegt lielu atbalstu.

Kādai sajūtu gammai šobrīd iet cauri cilvēki, kuri bēg no kara plosītās Ukrainas? Kādas psiholoģiskās rētas atstāj karš, tuvinieku zaudējums?

Kara šausmas un vardarbība, ko šie cilvēki ir piedzīvojuši, iznīcina ierasto dzīvi. Karš sarauj attiecības, tiek šķirtas ģimenes, cilvēki piedzīvo smagu zaudējumu – gan mantisku, gan arī garīgo. Šie zaudējumi, bez šaubām, rada dažādas emocijas. Cilvēki piedzīvo trauksmi, bailes, kaunu, pazemojumu, skumjas, sēras, pamestības, atstumtības, vientulības sajūtu, dusmas, bezcerību, bezspēcību un bezpalīdzību. Šīs sajūtas ir ļoti plašas un spilgtas savā izpausmē.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!