Ekonomisti: pagaidām turpinām tērēt vairāk

"Februārī pakalpojumus jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās varēja sniegt epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. "zaļajā" drošības režīmā, tas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu," par pandēmijas ietekmi atgādina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Vita Skuja.

"Karadarbība Ukrainā sākās februāra pēdējās dienās, tomēr maksājumu karšu apgrozījuma dati neliecina par būtiskām izmaiņām patēriņā arī martā. Drīzāk pretēji – iedzīvotāju tēriņi marta pirmajās nedēļās ir pat auguši. Tā ir būtiska atšķirība no Covid-19 pandēmijas sākuma, kad tās pirmajās nedēļās strauji saruka patēriņš," vērtē "Citadele bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Turpmākos mēnešus mazumtirdzniecībā lielā mērā ietekmēs pašreizējā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā. Tas savukārt ietekmēs globālo energoresursu tirgu un radīs bažas par cenu pieaugumu, kā rezultātā, iedzīvotāji varētu vairāk tērēt pirmās nepieciešamības precēm un pārtikai un būt piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā," prognozē Skuja.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā ir pieaugušas degvielas cenas un patēriņa cenu inflācija tuvojas 10 %, taču aktivitāte Latvijas ekonomikā pagaidām nav samazinājusies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija šī gada februārī mazumtirdzniecības fiziskais apgrozījums Latvijā, neņemot vērā cenu kāpumu, pieauga par 9,4 % salīdzinājumā ar 2021. gada februāri. Neskaitot autodegvielu, mazumtirdzniecības pieaugums sasniedza pat 22,7 %, kamēr degvielas patēriņš saruka par 0,3 %. Karadarbība Ukrainā sākās februāra pēdējās dienās, tomēr maksājumu karšu apgrozījuma dati neliecina par būtiskām izmaiņām patēriņā arī martā. Drīzāk pretēji – iedzīvotāju tēriņi marta pirmajās nedēļās ir pat auguši. Tā ir būtiska atšķirība no Covid-19 pandēmijas sākuma, kad tās pirmajās nedēļās strauji saruka patēriņš.

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga lielākajā daļā no tirdzniecības segmentiem. Salīdzinājumā ar pērno gadu apģērbu tirdzniecība februārī vairāk nekā divkāršojās, savukārt būvmateriālu tirdzniecība pieauga par 35,5 % un atpūtas preču tirdzniecība palielinājās – 40 %. Tikmēr februārī par 11,7 % samazinājās elektropreču tirdzniecība un par 7,7 % saruka iepirkšanās internetā. Šie kāpumi un kritumu lielā mērā ir saistīti ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Pērn ierobežojumi tirdzniecībā bija ievērojami lielāki nekā šogad, un tādēļ loģiski, ka šobrīd aug tradicionālā tirdzniecība.

Šobrīd prognozēt mazumtirdzniecības un ekonomikas tālāko attīstību ir grūti. Labā ziņa ir tā, ka martā maksājumu karšu apgrozījums ir audzis, reģistrētais bezdarbs samazinās un vakanču skaits nav mainījies. Tāpat, kā liecina mūsu klientu dati, šī gada pirmajos divos mēnešos turpināja augt Latvijas iedzīvotāju ienākumi, un karš Ukrainā pagaidām ir nozīmējis tikai straujāku cenu kāpumu. Taču negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku noteikti būs. Eksports uz Krieviju un Baltkrieviju ļoti būtiski saruks, un tranzītā būs vēl mazāk kravu. Savukārt rūpniecībā samazināsies kokmateriālu, metālu un citu izejvielu pieejamība, kā arī pieaugs to cenas. Tāpat šī brīža dabasgāzes cenas ir cipari biržā, bet rudenī tie nozīmēs būtiski augstākus apkures rēķinus, ja dabasgāzes cenas līdz vasarai nesamazināsies. Tas nozīmē, ka valdībai būs jādomā par kompensācijas mehānismiem, taču pat ar tiem gada nogalē mazumtirdzniecībā jutīsim kara ietekmi un ekonomikas izaugsme šogad Latvijā būs zemāka kā plānots. Pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu nepārsniegt 2 %.

Tā kā februārī pakalpojumus jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās varēja sniegt epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. "zaļajā" drošības režīmā, tas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 9,4% augstāks nekā 2021.gada februārī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Līdzīgi kā janvārī, pieaugumu noteica ne tikai tirdzniecības ierobežojumu mazināšana, bet arī zemā bāze 2021.gada pirmajos mēnešos, kad spēkā bija stingri tirdzniecības ierobežojumi un atvērti bija galvenokārt pārtikas veikali.

Februārī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā pieauga par 23%, nodrošinot lielāko daļu devumu kopējā mazumtirdzniecībā. Tirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga gandrīz visās preču kategorijās, izņemot mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecību specializētajos veikalos (kritums par 12%), ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecība (kritums par 6,5%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība (kritums par 5,5%). Visstraujāk pieauga apģērbu un apavu tirdzniecība (par 138%), pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecība (par 95%), sporta preču un spēļu tirdzniecība (par 50%) un kultūras preču tirdzniecība (par 41%).

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām visstraujākais pieaugums bija vērojams lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 792%), kas līdzīgi kā janvārī, skaidrojams ar zemo bāzi iepriekšējā gada sākumā. Līdzīga situācija sagaidāma arī martā. Februārī par ¼ saruka arī pārējā mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem un mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 10%). Atceļot ierobežojumus, iedzīvotāji aktīvāk izmantoja iepirkšanās iespējas klātienē. Februāris bija pirmais mēnesis, kad kopš 2020.gada decembra saruka iepirkšanās pa pastu vai Interneta veikalos.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums februārī bija gandrīz nemainīgs un bija vien par 0,8% augstāks nekā 2021.gada februārī.

Arī degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās februārī bija gandrīz nemainīgs un saruka par 0,4% salīdzinājumā ar 2021. gada februāri.

Kopumā š.g. janvārī-februārī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 12,6% augstāks nekā 2021. gada janvārī-februārī.

Sākot ar 1.martu ir atcelta lielākā daļa tirdzniecības ierobežojumu. Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi paredz, ka visiem ir pieejamas visas tirdzniecības vietas un tirdzniecības vietās telpās vienam apmeklētājam noteikta 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības.

Turpmākos mēnešus mazumtirdzniecībā lielā mērā ietekmēs pašreizējā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā. Tas savukārt ietekmēs globālo energoresursu tirgu un radīs bažas par cenu pieaugumu, kā rezultātā, iedzīvotāji varētu vairāk tērēt pirmās nepieciešamības precēm un pārtikai un būt piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā.