Vairāku nozaru uzņēmēji Krievijas īstenotās un Baltkrievijas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto sankciju pret šīm valstīm rezultātā pašlaik saskaras un var saskarties ar būtisku izejvielu deficītu, piemēram, metāla izejvielu trūkumu un graudaugu trūkumu pārtikas ražošanā. Konkurences padome (KP), ņemot vērā esošo situāciju, skaidro, ka uzņēmēji neatkarīgi no nozares ir tiesīgi veidot kopīgus izejvielu iepirkumus piegādēm uz Latviju, lai iegādātos lielāku preču apjomu un tādējādi no tā iegūtu ne tikai paši uzņēmēji, bet arī to klienti un patērētāji, saņemot zemākas cenas vai kvalitatīvāku preču piedāvājumu.
Taču, lai uzņēmēju kopīga, saskaņota rīcība preču iepirkumos nepārkāptu konkurences tiesības, tiem jāveic vienošanās izvērtējums. Ņemot vērā, ka katra situācija ir individuāla, KP aicina uzņēmējus izmantot konsultēšanās iespējas.
KP vērš uzmanību, ka šāda vienošanās starp uzņēmumiem nedrīkst saturēt, tostarp, slēpti, tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas pārsniegtu konkrētā kopīgā iepirkuma organizēšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu. Piemēram, uzņēmējiem aizliegts vienoties par klientu vai tirgus sadali, tāpat saistībā ar iepirkto preci ir aizliegts tālāk koordinēt rīcību saistītos tirgos, piemēram, plānojot tālāku publisko iepirkumu piedāvājumu sagatavošanu. Uzņēmējiem aizliegts arī vienoties par iepirkto preču tālākpārdošanas cenu un īstenot citas darbības, kuru mērķis pārsniedz kopēja iepirkuma īstenošanai nepieciešamo un vērsts uz savstarpējās konkurences ierobežošanu par sliktu patērētājiem. Šāda veida ierobežojumi varētu tikt vērtēti kā vērsti pret konkurenci pēc mērķa atbilstoši Konkurences likuma 11. panta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta nosacījumiem.
Kopīgie iepirkuma darījumi parasti var ietekmēt divus tirgus. Pirmkārt, konkrēto iepirkuma tirgu. Otrkārt, pārdošanas tirgu, t. i., pakārtotu tirgu, kur kopīgā iepirkuma darījuma puses darbojas kā pārdevēji. Attiecīgi, slēdzot vienošanos par kopīgu iepirkumu, ir jāņem vērā šī līguma nosacījumu ietekme visos ietekmētajos tirgos. "Ja uzņēmumiem nav nozīmīga tirgus vara, tad vienošanās par kopēju iepirkumu nerada pat potenciālas bažas konkurencei. Savukārt, ja uzņēmumu kopējā tirgus vara konkrētajā tirgū pārsniedz 15% tirgus daļu slieksni, tad KP rekomendē tirgus dalībniekiem veikt vienošanās individuālu novērtējumu to atbilstībai Konkurences likuma 11. panta otrajai daļā noteiktajiem efektivitātes un patērētāju ieguvuma kritērijiem," skaidro KP.
KP priekšēdētājs Juris Gaiķis norāda: "Konkurences padome apzinās, ka uzņēmējiem šis ir izaicinājumiem pilns laiks, tajā skaitā saskaroties ar dažādu izejvielu deficītu. Konkurentu īstenotās uz sadarbību vērstās vienošanās parasti dod kopēju labumu vienošanās dalībniekiem, to klientiem un arī patērētājiem, tādējādi konkurences tiesību izpratnē tās ir ne tikai pieļaujamas, bet arī atbalstāmas. Tomēr, lai pārliecinātos, ka krīzes pārvarēšanas nolūkos konkrēti īstenotās vienošanās ir saderīgas ar konkurences tiesībām, aicinām konsultēties ar mūsu ekspertiem."
Ņemot vērā to, ka pienākums ievērot konkurences tiesības primāri gulstas uz pašiem tirgus dalībniekiem, KP aicina vienošanās dalībniekus proaktīvi konsultēties ar KP jau vienošanās nosacījumu izstrādes vai projekta izveidošanas procesā, ja rodas ar konkurences tiesību piemērošanas aspektiem saistītas neskaidrības. Tā kā katrs gadījums tiek novērtēts individuāli un ņemot vērā konkrētās situācijas specifiku, KP vērš uzmanību, ka saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta trešo daļu tirgus dalībniekiem pirms vienošanās noslēgšanas pastāv iespēja iesniegt KP ziņojumu par paredzēto vienošanos un saņemt lēmumu par paziņotās vienošanās atbilstību konkurences noteikumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
