Kopš kara sākuma Ukrainā 11 254 bēgļiem Latvijā izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.
Šajā laikā izsniegtas 9564 humānās vīzas un 1690 termiņuzturēšanās atļaujas.
Savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 6928 personām. Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1327 personām, Jūrmalā - 684, bet Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes novadā - 521 personai.
Jūrmalas dome jau iepriekš uzsvērusi, ka Ukrainas kara bēgļu uzņemšanā tuvojas kritiskajai robežai - drīz tās resursi būs izsmelti. Jūrmalā izmitināšanas iestādēs, kas spēj un piedāvā uzņemt Ukrainas bēgļus, šobrīd brīvu vietu esot ļoti maz, arī pašvaldības darbinieki, kas nodarbināti kara bēgļu apkalpošanā, esot pārslogoti.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pagājušajā nedēļā atzinusi, ka precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits IeM nav zināms un drīzumā tas būs zināms pēc datu ievadīšanas vienotajā Ukrainas bēgļu datu bāzē.
Sākotnēji bēgļu uzņemšanas plāns bija sagatavots 10 000 bēgļu uzņemšanai, tomēr ministre jau iepriekš norādījusi, ka izmitināmo bēgļu skaits pārsniegs 10 000. Arī citu Eiropas valstu tendences liecina, ka vēl kādu laiku ukraiņu bēgļu skaits pieaugs.
Golubeva pagājušajā nedēļā atzinusi, ka kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.
Vienlaikus gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, pagājušajā nedēļā atzinusi ministre.
Tāpat IeM strādā pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Šādas sadales gadījumā gan tikšot ņemtas vērā katras pašvaldības izmitināšanas iespējas. Par izmitināšanas algoritmu esot vienprātība arī koalīcijā.
Ministre informējusi, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
