Valsts atbalsts azartspēļu nozarei pandēmijas laikā bija simbolisks, atzīst asociācijā

"Esam nozare, kas visu laiku cītīgi maksājusi nodokļus, tādēļ arī saņēmām atbalstu krīzes laikā. Valsts izveidoja šādu atbalsta mehānismu, ko arī izmantojām. Vai tas ir noturējis nozari virs ūdens, tā es neteiktu, bet, protams, tas nozari ir glābis. Jāsaka, ka atbalsts nozarei gan ir bijis simbolisks," teica Vērzemnieks.

Viņš informēja, ka asociācijas biedri, piemēram, 2020. gadā nodokļos samaksāja 43,5 miljonus eiro, savukārt kā apgrozāmo līdzekļu grantu uzņēmumi par 2020. gadu saņēma 1,6 miljonus eiro.

Vienlaikus Vērzemnieks atzīmēja, ka dīkstāves atbalsti gan bija liels atbalsts nozares darbiniekiem.

Asociācijas vadītājs arī stāstīja, ka azartspēļu nozare līdz Covid-19 ierobežojumiem spēja maksāt darbiniekiem vidēji 1115 eiro algu, kas bija par trešdaļu lielāka nekā vidējā darba alga valstī.

"Dīkstāves pabalsts vai algu subsīdija ir sniegusi iespēju neizbeigt darba tiesiskās attiecības ar lielāko daļu darbinieku, taču ir noteikti algu subsīdijas griesti 700 eiro, un darba devēja pienākums bija izmaksāt starpību starp atbalsta apmēru un aprēķināto bruto darba samaksu, kā arī veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Attiecīgi tās ir bijušas milzīgas izmaksas papildu visām pārējām arī pašai nozarei. Uzņēmumiem tas ir bijis smags slogs, jo darbiniekus atlaist nevar, uzņēmumam ir nulle ieņēmumi," teica Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka azartspēļu uzņēmumiem izdzīvot faktiski ir bijis iespējams no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas.

Jautāts par nozares nākotni, LSBA prezidents atzina, ka uz to raugās ar piesardzīgu optimismu.

"Gribas domāt, ka tiks respektētas valdības apstiprinātās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes un tiks izveidots sabalansēts, skaidrs un stabils nozares regulējums turpmākajiem gadiem. Tas mazinās šī brīža lielāko problēmu – neparedzamību, kas neļauj plānot investīcijas un attīstību. Kā redzams no pašvaldību eksperimentiem, sasteigti grozījumi, nesagaidot valdības apstiprināto plānošanas dokumentu, noved pie haosa un tiesāšanās. Tās ir izmaksas gan valstij, gan komersantiem," teica Vērzemnieks.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ārvalstu investoriem šī neskaidrība ir nopietns signāls pārvērtēt uzņēmējdarbību Latvijā.

Vērzemnieks pagaidām bija izvairīgs, prognozējot, cik ilgs laiks būs nepieciešams azartspēļu nozarei, lai atkoptos no pandēmijas sekām.

"Kad varētu atkopties? Ja skatāmies vēsturiski, tad no 2007.-2008. gada krīzes, kad nozares apmēri samazinājās par 50%, līdz pandēmijai nozare tā arī līdz galam nebija atkopusies. Melnais zirdziņš šobrīd ir interneta azartspēles, kur nezināmais ir tālākā izaugsme. Tas lielā mērā noteiks nozares tālāko attīstības ceļu," teica Vērzemnieks.