Lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem paredzēta virkne atbalsta pasākumu kara ietekmes mazināšanai

Viņš skaidroja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaules preču tirgi ir satricināti un cenu pieaugums skar visus būtiskos pārtikas ražošanas resursus un izejvielas - lopbarības graudus, dīzeļdegvielu, elektroenerģiju, dabasgāzi un minerālmēslojumu.

Gerhards uzsvēra, ka Zemkopības ministrija (ZM) aktīvi seko līdzi ražošanas izejvielu cenu izmaiņām, tostarp gan politiskā, gan ekspertu līmenī. Ministrija strādā kopā ar nozaru organizācijām un regulāri apmainās ar informāciju, tostarp līdz šim Gerhards ticies ar Latvijas pārtikas ražotājiem un mazumtirgotājiem, Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas pārstāvjiem un citiem.

Situāciju lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs uzrauga un analizē arī Eiropas Komisija (EK).

Ministrs sacīja, ka pašlaik norisinās intensīvs darbs pie atbalsta pasākumiem gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālā līmenī. Tostarp par situāciju lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā diskusijas notika arī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē 21.martā.

Sarunas tiks turpinātas arī šīs nedēļas otrajā pusē, kad notiks kārtējā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome, piebilda Gerhards.

Uzskaitot konkrētākus atbalsta mehānismus, ministrs sacīja, ka, piemēram, EK 23.martā apstiprinājusi ārkārtas pielāgošanas atbalstu ražotājiem lauksaimniecības nozarēs, kur Latvijai paredzēta ES atbalsta aploksne 4,23 miljoni eiro ar iespēju papildināt atbalstu no nacionālā budžeta. Atbalsts paredzēts, lai risinātu tirgus nestabilitāti pieaugošo resursu cenu dēļ un ieguldītu pārtikas nodrošinājumā.

Pēc Gerharda teiktā, pašlaik EK plāno veikt arī minerālmēslu cenu un piedāvājuma monitoringu, tas ir, mēslojuma cenas un piegādes lauksaimniekiem tiks uzraudzītas, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas ES ražas.

Tāpat EK 23.martā arī ir pieņēmusi lēmumu par atkāpēm no zaļināšanas maksājuma nosacījumu piemērošanas attiecībā uz papuvē atstātu zemi, kas dalībvalstīm dod iespēju palielināt kopējo aramzemes platību, kas pieejama pārtikas un barības nodrošināšanai.

Tikmēr 24.martā EK pieņēma krīzes pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu.

Ministrs pauda, ka ar krīzes pagaidu regulējumu dalībvalstīm atļauts sniegt papildus atbalstu - ierobežotas atbalsta summas, likviditātes atbalstu valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā.

ZM, balstoties uz šo EK lēmumu, patlaban gatavo programmu apgrozāmo līdzekļu pieejamībai subsidētu aizdevumu veidā lielajiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem virs 1,5 miljoniem eiro. Kopējais finansējums apgrozāmo līdzekļu kreditēšanai ir plānots 110 miljonu eiro apmērā.

Papildu tam ZM gatavo likviditātes atbalstu garantiju veidā, kur plānotas garantijas virs pieciem miljoniem eiro banku aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas ekonomikā.

Ministrs pieļāva, ka šos subsidētos aizdevumus un garantijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, zivsaimniecību un akvakultūru un produktu pārstrādi, varētu izsniegt AS "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"".

Tāpat Gerhards sacīja, ka, ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc atbalsta, ZM apzina iespējas piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem 64 miljonu eiro apmērā pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos".

Tikmēr lauksaimniekiem, reaģējot uz degvielas tirgus izmaiņām, no marta iespējams saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli, kā arī nodrošināta iespēja saņemt bezprocentu īstermiņa aizdevumu, kas rudenī tiks dzēsts no lauksaimniekam piešķirtā vienotā platības maksājuma.

"Krievijas uzsāktais karš Ukrainā būtiski ietekmēs lauksaimniecības nozari. Tomēr mums ir jāapzinās, ka šodien Latvijas un kopumā visas ES atkarība no Krievijas resursiem - lopbarības, minerālmēsliem, energoresursiem - ir mūsu valsts drošības jautājums. Un šī atkarības ir jāsamazina nekavējoties," sacīja Gerhards.