Norēķinu veikšanu par gāzi Krievijas rubļos jāvērtē no politiskā un tiesiskā aspekta, turklāt tiesiskie jautājumi jāvērtē gan līguma, gan arī sankciju kontekstā, norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, atbildot uz jautājumu, vai norēķini rubļos nav uzskatāmi par sankciju pārkāpumu.
FKTK pārstāvji vērsa uzmanību, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) publiski paudis, ka neviens Latvijas uzņēmums - ne valsts, ne privāts - nemaksās par dabasgāzi Krievijas rubļos, argumentējot šādu nostāju ar sankciju pārkāpumu. Tāpat citas Eiropas Savienības (ES) valstis norādījušas, ka šāda prasība ir līguma pārkāpums, līdz ar to tā netiks ievērota.
FKTK ir atbildīga par sankciju piemērošanu finanšu sektorā, bet FKTK pārstāvji uzsvēra, ka šis jautājums ir jāvērtē plašāk. Pašlaik Latvijas Ārlietu ministrija ir saziņā ar Eiropas Komisiju (EK) par kopējo ES nostāju saistībā ar rubļu norēķiniem par dabasgāzi. EK šobrīd gatavo pozīciju, lai visām dalībvalstīm būtu vienāda pieeja.
Vienlaikus jāņem vērā, ka EK gatavo jaunu sankciju paketi, tajā skaitā netiek izslēgts, ka tiks noteikti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu ievešanai ES, piebilda FKTK pārstāvji.
AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga", vienlaikus atzīmējot, ka pirmšķietami šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama.
Savukārt Rietumvalstis paziņojušas, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
