Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Arī "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors atzina, ka termināļa ātrai uzbūvēšanai būtu nepieciešami lēmumi politiskā līmenī - esot jāatļauj projektam samazināt ietekmes uz vidi novērtējumu, jāpiešķir nacionālas nozīmes projekta statuss, kā arī, iespējams, jāpārbīda termināļa atrašanās vieta dziļāk jūrā, kas nozīmētu tā atrašanos ārpus ostas akvatorijas.

Miķelsons norādīja, ka "Skulte LNG Terminal" iepriekš ir piedāvājis projektā iesaistīties valstij, bet saņemti atteikumi. "Esam iesnieguši dokumentus, esam ar visiem runājuši. Bail, ka apskatīsies un pateiks, ka, re, igauņiem ir iespēja būvēt - labāk piedalīsimies igauņu projektā, nekā būvēsim savu," izteicās Miķelsons.

No viņa teiktā gan noprotams, ka bez valsts iesaistes projekta realizācija būtu krietni apgrūtināta, vienlaikus kā iespējamu garantiju termināļa izbūvei varētu sniegt arī valstiska līmeņa lēmums pilnībā atteikties no Krievijas dabasgāzes, kas zināmā mērā palīdzētu nodrošināt terminālim noteiktas jaudas katru gadu - tādējādi iegūstot noteiktību par projekta rentabilitāti. Vienlaikus projekta izbūvei gan nepieciešamas garantijas ilgtermiņā, kas neparedzētu iespēju valstij pēc neilga laika tomēr atkal sākt izmantot gāzes vadu ar Krieviju.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors teica, ka valsts iesaistei pastāv vairākas opcijas. Pirmā no tām ir izmantot Klaipēdas LNG termināļa modeli, kur valsts ikgadēji iesaistās tarifu veidā, tādā veidā sniedzot terminālim minimālo izmantošanas jaudu katru sezonu. Tāpat pastāv opcija par AS "Latvenergo" vai AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") iesaisti procesā.

"Mums tad ir garantija, ka tas minimālais apjoms ir. Pārējo citi tirgus spēlētāji nāks un izmantos, ja būs šāds sākuma grūdiens no valsts puses, ka "jā, mēs gribam šo termināli un iesaistāmies šādā veidā"," sacīja Miķelsons.

Viņš apgalvoja, ka projektam ir vairāki lieli potenciālie investori, kuri pirms iesaistīšanās projektā gaidot atbildi no Latvijas valsts.

Papildu iespēja valsts iesaistei esot valsts kapitālsabiedrību iesaiste uzņēmuma kapitālā. "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors norādīja, ka uzņēmums būtu gatavs sniegt iespēju šādā veidā valstij iesaistīties uzņēmumā jebkādā apjomā - gan kā mazākuma īpašniekam, gan vairākuma.

"Lai nāk valdē cilvēki un redz, cik tas ir caurspīdīgi kopumā. Visu dokumentāciju par to, ko mēs esam līdz šim izdarījuši, arī esam iesnieguši, viss ir redzēts. Ir vienkārši jāsēžas visiem kopā un jāsadarbojas, lai terminālis te būtu," pauda Miķelsons.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors arī norādīja, ka šonedēļ savā vizītē ASV ar potenciālajiem Skultes termināļa investoriem ticies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kā arī AS "Latvenergo" pārstāvji. Pēc Miķelsona teiktā, tikšanās noritējusi ļoti pozitīvi.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Skulte LNG Terminal" reģistrēts 2016.gadā, tā pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn nav reģistrējusi apgrozījumu, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams vēl viens LNG terminālis. Starp tā atrašanās vietām ir minēti Paldiski Igaunijā, Skulte, Rīga, papildu terminālis Klaipēdā u.c.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka saredz iespēju, ka LNG termināļu projektus vienlaicīgi varētu virzīt gan Igaunijā Paldiskos, gan arī Latvijā pie Skultes ostas.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Skultes termināļa gadījumā valsts nav gatava ar saviem līdzekļiem attīstīt šo projektu.

Tāpat ziņots, ka Igaunijas valdība panākusi principiālu vienošanos par to, ka valsts līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa. Lai izpildītu šo lēmumu, valsts ziemeļrietumu ostas pilsētā Paldiskos tiks izveidotas LNG izkraušanas iespējas un tiks iepirktas nacionālās gāzes rezerves vienas teravatstundas apmērā, informēja valdības preses dienestā.