Džins ir izlaists no pudeles, to atpakaļ dabūt nebūs viegli – ekonomisti par inflāciju

Martā gada inflācija Latvijā sasniedza jaunu virsotni – 11,5%. Pārtika, transports un mājoklis bija galvenās inflāciju virzošās grupas, kas veidoja 9.1 procentpunktu no visas inflācijas. Un šis cenu kāpums ir bijis straujākais kopš 1996. gada. Iespējams, ka tuvākajos mēnešos tā vēl pakāpsies un sasniegs 15% atzīmi.

Šī gada martā cenas salīdzinājumā ar februāri pieauga par 11,5%, bet salīdzinājumā ar pērno martu par 3,3%. Tā ir lielākā mēneša inflācija kopš deviņdesmito gadu vidus un lielākā gada inflācija kopš 2008. gada. Diemžēl kļūs vēl sliktāk, pirms kļūs labāk, par to signalizē gan importa izmaksu kāpums, gan inflācijas gaidu eksplozija cilvēku prātos.

Inflācijas kāpumu virzošo preču un pakalpojumu grupu sarakstā pārliecinoši dominē pārtika, transports un mājoklis, veidojot 4/5 kopējā cenu kāpuma, šim dzīves dārdzības pieaugumam “kājas aug” globālajos izejvielu tirgos. Taču arī citās produktu grupās inflācijas tumšā enerģija ir vismaz divreiz spēcīgāka nekā bija pirms gada. Cenu kāpums kļūst visaptverošs.

Tādi izdevumu posteņi kā sadzīves tehnika, veselība, atpūta un kultūra un citi sadārdzinās gan tāpēc, ka arī tos ietekmē izejvielu cenas, gan tāpēc, ka pārdevējos nostiprinās sajūta, ka cenas var paaugstināt, un viņi, tā teikt, netiks par to sodīti.

Dārgākas kļūst arī preces, kuru cenas ir ilgstoši kritušās. Piemēram, mājsaimniecības ierīču cenas 2005.-2021.gadā vidēji samazinājās par 1,7%, tās kritās pat 2007-2008.gada ekonomikas pārkaršanas trakumā. Tagad šajā kategorijā gada inflācija sasniegusi 5,8%. Arī darbaspēka izmaksu kāpumam ir liela nozīme, pērnā gada nogalē algu kāpuma temps pārsniedza 12%, kas ir straujākais kāpuma temps kopš 2008. gada vasaras. Neskatoties uz augošo inflāciju, pērn vēl bija ļoti veselīgs reālo algu kāpums - šogad gan pirktspējas izmaiņas visdrīzāk būs ar mīnusa zīmi.

Šobrīd gan Latvijā, gan pasaulē strauji brūk cenu stabilitātes gaidas – to ļoti labi var redzēt patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma aptaujās, bet vislabāk tieši finanšu tirgos, kuros var vērot inflācijas baiļu kāpumam pa stundai un minūtei. Finanšu tirgos atspoguļotās vidējās Vācijas inflācijas gaidas nākamajos divos gados janvārī vēl bija zem 2%, bet šobrīd sasniegušas 5,56%. Sagaidītais vidējais ASV cenu kāpuma temps nākamajos 10 gados ir sasniedzis 2,8% salīdzinājumā ar 1,8% gadu mijā. Gaidas par vidējo inflāciju nākamajos 10 gados ir gandrīz tieši tādas pašas - tas ir augstākais līmenis šajā gadsimtā. Par Latviju šādas prognozes nav pieejamas, jo nav tik attīstīti finanšu tirgi, bet var pieņemt, ka mūsu valstī cenu kāpums būs apmēram par procentpunktu straujāks nekā Vācijā.

Inflācijas gaidas ir pilnīgi pārņēmušas cilvēku prātus. Ekonomikas noskaņojuma indekss (ESI) vēsta, ka martā Eiropas Savienībā bija līdz šim spēcīgākās cenu kāpuma gaidas gan starp patērētājiem, gan visās ekonomikas nozarēs, kas ir gandrīz pārdabiska sakritība. Latvijā ir visu laiku stiprākās inflācijas gaidas bija rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un celtniecībā. Pakalpojumu nozarēs un starp patērētājiem tās vēl atpaliek no rekorda, taču patērētāju bailes no inflācijas vairs nav tālu no tā, turklāt kāpums salīdzinājumā ar februāri ir bijis šokējoši straujš.

Naudas Latvijā ir vairāk nekā jebkad, taču arī cenu kāpums ir un būs straujš. Jāpiekrīt Latvijas Bankai, ka vidējā inflācija šogad varētu būt tuvu 10%, taču ticamu scenāriju vēdeklis ir ļoti plašs. To var ietekmēt izejvielu cenas, kas nebūt nevirzās vienā virzienā, piemēram, naftas cena divu nedēļu laikā eiro izteiksmē samazinājusies par 16%, bet “S&P” pārtikas cenu indekss pēdējā mēneša laikā ir bijis stabils. To var ietekmēt politiskie lēmumi – palīdzēt mājsaimniecībām ar enerģijas cenu subsidēšanu vai pabalstiem? Šobrīd signāli no politiķiem vēsta, ka drīzāk būs otrais variants. Tad zudīs svarīgs apstāklis, kas līdz šim inflāciju Latvijā turēja ievērojami zemākā līmenī nekā Lietuvā un Igaunijā, kurās gada inflācija martā pārsniedza 15%.

Inflācijas džins ir izlaists no pudeles un to atpakaļ dabūt nebūs viegli. Inflācijas gaidas varētu salauzt ekonomikas krīze ar recesiju un augstu bezdarbu. Patīkamāks scenārijs būtu ilgstošs un spēcīgs izejvielu cenu kritums, un arī tas noteikti ir iespējams. Daudzu izejvielu, to vidū naftas, kviešu, kukurūzas, sojas pupu, kokvilnas, cukura biržu nākotnes cenu līknes ir izteikti lejupejošas, paredzot cenu kritumu apmēram par piekto daļu trīs gadu laikā. Gāzes cena ar piegādi pēc trīs gadiem vienlaikus ir mazāk nekā puse tūlītējas piegādes cenu līmeņa un trīs reizes augstāka nekā pērn aprīļa sākumā. Var iztēloties arī vēl radikālākus scenārijus, jo īpaši naftas tirgū. Kas notiks, piemēram, ja beigsies karš Ukrainā, tirgū nonāks augsto cenu ievilinātā slānekļa nafta, brīvu pieeju tirgum atgūs Irāna un Venecuēla? Rezultāts droši vien būtu 2014.gada izskaņai līdzīgs cenu krahs. Taču pagaidām tie ir saldi sapņi, un turpmākajos mēnešos ir gaidāms tālāks inflācijas kāpums.

Šobrīd inflāciju veido ārkārtīgi izaicinoša kombinācija, kad vienlaikus strauji pieaug gan enerģijas, gan pārtikas cenas, kas smagi cērt pa iedzīvotāju pirktspēju.

Nenoteiktība ap turpmāko kara gaitu Ukrainā un politiskie lēmumi būtiski koriģēs tuvāko mēnešu inflācijas ritējumu. Augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi gada sākumā piebremzēja labvēlīgie laikapstākļi, kas ierobežoja rēķinu palielināšanos. Pastiprināti šis jautājums atkal aktualizēsies rudenī. Taču noturīgi augstās enerģijas cenas iegriež otrreizējo ietekmi un pastiprina cenu pieaugumu arī citās patēriņa grupās. Inflācijas plūsma kļūst arvien plašāka. Tāpat arvien nostiprinās apstākļi tālākam un ārkārtējam pārtikas cenu kāpumam. Tomēr, ņemot vērā pārtikas cenas ietekmējošo faktoru milzīgo apjomu, tostarp laikapstākļu ietekmi uz ražu, pieauguma tempa prognožu amplitūda ir ļoti plaša. Turklāt šajos apstākļos vēl lielāka nozīme būs katra konkrēta cilvēka patēriņa grozam.

Algas šogad turpinās pieaugt visai straujā tempā (6.5%), bet cenu kāpums to apsteigs, kā dēļ vidējā pirktspēja kritīsies. Tas sabremzēs patēriņa pieaugumu, bet neapstādinās. Rezultātā uzkrājumu pieaugums strauji palēnināsies un pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas neko atlicināt vairs nespēs vai saskarsies ar grūtībām segt jau ikdienišķos tēriņus. Tādēļ no valsts puses ir savlaicīgi jāgatavo pasākumi iedzīvotāju atbalstam, izvērtējot dažādus attīstības scenārijus. Mērķēti atbalsta pasākumi ļaus efektīvi izlietot valsts finanses, bet noteiktos scenārijos var būt nepieciešami arī vispārēji atbalsta pasākumi, lai ierobežotu nesamērīgu izmaksu pieaugumu. Iedzīvotājiem gandrīz nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu, ja nu vienīgi neveidojot lieku ažiotāžu. Vienīgais instruments ir pārskatīt un koriģēt patēriņu, kam tuvākajā laikā daudziem nāksies pievērsties. Šogad gada Latvijas vidējās inflācijas prognoze ir 9.2%.

Eirozonas inflācija martā paātrinājās līdz 7,5%, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Patēriņa cenu pieaugums martā bija straujākais kopš 1999. gada. Enerģijas cenu kāpums bija nozīmīgākais faktors. Turklāt ražošanas cenu kāpums liecina, ka patēriņa cenas vēl savu maksimumu nav sasniegušas. Tikmēr valstis gatavojas dažādiem scenārijiem un vērtē un ievieš atbalsta mehānismus. “Bloomberg” ziņo, ka eirozonas enerģijas patērētāji šogad saskarsies ar 230 miljardu eiro šoku. Apkures un elektrības izmaksu pieaugums mājsaimniecībām radīs papildu izmaksas 1,8% apmērā no bloka IKP.

Skatoties tikai no tirgus pozīcijām, naftas cenām augstākais punkts ir jāsasniedz 2.ceturksnī. 2. pusgadā pasaules naftas tirgū var izveidoties neliels pārpalikums. Taču neskaidrības ir ārkārtīgi lielas, primāri Krievijas piegāžu dēļ. Tādējādi paredzamais nelielais pārpalikums var viegli kļūt par deficītu. Krievija ir pasaulē lielākā enerģijas eksportētāja un piegādes zudumi no Krievijas pastiprinās spiedienu uz cenām.

Lai izvairītos no šāda veida šokiem, kas iedragātu globālās ekonomikas gaitu, Starptautiskā enerģētikas aģentūras dalībvalstis koordinēs savu stratēģisko naftas rezervju samazināšanu, kas ir lielākais tās 47 gadu pastāvēšanas vēsturē. Papildus tam, Ukrainas karš tikai pastiprina tās tendences, kas izveidojās Covid-19 pandēmijas laikā. Saslimstības atjaunošanās no jauna sāk apgrūtināt jau tā plašos sarežģījumus piegādes ķēdēs. SVF norāda, ka transporta izmaksu pieauguma dēļ globālā inflācija šogad varētu pieaugt vēl par 1,5 procentpunktiem. Pēdējos 18 mēnešos jūras kravu pārvadājumu izmaksas ir palielinājušās septiņas reizes.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis vēl straujāku pārtikas, energoresursu un citu izejvielu cenu kāpumu pasaulē, un inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2008. gada ir pārsniegusi 10%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, patēriņa cenas Latvijā martā palielinājās par 11,5% salīdzinājumā ar 2021. gada martu, savukārt salīdzinājumā ar šī gada februāri patēriņa Latvijā ir augušas par 3,3%. Šis ir straujākais cenu kāpums Latvijā viena mēneša ietvaros kopš 1996. gada, pārspējot pat 2008. gadā pieredzēto.

Līdzīga situācija martā ir arī citās Eiropas valstīs, un eirozonā kopumā inflācija ir sasniegusi 7,5%. Inflācija un resursu, piemēram, metālu, deficīts šobrīd noteikti ir lielākais izaicinājums ekonomikā gan Latvijā, gan Eiropā. Diemžēl šis inflācijas vilnis bez recesijas, visticamāk, nebeigsies.

Martā divas trešdaļas no kopējā cenu kāpuma veidoja pārtikas, degvielas un elektrības cenu pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas martā palielinājās par 15,1%, degvielas – 43,3%, un gāzes –68,6%. Pateicoties valsts atbalsta pasākumiem, elektrības cenas martā bija 4,9% zemākas nekā gadu iepriekš, taču mēneša laikā elektrības cenas pieauga par 14,7%. Elektrības vairumtirdzniecības cenas “Nordpool” biržā saglabājas ļoti augstas, un pašreizējie atbalsta pasākumi darbosies tikai līdz aprīļa beigām. Tikmēr iekšējie cenu spiedieni ir mazāki un pakalpojumu cenas februārī bija par 5,6% augstākas nekā pērn.

Ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad noteikti pārsniegs 10% un vasaras sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 15%. Šobrīd nav pamata gaidīt pārtikas vai energoresursu cenu kritumu pasaulē un Latvijā pagaidām tikai nedaudz esam izjutuši dabasgāzes cenu kāpuma ietekmi. Pašreizējās dabasgāzes cenas ir aptuveni piecas reizes augstākas nekā iepriekš, un rudenī noteikti ir gaidāms siltumenerģijas cenu kāpums, lai gan valdībai būs jādomā par atbalsta pasākumiem.

Karš Ukrainā ir nozīmīgs faktors, kādēļ inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10%, taču cenu spiediens bija jūtams arī pirms tam. Februārī ražotāju cenu inflācija Latvijā pārsniedza 25%. Inflācija ir politiska problēma arī ASV un Eiropā, un ir arvien lielāks spiediens to ierobežot. ASV Federālo rezervju sistēma jau sākusi celt procentu likmes, un finanšu tirgi arvien vairāk sagaida likmju kāpumu arī eirozonā. Likmju celšanas mērķis ir ierobežot pieprasījumu, un praksē tas ļoti bieži nozīmē recesiju ekonomikā. Vienlaikus šī nav tradicionāla ekonomiskā lejupslīde un situācija noteikti nelīdzinās ne 2008., ne 2020. gadam.

“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne:

Karš Ukrainā un sankcijas turpina veicināt cenu augšupeju Latvijā. Inflācijā pagaidām tas galvenokārt atspoguļojas degvielas cenās, bet arvien vairāk to redzēsim arī citās preču un pakalpojumu cenās.

Būtiskākais cenu pieauguma virzītājs martā bija augošās pārtikas cenas, kas gada griezumā pieauga par 15%. Augsto cenu līmeni Latvijā šobrīd vairāk nosaka notikumi 2021.gada otrajā pusē, kad jau tika novērots būtisks ražošanas izmaksu kāpums un nelabvēlīgie laikapstākļi ierobežoja pagājušā gada ražu, nevis kara un sankciju efekti. Pārtikas cenu būtiskākie virzītāji martā bija piena produkti (+21%), maize un graudaugi (+15.6%), kā arī dārzeņi (+24.4%). Krievija un Ukraina ir nozīmīgi spēlētāji pasaules pārtikas izejvielu tirgū un notiekošā karadarbība un sankcijas jau sāk ierobežot dažādu graudu un eļļas sēklu pieejamību tirgū, turklāt rada arī bažas, ka tas ietekmēs nākotnes piedāvājuma apjomu. Sankciju rezultātā augošās mēslojuma, degvielas, pārtikas un lopbarības izejvielu cenas, kā arī atsevišķu izejvielu trūkums vēl vairāk veicinās pārtikas cenu augšupeju pasaulē un līdz ar to arī Latvijā.

Otrs būtiskākais inflācijas virzītājs martā bija ar transportu saistītās izmaksas (+22.9%) – degvielas cenas gada griezumā reģistrēja pieaugumu 43.3% apmērā. Degvielas cenas Latvijā ar nelielu laika nobīdi seko pasaules naftas cenai. Bažas par pieprasījumu no Ķīnas un paziņojums par ASV un citu Starptautiskās enerģijas asociācijas dalībvalstu stratēģisko naftas rezervju atbrīvošanu nākamā pusgada laikā veicinājusi pasaules naftas cenu kritumu līdz 100 dolāriem par barelu aprīļa sākumā. Ņemot vērā eiro vājināšos pret ASV dolāru, tad naftas cenas vērtība eiro izteiksmē gan ir sarukusi lēnāk. Ņemot vērā lielo nenoteiktību par tālāko notikumu attīstību, naftas cenā pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas lielas svārstības, un nevaram izslēgt arī turpmāku cenas pieaugumu. Tāda situācija var veidoties, ja, piemēram, naftas eksporta apjomu kritums no Krievijas ir būtiskāks, nekā tirgi ir iecenojuši, un ja tiek plašāk piemērotas sankcijas Krievijas naftai.

Vairākās Latvijas pilsētās martā tika celti siltumenerģijas tarifi. Gan dabasgāzes, gan elektrības cenas biržās martā mēneša griezumā vidēji pieauga par aptuveni 60%. Tā rezultātā, ar mājokli saistītās izmaksas Latvijā pieauga par 14.5% un sastādīja aptuveni piekto daļu no inflācijas. Gada griezumā inflācijā reģistrētā gāzes gala cena privātpersonām pakāpās par gandrīz 70%, siltumenerģijas cena – par gandrīz 30%, bet elektrības cenā reģistrēts kritums 4.9% apmērā. Jāatzīmē, ka augošo komunālo pakalpojumu tarifu lomu inflācijā vēljoprojām slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Bez tā, cenu līmeņa pieaugums būtu vēl iespaidīgāks un trieciens maciņam – lielāks.

Inflācija pieņemas spēkā visur. Eirozonā martā vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 7.5% - visu laiku augstākais rādītājs. Ukrainas kara un sankciju rezultātā, cenu līmenis šogad vēl turpinās kāpt. Kaut arī dati vēl nav pieejami, analītiķi prognozē, ka ASV inflācija, kas jau februārī bija 40 gadu augstākajā līmenī, martā varētu būt pakāpusies līdz 8.5%. Liela uzmanība šobrīd tiek pievērsta centrālajām bankām – inflācijas savaldīšanas nolūkos, šogad sagaidāms monetārās politikas atbalsta samazinājums gan ASV, gan Eiropā. Taču pēc-pandēmijas ekonomiku izaugsme sāk atslābt, ja centrālās bankas spiedīs uz bremzēm pārāk strauji, negatīvā ietekme uz ekonomikām varētu būt pārāk liela. Gaidāms, ka centrālās bankas, it īpaši eiro zonā, rīkosies piesardzīgi.

Sagaidāms, ka inflācija savu “pīķi” Latvijā sasniegs tuvāk gada vidum. Gada otrajā pusē inflāciju gada griezumā slāpēs iepriekšējā gada bāzes efekti. “Swedbank” prognozē, ka vidējā inflācija Latvijā 2022. gadā būs ap 10%, bet 2023. gadā atslābs un samazināsies līdz 3.5%.