"Lauksaimniecības apdrošināšana no daudziem aspektiem ir ļoti interesanta darbības joma. Pirmkārt, mūsu zemniekiem bija jāpārorientē sava domāšana no valsts kompensāciju prasīšanas pēc katras dabas kataklizmas uz efektīvu risku vadības modeli, kas ietver arī sējumu un dzīvnieku apdrošināšanu. Otrkārt, apdrošinātāji sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kas administrē valsts atbalsta izmaksu. Un, treškārt, pieaugot lauksaimnieku interesei un konkurencei starp apdrošinātājiem, mums ir jādomā par papildu apdrošināšanas aizsardzību un atlīdzību servisu, ko varam piedāvāt lauksaimniekiem," teic LAA prezidents Jānis Abāšins.
Sējumu apdrošināšana ir stabili augusi pēdējos astoņus gadus – ja 2014.-2016. gadā savus sējumus apdrošināja tikai 40-66 lauksaimnieki, tad 2021. gadā šādu lauku saimnieku bija jau 939, un vienlaikus pieaug arī apdrošinātās platības. Lielākais klientu skaits ir Zemgalē – šajā novadā esošās saimniecības veido ap 35% no visa klientu skaita. Tālāk pēc intereses seko Latgales (ap 25% no klientu skaita), Vidzemes (ap 20%) un Kurzemes lauksaimnieki (ap 10%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
