"Lauksaimniecības apdrošināšana no daudziem aspektiem ir ļoti interesanta darbības joma. Pirmkārt, mūsu zemniekiem bija jāpārorientē sava domāšana no valsts kompensāciju prasīšanas pēc katras dabas kataklizmas uz efektīvu risku vadības modeli, kas ietver arī sējumu un dzīvnieku apdrošināšanu. Otrkārt, apdrošinātāji sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kas administrē valsts atbalsta izmaksu. Un, treškārt, pieaugot lauksaimnieku interesei un konkurencei starp apdrošinātājiem, mums ir jādomā par papildu apdrošināšanas aizsardzību un atlīdzību servisu, ko varam piedāvāt lauksaimniekiem," teic LAA prezidents Jānis Abāšins.
Sējumu apdrošināšana ir stabili augusi pēdējos astoņus gadus – ja 2014.-2016. gadā savus sējumus apdrošināja tikai 40-66 lauksaimnieki, tad 2021. gadā šādu lauku saimnieku bija jau 939, un vienlaikus pieaug arī apdrošinātās platības. Lielākais klientu skaits ir Zemgalē – šajā novadā esošās saimniecības veido ap 35% no visa klientu skaita. Tālāk pēc intereses seko Latgales (ap 25% no klientu skaita), Vidzemes (ap 20%) un Kurzemes lauksaimnieki (ap 10%).
Vienmērīga izaugsme ir otrā pakalpojuma daļā – lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanā. Tur jau kopš 2014. gada lauksaimnieku skaits, kas apdrošina savus dzīvniekus, svārstās ap diviem tūkstošiem. 2021. gadā dzīvnieki bija apdrošināti 1941 zemniekam.
Viens no galvenajiem veicinošajiem faktoriem ir valsts atbalsts polišu iegādei, kas lauksaimniekiem ir pieejams kopš 2015. gada. 2022. gadā valsts budžets zemniekiem sedz līdz 70% no apdrošināšanas polises iegādes cenas, taču ne vairāk kā 50 eiro par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību. Pašreizējā atbalsta pieteikšanas kārtā 01.09.2021.-01.08.2022. lauksaimniekiem pieejamais atbalsta finansējums apdrošināšanas polišu iegādei bija 16,66 miljoni eiro. Tāpat apdrošināšanu veicina nepastāvīgo laikapstākļu negatīvā ietekme uz lauku saimniecībām – nereti zemnieki pie apdrošinātājiem vēršas tieši pēc sliktas pieredzes gadījuma.
Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam ir paredzēts būtiski mazināt atbalsta intensitāti apdrošināšanas polišu iegādei – līdz 50%. Lauksaimnieki un arī apdrošinātāji uzskata, ka tas būtiski mazinās ieinteresētību apdrošināt sējumus un dzīvniekus, virzoties prom no Eiropas Komisijas rekomendācijām par risku mazināšanu lauksaimniecībā. Apdrošinātāji brīdina, ka bez valsts atbalsta apdrošināto lauku saimniecību skaits būtiski samazinātos. Tādēļ LAA aicina Zemkopības ministriju pāreju no 70% atbalsta intensitātes uz 50% veikt pakāpeniski vairāku gadu laikā, piemēram, piecu gadu laikā, ik gadu atbalsta apjomu samazinot par 5%.
*Apdrošināšanu lauksaimniekiem piedāvā 6 Latvijas apdrošināšanas sabiedrības, un LAA apkopo šos biedru sniegtos datus. Papildus Latvijas tirgū ar starpnieka palīdzību darbojas arī viens Vācijas apdrošinātājs, tādēļ kopējie lauksaimniecības risku apdrošināšanas tirgus dati ir vēl lielāki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
