Ekonomisti: eksportā būs grūti, bet nav pamata lielai krīzei

Šā gada februārī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Preču eksporta vērtība veidoja 1467 miljonus eiro, kas bija par 7,2% augstāka nekā šā gada janvārī un par 29,2% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence.

Finanšu ministrijā skaidro, ka viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par februāri vēl nav pieejami, bet janvāra dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 22,9%. Tas nozīmē, ka reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksporta vērtība pieaugtu par 6,3% nevis par 29,2%. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas. Augsts izejvielu cenu līmenis varētu saglabāties līdz pat šā gada beigām. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies.

Jāatgādina, ka februārī Latvija eksportēja preces 1,47 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,72 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada februāri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,4% līdz 46%.

"Tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs kara darbība Ukrainā, kuras dēļ tiks traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Vienlaikus bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka eksporta nozarēm turpmākie mēneši būs grūti, bet nav pamata gaidīt lielu krīzi. Skaidrs, ka lielākā daļa eksporta nozaru šobrīd strādā sarežģītos apstākļos – lai arī par pieprasījumu kopumā būtu grēks sūdzēties, darbs tā apmierināšanai ir nemitīga cīņa ar likteņa triecieniem. Izejvielas kļūst dārgākas, dažkārt tās nevar nopirkt vispār. Saražotā piegādi klientiem apgrūtina austrumu robežas daļējas slēgšanas sviestie loģistikas bumerangi, bet darba tirgus problēmas neviens nav atcēlis. Atsevišķas nozares stipri cieš arī no tirgu zuduma un/vai zemām pārdošanas cenām (farmācija, cūkkopība), bet to īpatsvars nav liels. Interesanti, ka eksporta pasūtījumu vērtējums Latvijas rūpniecībā pēdējā gada laikā nav mainījies un ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Līdzīga ir situācija arī ES kopumā, turklāt šie dati ir jau pieejami arī par martu.

Šā gada februārī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Preču eksporta vērtība veidoja 1467 miljonus eiro, kas bija par 7,2% augstāka nekā šā gada janvārī un par 29,2% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence.

Viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par februāri vēl nav pieejami, bet janvāra dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 22,9%. Tas nozīmē, ka reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksporta vērtība pieaugtu par 6,3% nevis par 29,2%. Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas. Augsts izejvielu cenu līmenis varētu saglabāties līdz pat šā gada beigām. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies.

Preču eksporta izaugsmi turpmākajos mēnešos ierobežos augstā bāze. Pērnā gada janvārī un februārī eksporta gada vidējais pieaugums bija ap 2%, bet laikā periodā no marta līdz decembrim vidējais pieaugums bija jau 28,5%. Tādējādi tāds eksporta kāpums, kas bija fiksēts pēdējos mēnešos nesaglabāsies.

Papildus tam Latvijas preču eksportu negatīvi ietekmēs Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskās sekas. Negatīvā ietekme atspoguļojās jau februāra datos, jo eksporta vērtība uz Krieviju februārī bija par 15,4% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. 2021.gadā kopumā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1196 milj. eiro, kas bija 7,3% no kopējās preču eksporta vērtības. Lai arī kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu, uz ko ASV un ES ieviesa sankcijas pret Krieviju un, kā atbildi, Krievija noteica embargo pārtikas preču importam, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju praktiski nav mainījusies, tomēr tās īpatsvars kopējā eksportā būtiski saruka. Eksporta kritumu uz Krieviju noteiks rubļa kursa svārstības, pret Krieviju ieviestās sankcijas, un uzņēmumu nevelēšanās sadarboties ar agresora valsti. Šādu lēmumu pieņēma vairāki Latvijas uzņēmumi, paziņojot to publiski. Lielāku negatīvo ietekmi šo faktoru dēļ izjutīs uzņēmumi, galvenokārt, mašīnbūves, farmācijas, apģērbu un audumu, kā arī alkoholisko dzērienu ražotāji, kam eksports uz Krieviju līdz šim ir bijis ievērojams. Ja pērn Krievijas tirgus bija starp pieciem lielākajiem eksporta tirgiem Latvijas precēm, tad šogad tas varētu noslīdēt līdz desmitajai vietai.

Krievijas agresija pasliktināja ekonomikas attīstības perspektīvas visā Eiropā. Eiropas centrālā banka, aktualizējot makroekonomikas prognozes, martā samazināja eirozonas IKP pieaugumu šim gadam par 0,5 procentpunktiem līdz 3,7%, vienlaicīgi norādot, ka atkarībā no kara ilguma, sekojošām iespējamām sankcijām, kā arī izejvielu cenu dinamikas, eirozonas ekonomikas izaugsme varētu būt arī mazāka.

Martā preču eksporta vērtības pieaugums fiksēts visām preču grupām. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja koka un koksnes izstrādājumu eksporta pieaugums par 35,6%, tā izskaidrojot gandrīz ceturto daļu no eksporta kāpuma. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams visos lielākajos noieta tirgos – Vācijā, Lietuvā, Zviedrijā, Nīderlandē, Igaunijā. Savukārt koka un koksnes eksporta vērtība uz Apvienoto Karalisti gada laikā samazinājās par 12,1%. Neskatoties uz šo kritumu, Apvienota Karaliste paliek lielākais eksporta tirgus, veidojot 19% no kopējā koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtības.

Nozīmīgs devums preču eksporta pieaugumā fiksēts lauksaimniecības precēm un pārtikai. Pateicoties būtiskam piena produktu, graudaugu, kā arī eļļas un augu sēklu eksportam, kopējā šīs preču grupas eksporta vērtība palielinājusies par 31,5%. Strauja eksporta izaugsme fiksēta arī minēralproduktiem un metāliem, ko lielākoties veicināja energoresursu un metālu cenu pieaugums. Informācija par pārējo preču grupu eksporta pārmaiņām ir atspoguļota grafikā zemāk.

Skatoties uz Latvijas ārējās tirdzniecības datiem, šķiet, ka pasaulē viss ir vislabākajā kārtībā. Februārī eksports bija par 29,2% lielāks nekā šajā periodā pirms gada. Februāra eksports vienmēr atpaliek no "rudentiņis bagāts vīrs" apjomiem, bet sezonāli izlīdzinātajos datos sasniegts kārtējais rekords, par 1,3% pārsniedzot ļoti neseno iepriekšējo virsotni decembrī. Skaidrs, ka tas ir kārtējais atpakaļskata spoguļa atspulgs, jo līdz februāra beigām Eiropā vēl valdīja bažu pilns miers. Taču ļoti iespējams, ka ārējās tirdzniecības skaitļi izskatīsies diezgan labi arī turpmākajos mēnešos. Svarīgākais eksporta summas samazinošais faktors varētu izrādīties reeksporta sarukums, bet tas daudz neliecinās par Latvijas ekonomikā notiekošo.

Eksporta nozarēm turpmākie mēneši būs grūti, bet nav pamata gaidīt lielu krīzi. Skaidrs, ka lielākā daļa eksporta nozaru šobrīd strādā sarežģītos apstākļos – lai arī par pieprasījumu kopumā būtu grēks sūdzēties, darbs tā apmierināšanai ir nemitīga cīņa ar likteņa triecieniem. Izejvielas kļūst dārgākas, dažkārt tās nevar nopirkt vispār. Saražotā piegādi klientiem apgrūtina austrumu robežas daļējas slēgšanas sviestie loģistikas bumerangi, bet darba tirgus problēmas neviens nav atcēlis. Atsevišķas nozares stipri cieš arī no tirgu zuduma un/vai zemām pārdošanas cenām (farmācija, cūkkopība), bet to īpatsvars nav liels. Interesanti, ka eksporta pasūtījumu vērtējums Latvijas rūpniecībā pēdējā gada laikā nav mainījies un ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Līdzīga ir situācija arī ES kopumā, turklāt šie dati ir jau pieejami arī par martu.

Papildus ārējās tirdzniecības skaitļus turpinās "polsterēt" cenu kāpums. Ražotāju eksporta cenas februārī bija par 18,5% lielākas nekā pirms gada. Gadu mijā eksporta cenu kāpums bija piebremzējies – februārī salīdzinājumā ar septembri rūpniecības eksporta cenu līmenis pieauga tikai par 1,3%, (salīdzinājumam, iepriekšējos piecos mēnešos – par 13,2%). Taču globālie nemieri ir izraisījuši jaunu izejvielu cenu kāpumu, kas cels līdz arī gatavo produktu cenas.

Naudas ir un būs vairāk nekā jebkad līdz šim, bet arī izdevumi par importu būs lieli. Kopīgais rēķins par februārī Latvijā ievestajām precēm pieauga par 42,4%. Spriežot pēc automašīnu skaita tirdzniecības centru stāvvietās aprīlī, pandēmijas ierobežojumu beigas ir dopings patēriņam, iespaidīgos valsts investīciju plānus neviens nav atcēlis, tāpēc arī importa kāpums turpināsies. Importa – eksporta starpības pieaugums tiek bieži saukts par tirdzniecības bilances "pasliktināšanos", kas būtībā ir maldinoši. Preču eksports ir tikai daļa no maksājumu bilances kārtējo norēķinu konta, kurā ir arī pakalpojumu tirdzniecība, ārvalstu palīdzība u.c. posteņi. Turklāt pieaugošs imports nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pērk preces, kas viņiem ir vajadzīgas un tā ir viņu darīšana, kāpēc viņi to dara. Eksporta mērķis ir iegūt naudu importa apmaksai, eksporta nozaru attīstīšana nav rituāls, kura mērķis ir nācijas garīgā pilnveidošanās. Var ticami apgalvot, ka darbs ar augstākas pievienotās vērtības produktiem spēj padarīt dzīvi interesantāku un citādi labāku, bet šādu izjūtu mērīšana vairs nav ārējās tirdzniecības datu uzdevums.

Taču ir skaidrs, ka bez eksporta attīstības dzīves līmeņa palielināšanas iespējas būs ļoti ierobežotas. Savukārt eksporta tālāka attīstība ir ļoti lielā atkarīga no investīcijām. Latvijas eksporta nozarēs kopumā nav lielu neizmantotu jaudu, vismaz runājot par iekārtām un mašīnām, ar kurām var saražot konkurētspējīgas preces. Tātad būs vajadzīgas investīcijas iekārtās, ideāli – apvienojumā ar zināšanām par produktiem, to pārdošanas kanāliem un varbūt pat zīmoliem. Lai arī fokuss tieši uz ārvalstu investīciju piesaisti Latvijā mēdz būt pašmāju ražotājus kaitinošs, tas ir svarīgs, ja gribam vismaz turēt līdzi Baltijas kaimiņvalstīm, salīdzinājumi ar kurām pēdējā laikā kļūst drīzāk nelabvēlīgāki.

Savukārt ārvalstu investīciju piesaistes darbā ir aktualizējusies drošības tēma. Tāpēc būs jāstrādā pie reģiona risku uztveres samazināšanas. Šajā jomā jau apbrīnojami daudz dara Ukrainas armija, taču vairāk jādara arī pašiem. Ir jāuzsver argumenti, kāpēc Latvijas drošība šogad drīzāk ir uzlabojusies, lai cik dramatiskas un pat traģiskas nebūtu pasaules ziņas. Karš ir saliedējis NATO un ES, Somija un varbūt arī Zviedrija kļūs par NATO dalībvalstīm, tāpat Krievijas armija ar katru dienu tiek novājināta, un Baltija vairāk investēs drošībā. Informācijas karš ir ļoti svarīga daļa no cīņas par reģiona nākotni, un tas ir jāuzvar.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 29,2%. Preču importa vērtība februārī gada griezumā pieauga par 42,6%. Tirdzniecības deficīts februārī sastādīja 8 procentus.

Lielu daļu no eksporta vērtības pieauguma, līdzīgi kā pirms mēneša, nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības kāpums. Strauji auga arī minerālo produktu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, kā arī graudaugu kultūru eksports. Tomēr jāņem vērā, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu. Savukārt salīdzinoši neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija elektroierīču un iekārtu, kā arī dzērienu eksporta vērtības samazinājumam.

Februārī, ievērojami straujāk kā kopējais preču eksports, gada griezumā pieauga eksports uz ES valstīm – par 48,1%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Igauniju (minerālie produkti, koksne), Spāniju (graudaugi), Poliju (dzelzs un tērauds), Vāciju (koksne), Nīderlandi (graudaugi, koksne), Franciju (koksne) un Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, koksne).

Savukārt eksports uz NVS valstīm samazinājās par 8,5%. Straujāk samazinājās eksporta vērtība uz Krieviju (dzērieni, elektroierīces), bet pieauga uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi, ieroči un munīcija).

Februārī saruka arī eksports uz pārējām valstīm – par 5,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība saruka uz Nigēriju (graudaugi), Apvienoto Karalisti (koksne), Ēģipti (dārzeņi) un Ganu (graudaugi), bet pieauga uz ASV (koksne) un Norvēģiju (graudaugi, koksne).

Preču importa vērtības pieaugumu februārī gada griezumā veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces, lidaparāti, to daļas, un mehānismi un ierīces.

Kopumā gada divos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-februāra apjomus par 29,2% bet preču imports šajā laika posmā bija par 39,3% lielāks nekā pirms gada.

Tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs kara darbība Ukrainā, kuras dēļ tiks traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi.