Pēc pandēmijas trieciena un cerībām uz atkopšanos aviācija ir saņēmusi nākamo, ko noteica Krievijas iebrukums Ukrainā. Aiz mūsu austrumu robežas ir nolaidies jauns priekškars. Intervijā portālam "Delfi Bizness" lidostas "Rīga" vadītāja Laila Odiņa vērtē, kā mūsu aviāciju ir ietekmējusi nepieejamā gaisa telpa virs Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, kur meklēt jaunus sadarbības modeļus un vai ir mainījušies lidostas attīstības plāni.
Virs Ukrainas slēgta gaisa telpa, bet Rietumu lidsabiedrībām lidojumi uz un virs Baltkrievijas un Krievijas teritorijas nav iespējami sankciju dēļ. Pasažieru ziņā esam zaudējuši tirgus šo valstu virzienos. Tie ir apmēram 10% pasažieru, ko lidosta "Rīga" bija ieplānojusi apkalpot šogad.
Tāpat ir zaudēti kravu apjomi, tie ir apmēram par 38–40% tonnu mazāk nekā pērn Rīgas lidostā. To noteic tiešo kravu pārvadājumu neesamība starp Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju, un, tā kā pārlidojumus pāri Krievijai nevar veikt (savukārt sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna), e-komercijas kravu pārvadātāji, kas veica lidojumus, piemēram, no Ķīnas uz Latviju, lai pēc tam kravas sadalītu pa citu valstu galamērķiem, šīs kravas šobrīd nevar vest. Šos lidojumus joprojām var veikt trešo valstu operatori, piemēram, Ķīnas uzņēmumi. Bet visām citām lidsabiedrībām ir jālido apkārt Krievijai, kas lidojumus padarītu dārgākus. Lidostas "Rīga" vadītāja Laila Odiņa vērtē, ka tas ir laika jautājums, līdz tiks atrastas jaunas piegādes ķēdes. Jāskatās, kāda būs situācija pēc dažiem mēnešiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
