Būvuzņēmums: materiālu izmaksu kāpums un karš atsevišķos projektos rada ievērojamus zaudējumus

Viņš skaidroja, ka pagājušajā gadā bija izteikts metāla, tērauda un koka izejmateriālu cenu kāpums, bet tagad ir citi izaicinājumi - elektrības un gāzes cenu kāpums. Uzņēmējs norādīja, ka šie ir globāli izaicinājumi, un, protams, būvnieki to būtiski izjūt.

Tāpat ļoti tiek izjusts darbaspēka izmaksu pieaugums. Lielo objektu skaits ir pieaudzis, darbinieku trūkst, un, piemēram, inženiertehniskie apakšuzņēmēji sāk mainīt cenas.

"Cik daudz un kādos apmēros tas notiks, to droši vien redzēsim vasaras beigās, kad objekti jau būs uzņēmuši lielākus apgriezienus," teica Bišmeistars.

Viņš atzina, ka privātie pasūtītāji cenu kāpumu kompensācijas ziņā vēl nāk pretī būvniekiem, taču ar valsts pasūtījumiem ir ļoti bēdīgi.

"Esam tikušies ar Ekonomikas ministriju jautājumā par cenu indeksācijām. Grūti ir kompensēt 300% cenu kāpumu materiāliem. Un šajā gadījumā mēs nerunājam par visu objektu, bet atsevišķām pozīcijām, kā kompensēt nenormāli straujo cenu kāpumu un kā šo jautājumu sakārtot likumiski. Pasūtītājam šādi materiālu cenu pieaugumi būtu jāsedz, jo būvnieks no savas peļņas nevar to kompensēt," pauda Bišmeistars.

Viņš informēja, ka "Merks", līdzīgi kā pārējiem nozares uzņēmumiem, ir projekti, kur ir būtiskas grūtības iekļauties iepriekš noteiktajās līguma summās, un tas veido ievērojamus zaudējumus. Viens no šādiem projektiem ir Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes ēkas rekonstrukcija, kur no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ ievērojami palielinājās būvniecības izmaksas.

Bišmeistars uzsvēra, ka ir būtisks, ārpus standarta, neprognozējams cenu kāpums, kas nav mērāms 10%, kas būtu dabisks pieaugums. Bišmeistars uzsvēra, ka šādu cenu pieaugumu neviens nevarēja paredzēt - tagad par tonnu armatūras cena pieaugusi no 350 līdz 740 eiro.

Arī Krievijas sāktais karš Ukrainā gan tieši, gan netieši ietekmē būvniecības industriju visā Eiropā, norādīja uzņēmējs. Šobrīd visā pasaulē novērojams straujš cenu pieaugums metālu izejmateriāliem, sasniedzot vēsturiski augstākos līmeņus. Atkarībā no materiāla šis pieaugums vidēji svārstās robežās no 35% līdz 65%, taču ir pozīcijas, kur pīķa robeža sasniedza cenu pieaugumu par līdz pat 400%. Arī elektrības kabeļiem ir novērojams cenu pieaugums par 50%, jo liela daļa no šiem materiāliem tiek importēta no Baltkrievijas.

Arī "Merks" šobrīd meklējot alternatīvus piegādātājus citviet Eiropā, taču tas ir laikietilpīgs process un arī finansiālā ziņā daudz dārgāks, jo šos ražotājus meklē ne tikai Latvijas uzņēmēji, bet būvuzņēmēji no visas Eiropas.

"Mūsu nekustamo īpašumu attīstības objektos ir paveicies, visos projektos veicam darbus pie ēkas karkasa vai arī noslēdzošos iekšdarbus, kur metāla cenu svārstības un pieejamība mūs tik ļoti neietekmē," sacīja Bišmeistars.

Runājot konkrētāk par citām pozīcijām, Bišmeistars skaidroja, ka, piemēram, apdares materiālu pieejamība samazinās, un skaidri prognozējams, ka cenu pieaugums turpināsies. Tāpat, piemēram, tādiem sausās būves elementiem kā ģipškartons cenas ir palielinājušās pat divas reizes, akmens vates cena kopš kara sākuma Ukrainā palielinās par 20% nedēļā.

Jau ziņots, ka "Merks" 2020.gadā strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro. Dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.