AS "Latvijas Gāze", komentējot publiskā telpā izskanējušo informāciju par Latvijas apņemšanos ar 2023. gada 1. janvāri atteikties no Krievijas izcelsmes dabasgāzes importa Latvijā, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" uzsver nepieciešamību par reģionālā principa ievērošanu.
"Vienotais dabasgāzes tirgus savu darbu sāka 2020. gada 1. janvārī, vienojoties par to trijām valstīm – Igaunija, Latvija un Somija. Sarunas par Lietuvas iespējamo pievienošanos turpinās. Vienotā dabasgāzes tirgus izveides rezultātā tiek paredzēta ciešāka tirgus dalībnieku pārvades sistēmu integrācija. Sākotnēji tā ir vienota ieejas/izejas tarifu zona ar divām balansēšanas zonām – Somijas un vienoto Igaunijas-Latvijas balansēšanas zonu. Brīdī, kad vienotajam dabasgāzes tirgum pievienosies arī Lietuva, tirgus pārklājums attiecīgi palielināsies.
Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes tirgus importu, tas ir jāizdara gan Somijai, gan Igaunijai. Pēc būtības tas ir starpvaldību jautājums, kur, visiem trijiem tirgus dalībniekiem par to vienojoties, tiek pieņemts politisks lēmums. Šobrīd gan Somija, gan Igaunija arī ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu. Lēmuma pieņemšana kavējas. Acīmredzot, ievērojot jautājuma komplicēto raksturu, tam nepieciešams vairāk laika," paziņojumā skaidro AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
