Lai zivsaimniecības nozares uzņēmumiem mazinātu Krievijas izraisītā kara Ukrainā un energoresursu un izejvielu cenu pārmērīgā kāpuma ietekmi, kā arī nodrošinātu to konkurētspēju un izturētspēju, Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi priekšlikumus atbalsta sniegšanai zivsaimniecības nozarē, dubultojot ārkārtas pasākumiem iepriekš apstiprināto summu un tādējādi palielinot to līdz 5 miljoniem eiro.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pauž: "Krievijas iebrukums Ukrainā ir negatīvi ietekmējis Latvijā ražoto zivsaimniecības produktu un konservu eksportu uz Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju. Jāņem vērā, ka, pieaugot energoresursu, degvielas un izejvielu cenām, Baltijas jūrā nozvejoto zivju pirmās pārdošanas cenas nepieaug, savukārt zvejas, zivju audzēšanas, kā arī zivju produktu ražošanas izmaksas nepārtraukti aug. Lai šajos apstākļos saglabātu nozares konkurētspēju, Latvijai ir būtiski sniegt atbalstu zivsaimniecības nozarei."
Atbalsta mehānisms ārkārtas pasākumiem tiks finansēts no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda 2021.-2027. gadam. Atbalsts ietvers maksājumus par zvejas produktu uzglabāšanu tirgus stabilizēšanas nolūkā, par ražotnēs izmantoto energoresursu – elektroenerģijas, dabasgāzes, sašķidrinātās gāzes, zvejas kuģu dīzeļdegvielas izmaksu sadārdzinājumu, par zivju produktu un konservu ražošanā izmantotā metāla (metāla kārbu), zivju produktu iepakojuma kartona un akvakultūras uzņēmumos izmantotās zivju barības – cenu kāpumu.
Papildus paredzēts novirzīt vēl 1,88 miljonu eiro finansējumu tirgus veicināšanas pasākumiem no Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam, pārdalot visu līdz šim citos pasākumos neizmantoto finansējumu.
Par to zemkopības ministrs Kaspars Gerhards informēja nozares pārstāvjus Zivsaimniecības konsultatīvās padomes (ZKP) sēdē 2022. gada 13. aprīlī. ZKP vienprātīgi atbalstījusi un pozitīvi novērtējusi Zemkopības ministrijas izstrādātos priekšlikumus, informē ministrijā.