Martā Latvijā pieaugusi elektroenerģijas ražošana Daugavas HES

Valsts patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nodrošināts 70,4% apmērā, bet trūkstošais apjoms – 192 892 MWh – tika importēts no kaimiņvalstīm, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Martā turpinājās pali Daugavā, tādējādi par 14% attiecībā pret februāri palielinājās Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms, pat neskatoties uz to, ka martā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums bija septiņas reizes mazāks par normu, un marts bija otrs sausākais mēnesis kopš novērojumu uzsākšanas 1924. gadā. Attiecība pret 2021. gada martu Daugavas HES saražotā apjoms ir samazinājies par 9,5%.

Martā lielās koģenerācijas stacijas praktiski nedarbojās – tajās saražots par 60% mazāk nekā februārī un par 89% mazāk nekā pirms gada. Būtiski mazinājies arī vēja elektrostaciju izstrādes apjoms – attiecībā pret februārī tas sarucis par 61%, bet attiecībā pret 2021. gada martu – par 52%.

Jau ziņots, ka 2022. gada martā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā pieauga līdz 167,22 eiro par megavatstundu, kas ir par 59,7% vairāk nekā februārī, bet attiecībā pret 2021. gada martu cena ir par 284% augstāka.

Martā pēc mērenā krituma gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas cenas pieauga arī Eiropā, pārsvarā pārsniedzot vēsturiski augstāko līmeni, kas bija novērojams 2021. gada decembrī, savukārt Baltijas valstīs, kā arī to starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos – Polijā, Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā, kā arī Somijā cenas pieauga mērenāk, nepārsniedzot pagājušā gada decembra antirekordu.

Cenu kāpumu Eiropā 2022. gada martā izraisīja vairāku apstākļu kopums – mazāka vēja ģenerācija pretēji rekordaugstajiem līmeņiem janvārī un februārī, gāzes cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī CO2 emisiju kvotu cenas, kas, lai gan martā kritās par 18%, vēl joprojām saglabājas augstas.

Martā attiecībā pret februāri par 38% un par 62% attiecībā pret 2021. gada martu samazinās elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas, jo no 3. marta Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir ierobežota Krievijas spēja eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti.