Dombrovskis: Eiropā jākāpina pārtikas ražošana un jāapsver iespēja uz laiku atteikties no biopiejaukuma degvielai

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

"Visās šajās jomās ir stingras Eiropas Savienības prasības, un mēs pieļaujam iespējamas atkāpes. Tāpat mēs aicinām dalībvalstis vērtēt jautājumu par obligāto biodegvielas piejaukumu. Kā mēs zinām, tad no vides viedokļa pirmās paaudzes biodegvielas nekādu pozitīvo efektu īsti nedod, un šajā brīdī būtu vairāk jādomā, kā lauksaimniecības platības izmantot pārtikas, nevis degvielas ražošanā," uzsvēra Dombrovskis.

Jautāts, kā šādā kontekstā vērtēt Latvijā noraidīto iniciatīvu par to, ka no 1.aprīļa varētu nestāties spēkā regulējums, kas paredz obligātās biokomponentes īpatsvara palielināšanu tirdzniecībā esošajai degvielai, Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropas Komisija nesniedz konkrētas norādes dalībvalstīm, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā.

"Mēs vienkārši aicinām valstis izvērtēt, cik prioritārs pašlaik ir lielāks biodegvielas piejaukums un, vai svarīgāk tomēr nebūtu izmantot lauksaimniecības zemes pārtikas ražošanai, mazinot spiedienu uz pārtikas cenām arī no piedāvājuma puses. Galarezultātā tas ir katras valsts lēmums," pauda Dombrovskis.

Savukārt attiecībā uz iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai, par ko Latvija jau labu laiku notiek diskusijas, Dombrovskis norādīja, ka arī šāda iespēja dalībvalstīm ir.

"Tā ir katras dalībvalstis izvēle, vai sniegt mērķtiecīgu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām tas ir nepieciešams, vai iet uz vispārēju nodokļa samazinājumu. Protams, ka šajā gadījumā ir jāvērtē arī fiskālie aspekti," pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Jau vēstīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis inflācijas kāpumu, tostarp īpaši aug pārtikas cenas, jo Ukraina un Krievija ir nozīmīgas labības un citu pārtikas produktu eksportētājvalstis. Tāpat sadārdzinājušies energoresursi un minerālmēsli, kas vajadzīgi pārtikas ražošanai.