Banku analītiķi pirmajā ceturksnī prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 4-5%

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka 2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu varētu būt bijis 4,5-5% apmērā, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas ekonomikā varētu būt bijis pieaugums par 1-1,5%.

"Domāju, ka šā gada pirmā ceturkšņa IKP rādītāji būs pozitīvi," sacīja Āboliņš.

Labais ekonomikas sniegums gan lielā mērā ir saistīts ar zemo ekonomisko aktivitāti pagājušā gada sākumā, kad daudzās nozarēs bija apjomīgi Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. "Tādēļ tirdzniecībā un mazākā mērā pakalpojumu nozarēs pirmajā ceturksnī būs liels kāpums, jo Covid-19 ierobežojumi šogad bija mazāki nekā pērn," pauda Āboliņš.

Tāpat viņš minēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pasliktinājušies iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji, taču citos ekonomikas rādītājos izmaiņas nav vērojamas. "Patēriņš aug, bezdarbs samazinās un elektrību tērējam vairāk nekā iepriekšējos gados. Un pat tranzīta kravas ir nedaudz pieaugušas," klāstīja Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka recesija Latvijā noteikti nav sākusies un pirmajā ceturksnī arī rūpniecība būs vismaz nelielos plusos. Būvniecībā gan pirmais ceturksni varētu būt ar mīnusu, taču otrajā ceturksnī šajā nozarē sāksies daudz jūtamāks kāpums, jo valsts budžetā šogad ir būtiski palielināti investīciju izdevumi.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP varētu būt audzis par apmēram 4,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

"Gads ekonomikā iesākās uz spēcīgas nots, ko stiprināja optimisms par normalizēšanos pēc Covid-19 ierobežojumos pavadītās ziemas. Tas labi bija vērojams mazumtirdzniecības datos un nodokļu ieņēmumos. Atzīstama izaugsme turpinājās apstrādes rūpniecībā, bet augsts pieauguma temps turējās eksportā. Negaidīti labi veicās arī tranzītā. Negatīvu ietekmi veidos strauji pieaugušie importa apjomi. Tas viss pamazām ir iegājis pārejas posmā, un krietni atšķirīgāka situācija jau gaidāma gada beigās," sacīja Gašpuitis.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece prognozēja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni varētu būt audzis par 1,3%, bet gada laikā - par 4%.

"Ekonomikai gads iesākās uz pozitīvas nots. Izaugsme turpinājās vairumā tautsaimniecības nozaru," sacīja Buceniece.

Pakalpojumu nozares turpināja augt straujāk par ražojošajām nozarēm. Mazāk stingri pandēmijas ierobežojumi šā gada sākumā, visticamāk, veicināja atkopšanos un strauju izaugsmi gada laikā ar izklaidi, atpūtu un ceļošanu saistītajās pakalpojumu nozarēs. Neskatoties uz cenu kāpumu, pieaugums bija vērojams arī tirdzniecības apjomos. Dati par kravu apmēru, kas pārvadāts pa dzelzceļu un pārkrauts ostās, norāda uz pagaidām labu sniegumu ar tranzītu saistītajās nozarēs. Savukārt noturīgi spēcīgs ārējais pieprasījums ļāva vēl nedaudz pakāpties apstrādes rūpniecībai. Būvniecības nozarē, iespējams, vēl turpinājās kritums, ņemot vērā augstās būvniecības izmaksas un materiālu piegāžu kavēšanās.

"Karš Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas neapšaubāmi ir būtiski pasliktinājuši un radījuši virkni izaicinājumu. Tomēr pirmajā ceturksnī uz ekonomikas aktivitāti ietekme vēl bija visai maza. To vairāk redzēsim turpmākajos ceturkšņos," piebilda Buceniece.

Centrālā statistikas pārvalde 2022.gada pirmā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos ceturtdien, 28.aprīlī.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā pieauga par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu. 2021.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 32,917 miljardi eiro.