Vairāk nekā 10 piena pārstrādes uzņēmumiem draud bankrots, ziņo 'ReTV'

Piensaimnieki lūdz PVN samazināšanu pārtikai līdz 5%, kā arī subsīdiju piešķiršanu uzņēmējiem. Ja valdība tuvākajā laikā nesniegs atbalstu, draudot nozares iznīcība, apgalvojuši piensaimnieki.

Strauji augošo izmaksu dēļ Latvijā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi. Vidēja lieluma uzņēmums, kas dienā saražo 80 līdz 100 tonnas piena, šobrīd mēnesī zaudē līdz pat 300 tūkst. eiro.

“Mūsu uzņēmums strādā ar mīnusiem. Cik ilgi mēs tā noturēsimies, nemāku komentēt. Priecājos par katru dienu, kas ir godam nodzīvota,” paudis AS “Rankas piens” valdes loceklis Aldis Spalviņš.

Savukārt AS “Cesvaines Piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs atzinis, ka šobrīd nevar atbildēt uz jautājumu, kādi ir uzņēmumu ilgtermiņa plāni. “Ražotā siera cenas mēs pacelt varam, esam to izdarījuši jau vairākas reizes, bet kritiskais brīdis ir tajā, kad patērētājs vairs to nevarēs nopirkt. Līdz ar to nevarēsim norēķināties ar piegādātājiem, nevarēsim izmaksāt algas un tā tālāk,” viņš ieskicēja iespējamo scenārīju.

“Tik dārgu pienu maznodrošinātie nevarēs atļauties. Mēs, kuri uz zemes dzīvo, paši savu paēdīsim, bet tie, kuri pilsētā – nezinu,” klāstījusi ZS “Madaras” pārvaldniece Inga Jurevica.

Pasaules tirgū sāk pietrūkt industriālā piena produktu – sviesta un sausā vājpiena –, tāpēc biržas noteiktā iepirkuma cena par litru piena šobrīd ir augstāka nekā jebkad, zina stāstīt nozares pārstāvji. Tas vismaz zemniekiem nerada zaudējumus, taču peļņa arī netiekot gūta.

Jurevica saka: “Nomaksā visus maksājumus un nekas pāri nepaliek. Iespēju robežās mēģinām veidot kaut kādus iekrājumus, bet kaut kā neveicas. Ar prātu cenšamies saprast, ka mums ir jāveido iekrājumi, lai mēs nenonāktu uz bankrota sliekšņa.”

Jau pērnā gada decembrī uzņēmēji informēja valdību, ka situācija nozarē veidojas dramatiska, taču vairāk nekā četru mēnešu laikā no valsts puses nav saņemta atbilde. “Mūsu nozares izdzīvošana ir zināmā mērā atkarīga no valdības rīcības. Skumji ir tas, ka cilvēki, kuri varētu lemt par radikāliem atbalsta soļiem, kavējas, negrib saprast, ka mēs netērējam ne viņu, ne sabiedrības, ne mediju laiku tāpēc, ka mums nav ko darīt. Šis šoreiz ir patiešām nopietni,” paudis Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Jānis Eglīts, zemkopības ministra biroja vadītājs savukārt norādīja: “Notiek sarunas ar Finanšu ministriju par iespējamajiem atbalsta apjomiem un kritērijiem. Vai samazinās PVN? Šobrīd koalīcijā viedokļi dalās. Tajā brīdī, kad koalīcija būs vienojusies par samazinātā PVN ieviešanu, tajā pat brīdī Zemkopības ministrija ir gatava sniegt nepieciešamos dokumentus.”

Vēl viens neatrisināts jautājums ir veikalos uzliktais uzcenojums, kas var rezultēties ar nesamērīgi augstām cenām. “Es saprotu, ka uzliek 20 procentus, bet es aizeju uz veikalu un redzu, ka mūsu produktiem uzlikti pat 60, 70 procenti. Tas nav korekti,” sacīja Spalviņš.

Ja valsts atbalstu nesniegs, piena produktu cenas nāksies palielināt par aptuveni 45 procentiem, lai tādējādi segtu ražošanas izmaksas. Tas savukārt varētu nozīmēt veikalu plauktu atvēlēšanu lētākiem Polijas un Lietuvas izcelsmes produktiem.