Delfi foto misc. - 81523
Foto: Pixabay
Lielāki izaicinājumi Latvijas ekonomikā gaidāmi šī gada otrajā pusē. Cenas aug straujāk nekā ienākumi, un reālā pirktspēja šogad samazināsies. Šobrīd visvairāk jūtam pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču rudenī ir gaidāms ievērojams siltumenerģijas tarifu kāpums. No valsts puses tiks sniegts atbalsts, taču pilnībā kompensēt cenu kāpumu būs grūti, vērtē ekonomisti.

2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. "Šis gads ekonomikā ir sācies ļoti sekmīgi, jo tautsaimniecība paspēja izbaudīt pandēmijas ierobežojumu samazināšanās efektu, bet Krievijas iebrukums Ukrainā šajā laikā to vēl ietekmēja samērā maz. 1. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 5,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 2,2%. Šī izaugsme lielā mērā ir pandēmijas pārvarēšanas rezultāts, par ko liecina arī izaugsmes enerģijas dalījums pa nozarēm ļoti vispārīgā līmenī – ierobežojumu vairāk skartie pakalpojumi gada laikā auga par 6,3%, bet ražojošās nozares par 0,2%," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Tuvākajos mēnešos saglabāsies pietiekami labvēlīgi apstākļi patēriņa pieaugumam, ko lēnām sāks bremzēt inflācijas kāpums. Tas izteiktāk būs jūtams gada beigās, kad sāks pienākt palielinātie mājokļa rēķini. Pagaidām tēriņu potenciālu uzturēs Covid-19 laikā veiktie uzkrājumi, kuru pieaugums jau samazinās, un aizturētais patēriņš," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. "SEB bankas" veiktā aptauja apstiprina, ka iedzīvotāju iespējas uzkrāt sarūk un tie jau sākuši aktīvāk izmantot uzkrājumus tēriņu nodrošināšanai. Krasa patēriņa izmaiņas var ietekmēt arī uzņēmēju noskaņojumu un to investīciju plānus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!