Jauns kravu pārkraušanas terminālis bija DHL sapnis Latvijā kopš 2013. gada. Uzņēmums laika gaitā nomainīja vairākus zemesgabalus, kas, tam attīstoties, bija kļuvuši par mazu. "'DHL Express Latvia" ir svarīgi atrasties pie lidostas, lai var ātri pārkraut kravas. Jaunais terminālis un birojs atrodas savienoti viens otram blakus, no biroja var, neizejot ārā, nokļūt terminālī.
Sākotnēji tika lēsts, ka projekta kopējās investīcijas būs ap 12 miljoniem eiro, no kurām paša termināļa ēka izmaksās apmēram sešus miljonus eiro. Par laimi, teic "DHL Express Latvia" vadītājs Krists Ezeriņš, kovids teju neietekmēja būvniecību, kaut bija bažas par to. Būvniecības izmaksās bija neliels sadārdzinājums.
DHL Rīgas šķirošanas terminālis ir vidēja lieluma. Šeit visi sūtījumi, kas tiek atvesti, uzreiz arī tiek izvadāti tālāk, sūtījumi nestāv noliktavā. Tāpēc arī šķirošanas iekārta ir pa visu termināli, un papildus ir tikai muitas noliktava. Ezeriņš skaidro, ka galvenais parametrs ir šķirošanas iekārtas ātrums – vairāk nekā 4000 vienības stundā. Tā ir liela kapacitāte. Piemēram, lielajos šķirošanas centros kapacitāte ir septiņi vai deviņi tūkstoši vienību stundā.
Rīgas sūtījumu šķirošanas centrs ir viens no lielākajiem un modernākajiem Baltijā. Tajā ir divi uzkraušanas koridori ar 30 sūtījumu uzkraušanas pozīcijām kurjeriem, 46 vārti klientiem, kurjeriem un kravas auto, paceļama kravas platforma. Šķirošanas līnijas garums ir 400 metri, tas atbilst vieglatlētikas stadiona aplim. Bet tās ātrums – ielādes pozīcijās no 0,5 m/s līdz 0,7 m/s, galvenajā sūtījumu šķirošanas līnijā – 1,5 m/s. Līdz ar to var apstrādāt vairāk nekā 4000 vienību stundā. Tāpat ierīkota sūtījumu apstrādes ierīce automātiskai kravas svara un izmēra noteikšanai, kā arī attēla uzņemšanai.
Kravu pārkraušanas termināļa bildes pieejamas šajā rakstā.
Jāatzīmē, ka birojam var piekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem, kopējā biroja telpas platība ir 2000 kvadrātmetru, noliktavas platība – arī 2000 kvadrātmetru.
Pirmais ceturksnis "DHL Express Latvia" ir bijis veiksmīgs gan attiecībā pret sākotnējo plānu, gan pret pagājušo gadu. "Nezinājām, kā ietekmēs kara situācija, bet redzam, ka Latvijas uzņēmumi meklē iespējas, atrod nišas. Līdz ar to tas palīdz mūsu biznesam," atzīst Ezeriņš. Turklāt e-komercija turpinās attīstīties, kaut arī ne tādos tempos kā 2020.–2021. gadā. Tāpat e-komercija ir labi attīstījusies Latvijas reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
