Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" apstiprināja Latvijas kredītreitingu A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.
Kā noteicošos faktorus Latvijas kredītreitinga saglabāšanai līdzšinējā augstajā līmenī "Moody's" min progresu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, kā arī NATO karaspēka kā drošības garanta klātbūtni Latvijā, kas mazina ģeopolitiskās spriedzes riskus valsts drošībai. Aģentūra sagaida, ka Krievijas-Ukrainas militārā konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku un fiskālajiem rādītājiem samērā ierobežota.
"Kredītreitingu aģentūras "Moody's" novērtējums starptautiski apliecina, ka esam spējīgi operatīvi un izlēmīgi rīkoties, lai prioritāri stiprinātu valsts drošību un enerģētisko neatkarību. Līdz šim veiktie ieguldījumi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā un mūsu valsts gatavība stāties pretī jauniem izaicinājumiem aktuālajā ģeopolitiskās spriedzes situācijā ir augstu novērtēta", uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai gan Latvija vēsturiski ir bijusi gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes importa, aģentūra uzsver, ka kopš 2014. gada Baltijas valstis ir veikušas virkni pasākumu energoresursu avotu dažādošanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidei, un atzinīgi novērtē Latvijas gatavību un proaktīvu pieeju enerģētiskās drošības politikas veidošanā.
Ņemot vērā Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz Latvijas eksporta un importa rādītājiem, kā arī patērētāju pirktspējas samazināšanos straujās inflācijas dēļ, "Moody's" prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2022. gadā būs pozitīva, bet salīdzinoši vāja – 1,3%. Tomēr, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības spēju ātri pielāgoties ārējiem satricinājumiem, "Moody's" uzskata, ka arī šoreiz Latvijas uzņēmumi spēs novirzīt lielāko daļu eksporta uz citiem tirgiem, kā arī tuvākajos gados samazināt importu no Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, tādējādi ierobežojot militārā konflikta ilgstošas negatīvas ietekmes risku uz Latvijas ekonomiku.
"Moody's" prognozē, ka vājāka ekonomikas izaugsme un pieaugošie valsts budžeta izdevumi, t.sk. atbalstam energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai, valsts aizsardzības spēju stiprināšanai un ukraiņu bēgļu izmitināšanai, palielinās valsts budžeta deficītu. Aģentūras vērtējumā valsts parāds šogad varētu pieaugt līdz aptuveni 47,4% no iekšzemes kopprodukta, taču tas joprojām saglabātos zemākā līmenī nekā Latvijai līdzīga kredītreitinga valstīm.
Iepriekšējo Latvijas kredītreitinga novērtējumu "Moody's" sniedza 2021. gada 14. maijā, Latvijas kredītreitingu apstiprinot esošajā A3 līmenī ar stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.