Piecas tendences, ar ko turpmāk jārēķinās darba devējiem

Vienlaikus, darbam arvien biežāk notiekot virtuālā vidē, satraucoša ir arī darba laika "izplūšanas" tendence – kopš 2020.gada būtiski pieaudzis "Microsoft Teams" lietojums ārpus tradicionālā darba laika (par 28%) un brīvdienās (par 14%). Microsoft jaunākais "Work Trend Index" atklāj piecas galvenās tendences, ar ko jārēķinās gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Darba ņēmēji vairāk nekā jebkad iepriekš no darba devēja pieprasa elastību. Taču apstākļos, kad par pēc-pandēmijas jauno realitāti kļuvušas tikšanās un sapulces tiešsaistē, augstu tiek vērtēta arī iespēja sarunām aci pret aci. Vienlaikus, pēdējo gadu laikā gūtā pieredze profesionālajā jomā, daudziem likusi pārvērtēt savu attieksmi pret darbu. Kā liecina "Microsoft" jaunākais pētījums par tendencēm nodarbinātības jomā "Work Trend Index 2022", darba ņēmēji par lielāku prioritāti šobrīd uzskata savus personiskos mērķus un labsajūtu, un tā labad ir gatavi mainīt karjeru.

"Microsoft" otrajā ikgadējā pētījumā "Work Trend Index" apkopoti dati, kas gūti, veicot 31 000 nodarbināto aptauju 31 pasaules valstī, kā arī analizējot triljoniem darba produktivitātes signālu produktā Microsoft 365 un galvenās darba tendences profesionāļu tīklošanās vietnē LinkedIn. Šie dati rāda, ka savas pozīcijas neatgriezeniski nostiprinājis tā dēvētais hibrīddarba modelis, kas nozīmē elastīgu darba organizāciju, kombinējot attālināta un klātienes darba iespējas. Pētījuma autori secina, ka pēc-pandēmijas pasaulē nedz darba ņēmēji, nedz uzņēmumi vairs nav gatavi atgriezties pie kārtības, kāda bija pirms tam. Šādos apstākļos, lai hibrīddarba modelis veiksmīgi darbotos, uzņēmumu vadītāju galvenais izaicinājums būs saprast darbinieku jaunās prasības un uz tām reaģēt.

"Work Trend Index" atklāj piecas galvenās tendences darba vidē, kas var kalpot par ceļvedi vadītājiem, pamazām apgūstot šobrīd vēl neatklāto hibrīddarba modeļa teritoriju:

1. Vai darbs ir tā vērts? Darbinieku apsvērumi mainās: tas, ko cilvēki sagaida no sava darba, un ko viņi ir gatavi tā labad upurēt, ir mainījies. "Work Trend Index" ietvaros īstenotā aptauja atklāj, ka 53% darbinieku par savu šī brīža prioritāti uzskata veselību un vispārējo labsajūtu, nevis darbu, savukārt 18% respondentu atzina, ka pagājušajā gadā šādu apsvērumu ietekmē pametuši savu līdzšinējo darbavietu. Vienlaikus, pat 52% respondentu vecumā no 18-41 (tā dēvētā mileniāļu un Z paaudze), atzina, ka apsvērs iespēju meklēt jaunu darba vietu jau tuvākā gada laikā.

2. Vadītāji ķīlā starp uzņēmuma mērķiem un darbinieku jaunajām prasībām: dažāda līmeņa vadītāji ir cilvēki, kuri uzņēmumā ir vistuvāk saviem darbiniekiem, un vislabāk redz galvenās problēmas un to risinājumus. Pētījums rāda, ka 50% uzņēmumu vadītāju šogad plāno pilnīgu atgriešanos birojā. Šādos apstākļos liels spiediens tiek izdarīts uz zemāka līmeņa vadītājiem, no kuriem 54% atzīst, ka uzņēmuma vadība neņem vērā to, ko jaunajā situācijā sagaida darbinieki. Tāpat 74% vidēja un zemāka līmeņa vadītāji uzskata, ka viņiem uzņēmumā nav nepieciešamās ietekmes vai resursu, lai savā komandā šajā ziņā ieviestu kādas izmaiņas darba organizācijā.

3. Nesakārtota hibrīddarba praktiskā puse: hibrīda darba modelis, kas savieno attālinātu un klātienes darbu, prasa būtiskas izmaiņas uzņēmumā, un uzņēmumu vadītājiem par to ir jādomā laikus. "Work Trend Index" dati atklāj, ka 38% darbinieku, kuri šobrīd strādā pēc hibrīddarba modeļa, atzīst, ka lielākais izaicinājums ir zināt, kad un kādos gadījumos nepieciešama viņu klātbūtne birojā. Tāpat izmaiņas darba līgumos, kas formāli atļauj šādu klātienes un attālināta darba kombināciju, veikuši tikai 28% aptaujāto uzņēmumu vadītāju. Izaicinājums ir arī hibrīddarba praktiskā puse: proti, 43% darbinieku, kuri strādā attālināti, sūdzas, ka nejūtas gana iekļauti darba sanāksmēs. Tāpat šobrīd tikai 27% uzņēmumu vadītāju norādīja, ka viņu uzņēmumos ir izstrādāta hibrīddarba sapulču etiķete, lai nodrošinātu, ka atbilstošas izteikšanās un iesaistes iespējas ir gan darbiniekiem, kas strādā klātienē, gan attālināti.

4. Elastīgs darba grafiks nedrīkst nozīmēt, ka darbiniekam jābūt pieejamam vienmēr. Dažādu tiešsaistes sanāksmju un sapulču skaits arvien pieaug, un daudzos uzņēmumos šādas virtuālas apspriedes nereti notiek ārpus ierastā darba laika no plkst.9-17. Virtuālas tikšanās sarīkot ir ātri un vienkārši, taču tas nedrīkstētu skart darbinieka brīvo laiku.

5. Komandas sajūta – problēma hibrīddarba pasaulē: komandas sajūta ir faktors, kas dod būtisku artavu uzņēmuma kopīgo mērķu sasniegšanā. Lai gan lielākā daļa hibrīddarba modeļa darbinieku (58%) uzskata, ka viņiem izdevies saglabāt spēcīgas saites ar savu tiešo komandu, problemātiskāk tas izdodas darbiniekiem, kas strādā attālināti. Proti, tikai puse attālinātā darba darītāju, jūt pozitīvu saiti un attiecības ar savu tiešo komandu, un vēl mazāk (42%) ar kolēģiem, kas ir ārpus viņu tiešās komandas.