Taurenē pie reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona iestādīta koku aleja

Kopumā tika iestādīti 55 "Fastigiata" ozoli, kā arī vairāki pīlādži. Visi stādi ņemti no AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavas.

Ozoli iestādīti uz valstij piederošas zemes, ceļa nodalījuma joslā aiz grāvja, līdz ar to neradīs draudus satiksmes drošībai, bet ar laiku veidos skaistu aleju. Izvēlētā ozolu šķirne ir ar kompaktu, ovālu vainagu, kas nozīmē, ka to zari nestiepsies pāri ceļam un neradīs problēmas ar redzamību. Ceļa posms, gar kuru atjaunota aleju, atrodas apdzīvotā vietā un ir labi pārredzams.

2016. gadā tika pabeigti pārbūves remontdarbi uz reģionālā autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) posmā no pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju līdz Brežģa kalnam aiz Taurenes (24,6.-38,0.km). Lai varētu realizēt ceļa pārbūvi, bija jāizcērt ceļmalā esošā liepu aleja. Tagad aleja tika atjaunota.

“Mūsu darbības bieži vien ir saistītas ar koku izciršanu. Dēļ satiksmes drošības prasībām, sakarā ar būvdarbiem, kuru laikā ir jāatjauno ceļa profils, jātīra grāvji. Mēs apzināmies, ka tas ir ieguvums ceļam kā infrastruktūrai un drošībai, bet bieži vien zaudējums dabai, apkārtējiem iedzīvotājiem,” stāsta LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Aleju atjaunoja LVC kolektīvs sadarbībā ar LVM speciālistiem un kolēģiem no VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Patlaban uz vairāk nekā 9,6% no LVCi pārziņā esošajiem autoceļiem vēl joprojām sastopami 20. gadsimta vidū speciāli veidotie apstādījumi, galvenokārt vienpusējās un divpusējās alejas, kā arī sniega aizturstādījumi.

Tomēr jauni koku stādījumi gar autoceļiem vairs netiek veidoti. LVC skaidro, ka daudzviet ceļu malās augošie koki tagad apdraud satiksmes drošību, jo atrodas pārāk tuvu braucamajai daļai. Savukārt lūstošie koku zari var radīt nevēlamas sekas gan autotransportam, gan cilvēkiem. Vietām agrāk stādītie dekoratīvie krūmi un koki ir iznīcināti, jo traucējuši krustojumu pārredzamību un bijuši par šķērsli ceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, kā arī autoceļu posmu rekonstrukcijai.

Vienlaikus ir palikušas ceļmalas, kuras rotā koku stādījumi, un vairākas valsts ceļu alejas ir valsts aizsargājamo aleju sarakstā: Jaunmoku aleja pie autoceļa Tukums-Jaunmokas (V1443), Blankenfeldes muižas aleja pie autoceļa Veczāmeļi-Blankenfelde (Saulītes)-Augstkalne (V1078), Elejas ozolu aleja pie autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (A8), Popes muižas aleja pie Pievedceļš Popes estrādei (V1355), Kalētu liepu aleja pie autoceļa Bārta-Kalēti-Gramzda (V1218), Lielauces ozolu aleja pie autoceļa Dobele-Īle-Auce (V1128), Raiskuma aleja pie autoceļa Cēsis-Raiskums-Auciems (V287) un Vecmoku kļavu aleja pie autoceļa Tukums-Lazdas (V1442).

Šajās astoņās alejās kopumā ir vairāk nekā 1400 koku ar vidējo vecums no 70 līdz 165 gadiem. LVC sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) Kohēzijas fonda projekta "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai" ietvaros līdz 2023. gada nogalei tiks veikta šo aleju sakārtošana.