Delfi foto misc. - 80701
Foto: Pixabay

Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju aprīļa beigās bija identificētas 34 juridiskās personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš Latvijas finanšu tirgus dalībnieku identificēto juridisko personu skaits, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti, palielinājies par vienu personu.

Tāpat FKTK informēja, ka Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju joprojām ir identificētas piecas sankcijām tieši pakļautas fiziskās personas.

Kā arī kopumā saistībā ar ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Latvijas finanšu iestādēs līdz 2022.gada 29.aprīļa dienas beigām, tāpat kā aprīļa sākumā, bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro.

Finanšu iestādes datus sniedz atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās. "Iesaldēto līdzekļu apmērs nākotnē var mainīties, ņemot vērā, ka notiek izpētes, paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas," skaidroja komisijā.

Iepriekš FKTK norādīja, ka Latvijas finanšu sektors ir īstenojis pieeju, kas Krieviju uzskata par paaugstināta riska jurisdikciju, līdz ar to Krievijas noguldījumi Latvijas bankās kopš 2015.gada ir būtiski samazinājušies, veidojot vairs tikai 1,1% no kopumā piesaistītajiem noguldījumiem.

Tāpat FKTK atzīmēja, ka bankas sadarbībā ar klientiem turpina veikt apjomīgu izpētes darbu, nodrošinot sankciju ieviešanai nepieciešamās darbības, tostarp darījumu analīzi, patieso labuma guvēju, saistīto un kontrolē esošo personu noskaidrošanu, lai nodrošinātu sankciju reālu piemērošanu un nepieļautu Latvijas finanšu sektora izmantošanu sankciju apiešanai vai finanšu pakalpojumu saņemšanu personām, kas ir pakļautas sankcijām.

FKTK seko līdzi aktuālajai informācijai par noteiktajām sankcijām, piedalās ārvalstu institūciju darbā, kā arī sniedz konsultatīvo atbalstu finanšu iestādēm saistībā ar sankciju regulējuma efektīvu ieviešanu. Sarežģītākas situācijas tiek vērtētas kopā ar citām valsts institūcijām, kur risinājums jāmeklē, vērtējot dažādus ietekmējošos faktorus.

Vienlaikus FKTK vērsa uzmanību, ka nevar banku vai fizisku un juridisku personu vietā veikt konkrētu klientu vai darījumu izpēti. Gadījumos, kad nav pietiekamas informācijas par sadarbības partneriem vai klientiem vai arī informācija ir neskaidra, lēmums jāpieņem, balstoties uz risku izvērtējumu, kas attiecīgi var rezultēties darījumu attiecību pilnīgā pārtraukšanā vai darījumu attiecību pastiprinātā uzraudzībā, vai arī ar noteiktu darījumu ierobežojumiem. Tāpat jāņem vērā tas, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā turpinās, un tāpēc tiek un, visticamāk, arī turpmāk tiks noteiktas jaunas sankcijas.

FKTK mājaslapā ir izveidota sadaļa "www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/finansu-noziegumu-noversana/sankcijas-pret-krieviju-un-baltkrieviju/", kas sniedz aktuālo informāciju par Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām ES un OFAC sankcijām, to piemērošanu, kā arī atbildes uz FKTK saņemtajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu. Informācija tiek regulāri papildināta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!