Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gada martā gada griezumā Latvijas preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 31,4%. Preču importa vērtība martā gada griezumā pieauga straujāk – par 42,5%.
Tirdzniecības deficīts martā veidoja 11,2%.
Martā gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Lielu daļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja minerālo produktu eksporta vērtības kāpums. Strauji auga arī koksnes un tās izstrādājumu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, kā arī graudaugu kultūru eksports. Tomēr Ekonomikas ministrija norāda – jāņem vērā, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu. Savukārt salīdzinoši neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija elektroierīču un iekārtu, kā arī dzērienu eksporta vērtības samazinājumam.
Martā, ievērojami straujāk kā kopējais preču eksports, gada griezumā pieauga eksports uz ES valstīm – par 42,3%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, koksne), Igauniju (minerālie produkti, koksne), Vāciju (koksne, augi), Zviedriju (augi, koksne), Nīderlandi (graudaugi, koksne), Poliju (koksne, plastmasas izstrādājumi) un Somiju (minerālie un jaukti ķīmiskie produkti).
Savukārt eksports uz NVS valstīm samazinājās par 14,7%. Straujāk samazinājās eksporta vērtība uz Ukrainu (farmaceitiskie produkti, dzērieni), Krieviju (dzērieni, elektroierīces) un Baltkrieviju (optiskās ierīces, farmaceitiskie produkti).
Martā būtiski pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 21,3%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz ASV (koksne), Norvēģiju (graudaugi, koksne), Ķīnu (optiskās ierīces), Turciju (graudaugi) un Apvienoto Karalisti (koksne).
Preču importa vērtības pieaugumu martā gada griezumā veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces, koksne, lidaparāti, to daļas, un graudaugi.
Kopumā gada trīs mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-marta apjomus par 30,2% bet preču imports šajā laika posmā bija par 40,5% lielāks nekā pirms gada.
Ekonomikas ministrija norāda, ka tālāku eksporta izaugsmi negatīvi ietekmēs karadarbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmēs visā pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
