SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) kopā ar Latvijas Restorānu biedrību vienojušies par HoReCa nozares (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi) labās prakses vadlīnijām attiecībā uz depozīta iepakojumu apriti sabiedriskās ēdināšanas vietās. Vadlīnijas paredz, ka gadījumā, ja ēdināšanas vietā iepakojums nonāk klienta rīcībā, depozīta maksa var tikt iekļauta rēķinā. Savukārt, ja dzēriens tiek ieliets glāzē vai izlietotā tara klienta rīcībā nenonāk, depozīta maksu par šo dzērienu uzņēmums neiekasē. Līdzīga prakse tiek piekopta arī citās valstīs, kur depozīta sistēma jau darbojas.
"Būtiskākais, kas jāatceras iedzīvotājiem –, ja ēdināšanas vietā iepakojums nonāk jūsu rīcībā, jums ir tiesības izvēlēties, vai šo iepakojumu ņemt līdzi un atgūt 10 centus, nododot to kādā no depozīta punktiem, vai arī atstāt turpat, tādējādi tukšajam iepakojumam paliekot uzņēmuma rīcībā. Šādā situācijā klients iemaksāto depozīta maksu neatgūst, taču iepakojums ar HoReCa uzņēmuma starpniecību tāpat nonāks pārstrādē. Svarīgi piebilst, ka dzērienu iepakojumu iepirkuma brīdī HoReCa uzņēmumi samaksā piegādātājam gan par produkta cenu, gan depozīta maksu," komentē DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Tas, cik daudzi HoReCa uzņēmumi izvēlēsies piestādīt klientam depozīta maksu, atkarīgs no ēdināšanas uzņēmumu specifikas. "Ja uzņēmums darbojas ātrās ēdināšanas segmentā un piedāvā ēdienus un dzērienus līdzņemšanai, tad, visticamāk, depozīta maksa no klienta tiks iekasēta. Savukārt, ja uzņēmums ir dzīvesstila restorāns vai viesnīca, paredzams, ka klients attiecīgo dzērienu iepakojumu līdzi neņems, tādēļ depozīta maksu iekasēt nevajadzētu. Aicinu uzņēmumus aktīvi slēgt līgumu ar SIA "Depozīta iepakojuma operators", lai nodrošinātu izmantotā depozīta iepakojuma atgriešanu, kā arī videi draudzīgu un arī pašiem sev izdevīgu saimniekošanu," teic Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
