'Lindstrom Latvija' šogad plāno pārstrādāt aptuveni 50 tonnas industriālā tekstila

Kopš 2022. gada janvāra līdz aprīļa beigām "Lindstrom Latvija" otrreizējai pārstrādei ir nodevis gandrīz 12 tonnas tekstila. Savukārt vēl aptuveni 10 tonnas nododas aizvadītā gada pēdējos divos mēnešos, kad "Lindstrom Latvija" uzsāka sadarbību ar Somijas uzņēmumu "Rester". Šīs sadarbības izveide ir bijis stratēģisks solis, ņemot vērā, ka "Lindstrom" grupas mērķis līdz 2025. gadam ir pārstrādāt 100% tekstila atkritumu. Jāuzsver, ka pērn grupas ietvaros pārstrādei nodots 36% no "Lindstrom" apritē esošā tekstila, šo apjomu šajā gadā palielinot līdz 50%.

"Lindstrom Latvija" ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina industriālā apģērba pārstrādes sistēmu, darbojoties pēc aprites ekonomikas principiem.

"Pēdējās divās desmitgadēs apģērbu patēriņš Eiropā pieaudzis par 40%, taču vien maza daļa no tā tiek atbilstoši utilizēta un pārstrādāta. Uzskatu, ka mūsu atbildība ir paātrināt visas tekstilrūpniecības sistēmiskās pārmaiņas. Pieprasījums pēc ilgtspējīgiem tekstila pakalpojumiem pieaug visos mūsu tirgos, un esam pārliecināti, ka pārstrādātās šķiedras ar zemāku emisiju līmeni arvien vairāk aizstās nepārstrādātas šķiedras dažādos tekstilizstrādājumos. "Lindstrom" ciešāka sadarbība ar "Rester", uzņēmumam šī gada sākumā kļūstot par vienu no tā īpašniekiem, pilnveido mūsu aprites ekonomikas darbības modeli," teic "Lindstrom Latvija" vadītājs Ivars Šmits.

Kā lielāko izaicinājumu industriālā tekstila pārstrādei Šmits min to, ka daudzās uzņēmuma darbības valstīs, tostarp Latvijā, otrreizējās pārstrādes tirgus izveide joprojām ir sākuma stadijā. Lai gan "Lindstrom" grupas uzņēmumi, tostarp "Lindstrom Latvija", izskatītu iespēju sadarboties arī ar vietējās otrreizējās pārstrādes partneriem, kas atrodas netālu no biznesa vienībām, lielākoties tuvākais partneris ar atbilstošu tehnoloģiju ir kaimiņvalstīs vai pat tālāk, jo īpaši, ja runa ir par grūti pārstrādājamiem produktiem. Šis faktors ne tikai sadārdzina izmaksas, bet arī paildzina procesu, tādēļ liela daļa Latvijas uzņēmumu izvēlas tekstila pārpalikumus pat nepārstrādāt.

"Arī Eiropas Komisijas (EK) aprites ekonomikas rīcības plāns paredz no 2025. gada visā Eiropā ieviest obligāto tekstilmateriālu šķirošanu un dalīto savākšanu. Latvijā pārstrādes alternatīvas nākotnē aizliegtajai nederīgā apģērba utilizēšanai pagaidām praktiski neeksistē. Tieši tāpēc esam gandarīti, ka jau šobrīd partnerībā ar kolēģiem Somijā nodrošinām industriālā apģērba otrreizējo pārstrādi, pie tam saglabājot materiāla vērtību," skaidro Šmits.