Visefektīvāk būtu, ja Baltijas valstis dzelzceļa projekta "Rail Baltica" trasē kopīgi piesaistītu vienu vilcienu operatoru, kas nodrošinātu gan starptautiskos, gan reģionālos pārvadājumus, uzskata Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna.
Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" līnija jau no pirmās dienas ir plānota dažādiem transporta veidiem. Tajā būs gan starptautiskie ātrgaitas vilcieni, kas savienos lielās pilsētas, gan reģionālie vilcieni, kuri dalās vairākās apakšgrupās. Būs reģionālais vilciens starp valstīm, kurš brauks nedaudz lēnāk par starptautisko ātrvilcienu un apstāsies vairākās stacijās. Būs lokālās nozīmes vilciens, kas Latvijas piemērā izbrauks tā saucamo Rīgas apli no Bauskas līdz Salacgrīvai.
"Manā skatījumā visefektīvākais veids būtu, ja visas trīs valstis veic vienotu iepirkumu par vienotu pakalpojumu, jo tad var skatīties uz satiksmi visos 870 kilometros. Pretējā gadījumā katrai valstij nāksies organizēt vilcienu kustību tās teritorijā, tostarp pilno ciklu ar vilcienu apkalpošanas un uzturēšanas izmaksām. Tādēļ pragmatiski būtu piesaistīt operatoru visiem "Rail Baltica" 870 kilometriem," uzsvēra Driksna.
Viņš gan arī piebilda, ka ir iespējami dažādi risinājumi, un no sākuma būtu jāvienojas, kurš būs infrastruktūras pārvaldītājs un pēc kādiem principiem infrastruktūra tiks pārvaldīta. Tāpat ir jāsaprot, cik liels būs valsts pasūtījums.
"Mēs zinām, ka stratēģiskais virziens ir, lai dzelzceļš ir sabiedriskā transporta mugurkauls, un tas nozīmē, ka no autotransporta mums vajadzētu cilvēkus pārcelt uz vilcienu, lai nodrošinātu ātrāku, drošāku un videi draudzīgāku satiksmi," stāstīja Driksna, piebilstot, ka tas vēl ir jāsaplāno, gan ņemot vērā pieprasījumu, gan valsts atbalstu, gan citus faktorus, un šis process aizņems vairākus gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
