Vērtēs iespēju attīstīt Latvijas un Azerbaidžānas multimodālos kravu pārvadājumus

Piektdien notika Latvijas un Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas astotā sēde, kurā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) tikās ar Azerbaidžānas ekoloģijas un dabas resursu ministrs Mukhtaru Babajevu.

Latvijas un Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu līmenī tiks vērtēta iespēja attīstīt multimodālos kravu pārvadājumus. "Aicinājām palielināt Azerbaidžānas produktu eksportu uz Eiropas Savienību (ES) caur Latviju un piedāvājam izmantot Latvijas transporta koridoru preču nogādei Baltijas valstīs un Skandināvijā," pēc sēdes norādīja Linkaits.

Sēdes laikā puses apsprieda abu valstu sadarbības jautājumus ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās un kultūras jomās.

Sēdē tika parakstīts Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) un Azerbaidžānas Pārtikas nekaitīguma aģentūras saprašanās memorands par sadarbību pārtikas nekaitīguma jautājumos.

Linkaits sēdes laikā uzsvēra, ka, ekonomikai atkopjoties no pandēmijas, iespējas stiprināt abpusējo sadarbību tirdzniecībā un investīciju jomā ir ar labu nākotnes potenciālu, tostarp transporta un loģistikas jomā.

Sēdē pārrunāti arī Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" plāni atsākt regulāros pasažieru pārvadājumus uz Baku 2023.gada vasarā. Tāpat aviācijas nozares eksperti vienojās par konkrētiem soļiem, lai izpētītu iespējas attīstīt aviokravu pārvadājumus.

Tāpat piektdien ar Babajevu ticies arī Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Edmunds Valantis, kurš ar Azerbaidžānas ekoloģijas un dabas resursu ministru pārrunāja Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības jautājumus.

Azerbaidžānas ministrs norādīja, ka Azerbaidžānā augstu tiek novērtēta Latvijas pārtikas un zivsaimniecības produkcija un aicināja uz ciešāku sadarbību bioloģiskās pārtikas jomā. Tikmēr Valantis pauda, ka abām pusēm nepieciešams attīstīt sadarbību Latvijas - Azerbaidžānas Biznesa padomes ietvaros, kas tiks dibināta pirms vairākiem gadiem. Biznesa padome var kļūt par efektīvu instrumentu divpusējās sadarbības un biznesa interešu identificēšanai.

Latvija ir arī ieinteresēta stiprināt sakarus ar Azerbaidžānu tirdzniecības un investīciju jomā, kā arī paplašināt sadarbību tūrisma, enerģētikas un energoefektivitātes, pārtikas drošības, zinātnes, izglītības, transporta, informēja EM.

Puses atzina, ka abu valstu sadarbības potenciāls ir plašs un tas ir jāizmanto, lai paplašinātu tirdzniecības un investīciju sadarbību.

Azerbaidžānas ministrs sarunā atzina, ka arī Azerbaidžāna ir ieinteresēta aktīvākai un efektīvākai sadarbības ar Latviju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, izglītības, kā arī lauksaimniecības jomā, it īpaši ražošanas intesificēšanai un pārtikas drošības jautājumiem.

Pērn tirdzniecības apgrozījums ar Azerbaidžānu sasniedza 24 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 1,1%, salīdzinot ar 2020.gadu. Latvijas kopējais eksports uz Azerbaidžānu veido 23 miljonus eiro, savukārt Azerbaidžānas imports - miljonu eiro. Azerbaidžāna ir 63.vietā pēc tirdzniecības apgrozījuma.

Galvenās Latvijas eksporta preču grupas ir - pārtikas rūpniecība 33%, dzīvnieki un lopkopības produkti 21%, ķīmiskā rūpniecība 14%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas 14%. Galvenās Azerbaidžānas importa preču grupas ir - metāli un to izstrādājumi 72%, plastmasas un gumijas produkcija 11%, pārtikas rūpniecība 10%, augu valstu produkti 4%.

Pagājušajā gadā Azerbaidžānas tiešās investīcijas Latvijā bija 14 miljoni eiro, kas ir 17,6% samazinājums, salīdzinot ar 2020.gadu. Savukārt Latvijas tiešās investīcijas Azerbaidžānā mūsu statistikā netiek fiksētas, vai to apjoms mazāk kā 100 000 eiro. Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits ar Azerbaidžānas investīcijām uz 2022.gada maija vidu bija 130 uzņēmumi.

Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tikās ar Babajevu, un abi atzinīgi novērtēja līdzšinējo valstu sadarbību fitosanitārijā, īpaši sadarbību pārtikas nekaitīguma jomā. Ministri bija vienisprātis, ka šodien Latvijas PVD un Azerbaidžānas Pārtikas nekaitīguma aģentūras parakstītais saprašanās memorands ļaus attīstīt vēl ciešāku sadarbību pārtikas nekaitīguma jomā.

Gerhards norādīja, ka, īstenojot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta finansēto "Twinning projektu", Latvija sadarbībā ar Lietuvu jau šobrīd sniedz atbalstu Azerbaidžānai, uzlabojot atbilstību starptautiskajiem un ES sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem. Viņš pauda, ka Latvija ir gatava sniegt savu ekspertu atbalstu arī citos jautājumos saistībā ar pārtikas ražošanu un apriti, lai Azerbaidžānā varētu tikt nodrošināta ES un starptautiskajām prasībām atbilstoša lauksaimniecības un pārtikas ražošana.

Latvija kā nozīmīgu sadarbības jomu saskata arī iespēju attīstīt abu valstu sadarbību augstākajā izglītībā un zinātnē. Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir pieredze un eksperti, lai īstenotu zināšanu pārnesi ar lauksaimniecību un bioekonomiku saistītos savstarpējās sadarbības projektos.