Strauji kāpj jauno mājokļu cena; aprīli būtiski mazāk darījumu

Saskaņā ar "Colliers" datiem šī gada aprīlī pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā kopā reģistrēti vien 140 jauno dzīvokļu darījumi, kas ir par 35% mazāk nekā vidēji pēdējo 12 mēnešu laikā. Tiesa, tirgū netika fiksēta arī jaunu lielo projektu ienākšana, kas negatīvi ietekmē pirmreizējā tirgus aktivitāti, ņemot vērā zemo tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaitu. Aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami tikai aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi jeb vēl par 130 dzīvokļiem mazāk nekā martā.

Ekspluatācijā nodotu dzīvokļu vidējā cena aprīli bijusi 2200 eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, kad tā bija 2065 eiro. Lielāks gatavo mājokļu cenu kāpums novērots Pierīgā - par 30% gadā.

Dzīvokļiem būvniecības stadijā inflācijas un celtniecības izmaksu dēļ darījumu cenas augušas vēl straujāk. "Martā būvniecības stadijā esošu mājokļu cena sasniedza vidēji 2250 eiro kvadrātmetrā, bet aprīlī šādu dzīvokļi iegādāti vidēji par 2350 eiro kvadrātmetrā. Tas ir par 29% vairāk nekā pirms gada, kad darījumi šajā mājokļu segmentā tika veikti vidēji par 1825 eiro," secina "Colliers" izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Tomēr Rīgā būvniecības stadijā esošu dzīvokļu iegādes izmaksas joprojām ir zemākas nekā Viļņā un Tallinā. Saskaņā ar "Ober House Real Estate Advisors" Lietuvas filiāles datiem aprīlī Viļņā būvniecības stadijā esoši dzīvokļi maksājuši vidēji 2368 eiro kvadrātmetrā. Tiesa, Lietuvā jaunie mājokļi pārsvarā tiek tirgoti bez apdares, līdz ar to kvadrātmetra cena par mājokli ar pilnu apdari ir vēl par pāris simtiem eiro augstāka.

Savukārt Tallinā darījumi pirmreizējā tirgū jauno mājokļu segmentā aprīlī tika veikti par vidēji 3510 eiro kvadrātmetrā, liecina Igaunijas Zemes padomes apkopotā informācija. Padome atsevišķi neizdala cenas pabeigtiem un būvniecības stadijā esošiem mājokļiem.

Mājokļu cenu kāpums ieviesis arī zināmas korekcijas pircēju uzvedībā. "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša novērojis, ka pircēji šobrīd biežāk izvēlas tādus mājokļus, kas ir pārdomātāki ne tikai platības, bet arī uzturēšanas izmaksu ziņā. "Cilvēki sākuši vairāk novērtēt mājokļa funkcionalitāti, tostarp iespēju pašiem regulēt un noteikt komunālo maksājumu apjomu. Piemēram, jaunajos dzīvokļos cilvēki paši var regulēt temperatūru telpās un maksāt tikai par patērēto siltumenerģiju, tādā veidā sekojot līdzi sava rēķina apmēram. Rezultātā tas ļauj ietaupīt, kas kļūst aizvien aktuālāk," viņš skaidro.