Darba tirgū pagaidām nav manāma izteikta kara ietekme, atzīst ekonomisti

Tiesa, turpmāk situācija gan tautsaimniecībā kopumā, gan tieši darba tirgū varētu vairs nebūt tik spoža.

"Delfi Bizness" jau ziņoja: 2022. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, aprēķinājusi Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), balstoties uz darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā – samazinājies par 0,8 procentpunktiem.

Latvijā bija nodarbināti 869,3 tūkstoši jeb 63,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Ceturkšņa laikā bezdarba pieaugumu veicināja ziemas mēnešiem raksturīgais zemais sezonālo darbu skaits, kā arī pandēmijas ietekme un COVID-19 sertifikāta prasība strādājošajiem. Darbaspēka trūkums, ko uz laiku saasināja sertifikāta prasība, kā arī augstie COVID-19 saslimstības rādītāji un attiecīgi rekordlielais slimības lapu skaits, veicināja algu kāpumu un, iespējams, palīdzēja darba tirgū iesaistīt ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.

Neaktīvo iedzīvotāju – tādi, kas nestrādā un aktīvi nemeklē darbu, – skaits ceturkšņa laikā samazinājās par teju 9 tūkstošiem. Nelielu daļu var skaidrot ar iedzīvotāju skaita kritumu, tomēr lielākā daļa, vai nu jau sāka strādāt vai arī sāka meklēt darbu. Tas ļāva ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pulkam šī gada pirmajos trīs mēnešos augt par 6.6 tūkstošiem. Arī nodarbināto skaits auga gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (+1.9%), gan nedaudz arī ar iepriekšējo ceturksni – visbūtiskāk to veicināja seniori un jaunieši.

Pozitīva ziņa ir arī pieaugums pamatdarbā nostrādāto stundu skaitā.

Tādējādi darba tirgus situācija pirmajā ceturksnī drīzāk uzlabojās un spēlēja par labu darba ņēmējam. Tai pat laikā darba tirgus vēl nav atkopies no pandēmijas sekām – gan bezdarba, gan nodarbinātības, gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis atpaliek no 2019. gada rādītājiem. Laikā, kad pandēmijas riski Latvijā vismaz uz laiku ir atkāpušies, jaunus izaicinājumus ekonomikai met pandēmijas ierobežojumi Ķīnā, kā arī Krievijas karš Ukrainā un tā sekas. Tomēr vismaz pagaidām šo notikumu ietekme uz darba tirgu šķiet nebūtiska.

Nodarbinātības Valsts aģentūras dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits pārstāja augt jau februāra vidū un kopš tā laika līdz pat šim brīdim ir tikai samazinājies. Savukārt aģentūrā reģistrēto vakanču skaits pavasara laikā ir ievērojami audzis un pēc ilgāka pārtraukuma pietuvojies pirms pandēmijas līmenim. Protams, ka sezonālie faktori sāk arvien vairāk stutēt šos radītājus. Tāpat arī palīdz plašā pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un iedzīvotāju pieprasījums pēc dažādiem atpūtas un izklaides pasākumiem, kas nu ir kļuvuši daudz pieejamāki. Lai šos pakalpojumus nodrošinātu, nepieciešami darbinieki.

Tomēr gada otrā puse darba tirgum var izrādīties ne tik rožaina, un, iespējams, arī bezdarba līmeņa kāpums. Domājams, ka augstās cenas arvien vairāk sāks bremzēt iedzīvotāju tēriņus un uzņēmumu investīcijas, nelabvēlīgi ietekmējot pieprasījumu gan pēc precēm, gan pakalpojumiem. Sprunguļus ekonomikas ritenī liek arī nepieciešamība aizstāt sadarbības partnerus no karā iesaistītajām valstīm. No uzņēmumu aptaujām izriet, ka uzņēmumi kļūst piesardzīgāki attiecībā uz nodarbināto skaita palielināšanu. Tas šobrīd visvairāk vērojams būvniecībā un pakalpojumos.

Ekonomikas atgūšanās pirmajā ceturksnī bija visai pārliecinoša, kas signalizēja par normalizācijas turpināšanos pēc pandēmijas laikā piedzīvotajiem ierobežojumiem. Rezultātā uzlabojās arī skatījums uz darba tirgu, kas daudziem palielināja izredzes un iespējas tajā atgriezties.

Lai arī 1.ceturksnī bezdarba līmenis paaugstinājās, to veicināja darba meklētāju pieaugums, kas iepriekš to izvēlējās nedarīt. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par 8,8 tūkstošiem jeb 2%. Tas, ka situācija darba tirgū atdzīvojas, liecina nodarbinātības kāpums. Ceturkšņa laikā nodarbinātības līmenis pieauga par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 5,1 tūkstoti. Tas norāda uz to, ka cilvēki darba tirgū atgriezās ātrāk, nekā darba tirgus spēja absorbēt. Taču ekonomiski neaktīvie joprojām ir neizmantots potenciāls nākotnes darba tirgum – 31,9% jeb 438,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem joprojām nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Nodarbinātības līmenis 63,2% ir viduvējs rādītājs ES valstu vidū.

Tuvākajā laikā nenoteiktības līmenis turpinās kāpt, kas ierobežos darba devēju ambīcijas gan investēt, gan pieņemt jaunus darbiniekus. Visticamāk, uzlabojumi darba tirgū 2. un 3. ceturksnī turpināsies, bet tas varētu notikt mazāk izteikti nekā citos gados. Primāri uzlabojumus virzīs sezonālie darbi un pēcpandēmijas atkopšanās pakalpojumos. Taču ekonomikas sabremzēšanās uz gada otru pusi varētu nozīmēt izteiktāku bezdarba pieaugumu, visticamāk, izvairoties no krasiem lēcieniem. Sekojot darba tirgum, būtiski būs sekot nodarbinātības izmaiņām, jo bezdarbs varētu sniegt vien ierobežotu skatījumu uz notiekošo. Bezdarba līmeni ietekmēs tas, cik daudz cilvēku saglabās motivāciju un cerības turpināt meklēt darbu, jo noteiktos apstākļos tie vienkārši var kļūt ekonomiski neaktīvi un no darba meklētāju rindām pazust.

Tiesa gan, pirmspandēmijas līmenis bija zemāks, tomēr, ņemot vērā straujās politiskās pārmaiņas reģionā un norobežošanos ekonomisko darījumu jomā no Krievijas, pirmā ceturkšņa bezdarba līmenis liecina, ka vairums uzņēmēju spēj tikt galā vismaz ar pirmajiem pārmaiņu soļiem.

Lai gan ir uzņēmumi, kuriem risks neatrast jaunus noieta tirgus vai avotus resursu iegādei saglabājās, tomēr lieli darbības sarukumi, kas ietekmētu nodarbinātību un bezdarbu nav vērojami. Pandēmijas laiks iemācījis uzņēmumus nodrošināties ar resursiem, gadījumiem, kad izirst piegādes ķēdes, tas sākotnējā pielāgošanās laikā ļāva būtiski nemazināt ražošanu. Tiesa, lielākie izaicinājumi saistībā ar resursu nodrošināšanu vēl priekšā. Turklāt jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, strauji augušas un joprojām turpina augt resursu cenas, kas sadārdzina ražošanas izmaksas un var mazināt patērētāju interesi par dārgāku galaproduktu – iekšzemes tirgū realizētajai produkcijas ražošanas izmaksas ir pat par trešdaļu lielākas nekā pirms gada. Ražot ir kļuvis dārgāk un grūtāk, bet tas pašlaik neatspoguļojas būtiskā bezdarba pieaugumā.

Otrā ceturkšņa sākums liecina, ka situācija darba tirgū joprojām ir nodarbinātajiem labvēlīga – saglabājas augsts pieprasījums pēc darbiniekiem, reģistrētā bezdarba līmenis turpina sarukt. Tomēr gada otrajā pusē, iespējams, vairāk izjutīsim ekonomiskās aktivitātes mazināšanos cenu un izmaksu kāpumu ietekmē, un arī bezdarba līmenis varētu manāmāk pieaugt.

2022. gada 1. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars bija 7,3%, gada laikā samazinoties par 0,8 procentpunktiem (pp). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu bezdarbs pieauga par 0,2 pp, bet tā ir normāla sezonāla svārstība. Nedaudz straujāk no – 8,1% līdz 6,8% – šajā laikā ir samazinājies arī reģistrētā bezdarba līmenis.

Nodarbinātības līmenis gada laikā ir pieaudzis par 1,6 procentpunktiem līdz 63,2%. Pandēmijas ietekme vēl nav pilnīgi pārvarēta, 2019. un 2020. gada sākumā nodarbinātības līmenis bija virs 64%. Nodarbināto skaits gada laikā auga par 1,9%. Par strādājošo skaita kāpumu vēsta arī VID dati – darba ņēmēju skaits, kas maksā VSAOI, gada griezumā auga par 0,3%. Ekonomiskās aktivitātes līmenis (strādājošo un darba meklētāju daļa 15-74 gadus veco kopskaitā) pieauga no 67% pirms gada līdz 68,1%. Tas vēl nedaudz atpaliek no pirms-pandēmijas "pīķa", kas bija ap 70%.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ļoti veiksmīgi, 1. ceturksnī IKP pieauga par 5,9%, ko galvenokārt noteica eksporta labvēlīgā dinamika. Par nākotnes tendencēm signalizējošie aptauju dati vēsta par tikai ļoti mērenu situācijas pasliktināšanos globālo satricinājumu ietekmē, tāpēc ir cerības, ka gada sākuma pozitīvā inerce nodrošinās augošu nodarbinātību rūpniecībā un lielākajā daļā pakalpojumu eksporta nozaru (biznesa, IT pakalpojumi, tūrisms).

Šobrīd ekonomiku nepārprotami labvēlīgi ietekmē pandēmijas ierobežojumu beigas. Tāpēc varam pamatoti cerēt uz tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos 2. un 3. ceturksnī, kad turklāt bezdarba līmeņa krišanos veicinās sezonālie efekti. Šo labvēlīgo scenāriju apdraud globālie riski, bet to ietekme darba tirgū vairāk izpaudīsies gada beigās un nākamgad. Ekonomikas pārkaršanas ugunsgrēka ASV dzēšana ar procentu likmju kāpumu, enerģijas cenas, karš Ukrainā, drakoniskie Covid-19 apkarošanas pasākumi Ķīnā jau bremzē pasaules ekonomikas izaugsmi, un strauji krīt eksporta pasūtījumu indeksi lielajās ekonomikās.

Tieši Latvijas ekonomikā nozīmīgs faktors varētu būt koksnes produktu cenu kritums, noplokot mājokļu tirgus bumam ASV. Augstās cenas dažādām precēm, jo īpaši koksnei, palīdzēja Latvijai pārdzīvot pandēmijas ietekmi. Gada nogalē, bet jo īpaši nākamā gada sākumā mājsaimniecību patēriņu vājinās cenu kāpums enerģijai, mazākā mērā pārtikai.

Pandēmijas ietekme vēl nav pilnīgi pārvarēta. Zemākais darba meklētāju īpatsvars kopš globālās finanšu krīzes bija 2019. gadā, kad tas vidēji bija 6,3%, šogad tas vidēji varētu būt apmēram par 0,5 pp augstāks. Taču skaidrs, ka bezdarba līmenis šobrīd nav Latvijas lielākā ekonomiskā problēma.

Šis ekonomikai ir ļoti sarežģīts gads, kas sagādās daudz nepatīkamu izjūtu, bet vismaz mājsaimniecības daudz necietīs bezdarba dēļ. Šogad un nākamā gada sākumā liela daļa sabiedrības jutīsies mazāk nodrošināta nekā bija pērn – pat daudz strādājot un ienākumiem naudas izteiksmē pieaugot, nopirkt varēs mazāk.

Taču pirktspējas samazināšanās nenozīmē bezdarba kāpumu. Pirmsindustriālās lauksaimniecības laikmetā cilvēki bija nabadzīgi, bet tieši tāpēc darba netrūka. Ekonomikas progress notiek, darbu aizstājot ar mašīnām. Varētu teikt, ka šogad Latvijā notiks dārgo energoresursu un citu izejvielu aizstāšana ar darbu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, tiks siltinās mājas, kas ir darbietilpīgs process. Daudzi lauku iedzīvotāji centīsies pārvērst visus pieejamos un piemērotos koksnes resursus malkā, lai ietaupītu naudu vai to nopelnītu, pārdodot malku (arī tā kļuvusi daudz dārgāka!) citiem. Sagaidāms, ka daudzi, gluži kā padomju laikā, centīsies saražot vairāk pārtikas paši. Galu galā labklājības pieaugums izlutinās Latvijas iedzīvotājus un viņi kļūs slinki, taču tas nedraud tuvākā gada laikā.